Veselam
Psiholoģija

Stress kā dakteris. Kā tas mērenos daudzumos uzlabo veselību?0

Foto: Fotolia

Nav pārsteidzoši, ka stress un trauksme bieži tiek uztverta negatīvā gaismā, taču kāda psiholoģe norāda, ka tie ne vienmēr mums kaitē – patiesībā nelielos apmēros abi no tiem var palīdzēt veicināt garīgo noturību.

Britu psiholoģe un grāmatu autore Lisa Damūra norāda, ka daudzi no mums “raizējas par atrašanos stresā un pārāk lieliem uztraukumiem ”, taču mums ir jāpatur prātā, ka šī pieredze dažkārt var būt noderīga mūsu dzīvē.

Uzstājoties Amerikas Psiholoģiskās asociācijas ikgadējā sanāksmē, Damūra paskaidroja,

kā stress bieži rodas, kad cilvēki darbojas uz savu spēju robežām – kad ir spiesti rīkoties ārpus ierastajiem limitiem.

Stresu var izraisīt gan slikti, gan labi notikumi, viņa skaidro. Piemēram, stresu izsauc ne tikai atlaišana no darba, bet arī jaundzimušā atvešana mājās no slimnīcas. Eksperte apraksta, kā stress darbojas ikdienas dzīvē un, pēc viņas teiktā, mērenam stresa līmenim “var būt inokulācijas funkcija”, kas var izraisīt “lielāku par vidējo noturību”, kad mēs saskaramies ar jauniem dzīves izaicinājumiem.

Publicitātes foto
Publicitātes foto

“Trauksme ir iekšēja raižu sistēma, kuru, visticamāk, radījusi evolūcija un brīdina mūs par draudiem – gan ārējiem, piemēram, par iespējamu avārijas situāciju uz ceļa, gan iekšējiem, piemēram, kad mēs pārāk ilgi atliekam darbus, kuru uzsākšanai ir pienācis laiks,” pauž Damūra.

Dažkārt uztverot trauksmi kā noderīgu vai pat aizsargājošu, cilvēki var to izmantot savā labā, saka Damūra.

Viņa bieži sakot pusaudžiem, ar kuriem strādā savā privātpraksē, pievērst uzmanību tam, ja viņi, piemēram, ballītē sāk justies nemierīgi – šāds stāvoklis var brīdināt par nervu sistēmas problēmām.

Kad meklēt palīdzību

Stress var kļūt neveselīgs, ja tas ir hronisks (neļaujot atgūties) vai traumatisks (psiholoģiski katastrofāls). Tas nodara kaitējumu, ja pārsniedz līmeni, ar kuru cilvēks spēj tikt galā vai var izmantot psiholoģiskā spēka stiprināšanai, minēja Damūra.

“Turklāt nemiers kļūst neveselīgs, ja trauksmei nav cēloņa.

Dažreiz cilvēki nemitīgi izjūt satraukumu bez jebkāda iemesla. Citreiz trauksme ir pilnīgi nesamērīga ar draudiem, piemēram, ja students izjūt panikas lēkmi par piedalīšanos nelielā viktorīnā,” teica eksperte.

Saistītie raksti

Diemžēl dažkārt līdz brīdim, kad cilvēks vēršas pie speciālista pēc palīdzības, stress un nemiers parasti ir palielinājušies līdz neveselīgam līmenim, norādīja Damūra, piebilstot, ka neārstēts stress un trauksme var izraisīt virkni papildu psiholoģisku un medicīnisku simptomu.

Ārste mudināja ikvienu, kas jūtas stresa vai nemiera pārņemts, meklēt palīdzību pie speciālista, lai apgūtu stresa menedžmenta stratēģijas.

LA.lv