Veselam
Ārstēšana

Suņa artava cilvēka veselībai. Kā palīdz kanisterapija 16

Cilvēki arvien vairāk meklē netradicionālas dziedniecības un rehabilitācijas metodes. Vai kanisterapija ir drošs palīglīdzeklis veselības problēmu risināšanā? Anna Priekulē

 

Atver gan pieaugušos, gan bērnus

Kanisterapija ir viens no papildu rehabilitācijas veidiem, kur izmanto speciāli selekcionētu un apmācītu suni, sauktu par suni terapeitu. Suns ir kā in­struments, lai cilvēks ar diagnozi, piemēram, cerebrālo trieku, kustību traucējumiem, veiktu ergoterapeita vai fizioterapeita nozīmētās kustības un sasniegtu vēlamo rezultātu. Īpaši sagatavots suns kopā ar savu saimnieku var tikt aicināts darboties skolā, bērnudārzā, medicīnas un sociālās rehabilitācijas iestādē, palīdzot atvērt iekšējās rezerves gan pieaugušajiem, gan bērniem. Ja mērķis ir celt bērna pašapziņu, iniciatīvu, tonusu, speciālista norīkojums nav vajadzīgs.

Piemēram, Liepājā ir septiņi sertificēti kanisterapijas brīvprātīgie, kuri izveidojuši savu biedrību Canis Group Liepaja. Kanisterapijas elementi tiek izmantoti, lai uzlabotu psihoemocionālo stāvokli cilvēkiem ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri apmeklē Liepājas sociālā dienesta Dienas centru. Īpaši apmācītiem suņiem ļauj spalvās iespraust knaģus, ķemmēt tos, bužināt un pīt garās spalvas. Tā nemanot tiek sekmēta roku motorikas attīstība, mazināta spastika muskuļos, veidojas jauni refleksi. Pat vienkārši glāstot vai uzcienājot četrkājaino draugu ar cepumu, cilvēks ar īpašām vajadzībām gūst jaunas emocijas. Svarīgi, ka šajā sadarbības modelī veidojas beznosacījuma mīlestība un uzticēšanās, cilvēks mācās pacietību un paškontroli.

Bērnus, kuri baidās no suņiem, sākumā no attāluma iepazīstina ar maza auguma pūkainīti, un pamazām viņi saprot, ka visi suņi nav ļauni un no dzīvnieka nav jābēg. Ļoti labi kanisterapija palīdz bērniem autistiem: bērns vieglāk uztver uzdevumu pastarpināti caur suni, nevis pa tiešo no otra cilvēka. Terapijai ar suni praktiski nav nevēlamu blakusefektu, izņemot, ja ir alerģija pret suņa spalvu.

 

Īpašie suņi

“Ne katrs suns ir derīgs kanisterapijā. Dzīvniekam jābūt mierīgam, paklausīgam, ar līdzsvarotu nervu sistēmu, labu raksturu un augstu intelektu. Gan pašu mācīšanās, gan suņu apmācība prasa daudz brīvā laika un līdzekļu. Naudu mēģinām piesaistīt ar projektiem, bet lielākoties darbojamies kā brīvprātīgie,” skaidro biedrības Canis Group Liepaja valdes locekle Inguna Otaņķe. “Kanisterapijā drīkst darboties tikai ar suni, kas nokārtojis eksāmenu un saņēmis attiecīgu sertifikātu. Dažas šķirnes ir kanisterapijai vairāk piemērotas, tomēr ne katrs eksāmenu nokārtojušais suns drīkst strādāt tieši ar bērniem. Tam izvēlas dzīvniekus tikai ar ļoti stabilu psihi,” viņa piebilst.

Suņus darbam ar pacientiem sagatavo un pārbauda Latvijas Kinoloģiskajā federācijā (LKF). Apmācīt kucēnu saimnieks sāk jau divu triju mēnešu vecumā. Latvijas speciālistiem ir vienošanās ar Poliju, un tiek izmantota poļu izstrādāta sertificēšanas sistēma.

LKF izvirza pamatotas prasības – brīvprātīgajam un viņa sunim jāiziet nopietna apmācība un jāsaņem attiecīgs dokuments, kurā norādīts nākamā eksāmena kārtošanas termiņš. Ja suns pārbaudes eksāmenu kārtojis Lietuvā, trīs gadus derīgu apliecību var saņemt Lauksaimniecības datu centrā. Savukārt Latvijā apmācītam un sertificētam sunim eksāmens jākārto ik pēc gada.

 

Prasa laiku un enerģiju

Suņa saimniekam ir daudz jāstrādā, jāpazīst sava drauga ķermeņa valoda – lai paredzētu katra notikuma turpinājumu, novērojusi biedrības Canis Group Liepaja vadītāja Māra Semjonova. “Bērniņi ir dažādi, ne katram blakus patīk straujāks sunītis, tāpēc eksāmenos suņus pārbauda ar pārsteigumiem, piemēram, skaļi sviežot priekšmetus. Izprovocētam neordinārā situācijā, sunim jāpaliek mierīgi sēžam.”

“Nav viegli atrast kanisterapijas kucēnu, viņš jāapmāca gan vispārējā, gan speciālajā paklausībā. Sunim jābūt mierīgam, kad tuvojas cilvēks ar kruķiem, ratiņkrēslā vai ar kādu priekšmetu rokās. Suns jāiepazīstina ar dažādām medicīniskām smaržām un transporta līdzekļiem, jāmāca adekvāti uzvesties vietās, kur uzturas nepazīstami cilvēki. Mums jāparāda, kā suns reaģē nestandarta situācijās, piemēram, kad bērns kliedz, paceļ roku pret suni vai arī dzīvnieku cieši apskauj,” uzsver Ingars Gudermanis, kurš viens no pirmajiem Latvijā saņēmis kanisterapijas asistenta sertifikātu, bet viņa kompanjons Austrālijas aitu suns Alfijs – suņa terapeita titulu.

 

Galerijas nosaukums

 

 

UZZIŅA

• Kanisterapija – viena no zooterapijas nozarēm, kur terapeita pienākumus pilda speciāli apmācīts sertificēts suns, ko piemeklē atbilstīgi pacienta diagnozei, terapijas mērķim gan individuālām, gan grupu nodarbībām.

• Otrā pasaules kara laikā ASV hospitāļos suņi palīdzējuši uzturēt optimistisku garu ievainotajiem, bet nopietnus pētījumus par suņu ietekmi uz cilvēka veselību pagājušā gadsimta 60. gados Amerikā sāka bērnu psihologs Boriss Levinsons.

• Norvēģijā suņu terapeitu apmācību sedz valsts, citur Eiropā – sabiedriskās organizācijas vai sponsori. Pasaulē ir nerakstīta vienošanās – suņi palīdz atjaunot kustības prieku un/vai garīgo līdzsvaru, un šim pakalpojumam jābūt bez maksas.

• Latvijā kanisterapijas aktīvistu grupas ir Rīgā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Talsos un Liepājā.

LA.lv