Veselam
Ārstēšana

“Te derētu kādu nodurt”. Ģimeņu un ārstu atšķirīgā pieeja, ja mājās psihiski nevesels, agresīvs cilvēks0


Ilustratīvs foro
Ilustratīvs foro
Foto-Fotolia

Māte baidās no dēla

“Kādu dienu pie mums notiks traģēdija,” reiz teica mana laba paziņa Dzintra (vārds mainīts te un turpmāk). Bailes viņā radīja dēla Raita uzvedība. Nesen vidusskolu beigušais puisis mēģināja studēt augstskolā, bet studijās neveicās. Viņš kļuva aizvien nervozāks, depresīvāks un agresīvāks, līdz sakāvās ar brāli un nākamajā rītā pie brokastu galda cilāja nažus, sakot: “Te derētu kādu nodurt.”

Ir pagājuši aptuveni divi gadi, kopš Dzintra mani satrauca ar runām par gaidāmo traģēdiju. Šo gadu laikā dēls divreiz ir ārstējies Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC), viņam noteikta diagnoze – šizotopiskie traucējumi – un drīzumā varētu tikt piešķirta invaliditāte. Raitis dzer zāles, vairs nav agresīvs, attiecības ar tuviniekiem uzlabojušās.

Dzintra stāsta, ka nebija vienkārši panākt, lai dēlu ārstētu. Puisis pats negribēja ārstēties. Psihisko slimību pacientiem ir raksturīgi neapzināties savu veselības stāvokli. Taču par dēla izteiktajiem draudiem Dzintra pastāstīja policijas iecirkņa pilnvarotajam, kurš ieradās ģimenes dzīvesvietā un pēc sarunas ar Raiti ieteica mātei izsaukt neatliekamās palīdzības psihiatrisko brigādi. Raitis mēnesi ārstējās RPNC, kur diemžēl neizdevās atrast viņa veselības stāvoklim atbilstošas zāles. Kad pēc iznākšanas no slimnīcas puisis apmeklēja vietējās poliklīnikas psihiatru, viņš saņēma, visticamāk, neprofesionālu padomu nelietot zāles vispār. Redzamu agresijas izpausmju vairs nebija, taču Dzintra saprata, ka dienu no dienas stāvoklis atkal pasliktinās – puisis kļuva aizvien dusmīgāks. Viņai izdevās pierunāt dēlu kopā aiziet pie cita psihiatra, kurš pēc sarunas ar Raiti mātei atklāti pateica: “Jūs sēžat uz pulvera mucas. Viņš ir agresīvs, tas var pavērsties pret jums, un mēs nezinām, kā tas var beigties. Jūs šobrīd riskējat.” Tā kā Raitis atteicās ārstēties labprātīgi, psihiatrs iedeva nosūtījumu uz RPNC, tajā norādot, ka pacients ir agresīvs.

Dzintra izsauca neatliekamo palīdzību, kas savukārt deva ziņu policistiem, kuri Raiti aizveda rokudzelžos, atkal uz RPNC. Tas bijis smags brīdis – dēls pretojies, gribējis lēkt ārā pa logu. Taču trīs atbraukušie policisti tikuši galā, kamēr mediķi sēdēja mašīnā un pat nekāpa ārā. Viņi centās Dzintru atrunāt no domas vest dēlu uz slimnīcu, neraugoties uz psihiatra atzinumu.

Šajā reizē RPNC atrada Raitim piemērotas zāles. Tagad jaunietis turpina ārstēšanos mājās, ir saticis psihiatru, kam uzticas un pie kura brauc labprāt. Taču ārstēšanu Raitis uzsāka, tikai pateicoties mammas neatlaidībai, par spīti tam, ka pat mediķi nevēlējās viņu vest uz slimnīcu.
Ārstu pieeja atšķiras

Citā situācijā ir Anna, kuras meita Marija jau teju 15 gadus ik pa laikam ir agresīva. Gandrīz 80 gadus vecā sirmgalve regulāri cieš no meitas uzbrukumiem. Reiz meita pat izraisījusi dzīvoklī ugunsgrēku. Marija vairākkārt ārstējusies RPNC, taču pēc ārstēšanās mierīga ir neilgu laiku. Vai paciente mājās lieto zāles, Anna nezina, jo meita atsakās par šo jautājumu runāt.

Šie divi atšķirīgie gadījumi parāda: lai arī formālā sistēma psihiski slimu cilvēku ārstēšanai ir vienota, praksē ārstu pieeja ārstēšanai atšķiras. Raita gadījumā viņš abas reizes RPNC ārstējās mēnesi, turklāt stingrā personāla uzraudzībā un patvaļīgi no nodaļas izkļūt nevarēja. Savukārt Marija, kaut gan viņas slimības vēsturē ir krietni vairāk vardarbības epizožu, RPNC pavadīja vien dažas dienas. Viņa gan netika oficiāli izrakstīta no ārstniecības ie­stādes, taču sievietei bija iespēja patvaļīgi doties mājās, atpakaļ pie iebiedētās mammas.

Taču nozīme ir arī tuvinieku informētībai par psihiskajām saslimšanām un arī savām tiesībām. Dzintra ir izglītota sieviete, kura turklāt arī savā profesionālajā dzīvē bija saskārusies ar šizofrēnijas slimniekiem, tāpēc spēja salīdzinoši ātri pamanīt dēla problēmas. Savukārt Anna ir vientuļa pensionāre, kurai pašai veselība nav pārāk laba.

Psihiatrs, RPNC ambulatorā centra “Veldre” vadītājs Māris Taube stāsta, ka agresija pret citiem visbiežāk saistīta ar psihozēm, kas savukārt vairāk raksturīgas tieši šizofrēnijai. Pērn Latvijā bija gandrīz 20 000 reģistrētu šizofrēnijas slimnieku.

 

Trešdaļa “tiek galā paši”

“Latvijas Avīze” jau rakstīja (“Psihiatrijas krēslas zona: valsts svētlaimīgā neziņā”) par gadījumiem, kad psihiski slimus cilvēkus piespiedu kārtā ārstē tāpēc, ka viņi izdarījuši noziedzīgus nodarījumus.

Ja psihiatrijas pacients tikai draud izdarīt noziedzīgu nodarījumu vai arī cietušais nav sūdzējies tiesībsargājošās iestādēs, ārstu konsilijs arī var atzīt pacientu par sabiedrībai bīstamu un ārstēt piespiedu kārtā Ārstniecības likuma ietvaros.

Vai vajadzētu uzlabot sistēmu, kādā psihiski slimu, agresīvu vai potenciāli vardarbīgu pacientu piespiež ārstēties? M. Taube atbild, ka Latvijā spēkā esošā prakse atbilst starptautiskajām normām. Viņš piebilst: “Te ir tā šaurā līnija starp to, ka cilvēks vēl neko nav izdarījis un kaut ko jau izdarītu. Tā lieta ir ļoti slidena. Tai brīdī, kad cilvēks vēl neko nav izdarījis, jābūt uzmanīgiem, lai nebūtu cilvēktiesību pārkāpuma. Tā ir arī psihiatra meistarība – noteikt, ka pacients top agresīvs: viņš jau ir uzbudināts, jau ir dusmīgs. To var noteikt arī ambulatori.”

M. Taube uzskata: piespiedu kārtā vajadzētu ārstēt pēc iespējas mazāk pacientu. Jo vairāk psihiatrijas pacienti jūtas vajāti, jo vairāk biedēti ar piespiedu ārstēšanu, jo vairāk viņi centīsies izvairīties no saskarsmes ar mediķiem. Savukārt, jūtot labvēlīgu attieksmi, redzot, ka ir iespēja ārstēties komfortablos apstākļos, cilvēki ar psihes veselības problēmām būs gatavi ārstēties. Psihiatrs teic: visā pasaulē pieņemts uzskatīt, ka regulāri ārstējas tikai trešdaļa psihiatrijas pacientu, vēl trešdaļa tiekas ar psihiatriem neregulāri, bet atlikusī trešdaļa pagaidām pat nav nonākusi psihiatru redzeslokā un “tiek galā paši”.

2015. gadā Latvijā bija 85 893 cilvēki, kam noteiktas psihiatrijas diagnozes, tātad jāsecina, ka vispār neārstējas 20 – 30 tūkstoši psihiski slimo līdzcilvēku.

“Jā, kāds varbūt paslīd mums garām, bet desmit citi pacienti ir gatavi te nākt un saņemt palīdzību. Pamat­atziņai jābūt tādai, ka mēs maināmies, ka neesam tie, kas spundē visus slēgtā slimnīcā,” teic M. Taube, uzsverot, ka nav pieļaujami tvarstīt un piespiedu kārtā ārstēt visus, kam varētu būt psihiska saslimšana.

Psihiatrijā nevajadzētu rasties situācijai, kad kāds neārstējas materiālu pro­blēmu dēļ. Šizofrēnijas pacientiem ārstēšana ir par brīvu, arī zāles tiek simtprocentīgi kompensētas. Jāmaksā tikai 75 centi par katru recepti. M. Taube gan pieļauj, ka ir pacienti, kuriem grūti pašiem samaksāt arī šo nelielo artavu. Psihiatrijas pacientu ārstēšanā tiek izmantoti arī ilgstošas iedarbības medikamenti – tos nepieciešams injicēt tikai reizi mēnesī. Šie medikamenti iepriekš nebija iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, bet nu ir tajā ierakstīti.

Nevajag paļauties uz paša spēkiem

Cilvēkus, kuru līdzcilvēki ir agresīvi un apdraud viņus, ārsts mudina rīkoties. Ja ir aizdomas, ka cilvēks ir vardarbīgs slimības uzliesmojuma dēļ, jāsauc neatliekamās palīdzības psihiatriskā brigāde. Arī policija “par ļaunu nenāks”. Policisti piefiksēs, kas tieši ir noticis, un šī informācija mediķiem parasti noder, lemjot, vai nepieciešama piespiedu ārstēšana.

Dzintras pieredze liecina: policijas darbinieki ir gana atsaucīgi un palīdz pacientu nogādāt slimnīcā, savukārt Anna sūdzas, ka policija ne vienmēr reaģējusi uz viņas izsaukumiem. Jāpiebilst gan, ka arī pati Anna ne vienmēr bija gatava sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, rakstīt iesniegumu par meitas pāridarījumiem.

Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ķikuste stāsta, ka uz šo slimnīcu policijas pavadībā ierodas ap 15 procentiem pacientu. Savukārt Valsts policijas Daugavpils iecirkņa priekšnieks Jānis Anspoks atzīst: ir gadījumi, kad līdz policijas atbraukšanai agresija jau rimusies. Ja policija redz, ka tobrīd fiziska apdraudējuma nevienam nav, viņi agresoru uz slimnīcu neved. Tāpat agresīvie slimnieki mēdzot nomierināties mediķu klātbūtnē. Tiesa, tikko policija un mediķi prom, slimnieks var atkal kļūt vardarbīgs.

Pērn visā Latvijā policijai bija vairāk nekā 7000 izsaukumu, kas saistīti ar psihiski slimu cilvēku nodarījumiem vai nepieciešamību viņus aizvest uz ārstniecības iestādi.

Pirms deviņiem gadiem Daugavpilī psihiski slims vīrietis nogalināja savu māti. J. Anspoks neatminas, ka iepriekš uz šo upura un varmākas dzīvesvietu būtu saukta policija. Iespējams, māte, būdama pēc profesijas ārste, domāja, ka pati tiks galā ar dēla veselības problēmām. Diemžēl šī pašpaļāvība maksāja viņai dzīvību.

Tuviniekiem jāmeklē palīdzība ne tikai tāpēc, ka paši jūtas apdraudēti, bet arī sabiedrības drošības labad. Tuvinieku atbildību uzsver gan ārsti, gan tiesneši, kam nācies piemērot medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus tiem, kas jau izdarījuši kādus noziedzīgus nodarījumus. Viena no intervētajām psihiatrēm, kura nevēlējās, lai rakstā tiktu minēts viņas vārds, atzina: kad psihiatriskās ekspertīzes laikā sastopas ar personām, kam vēl nav noteikta psihiatriskā diagnoze, taču ir aizdomas par nepieskaitāmību, un klausās viņu dzīvesstāstus, mediķe brīnās, kā gan apkārtējie nav pamanījuši, ka cilvēkam ir psihiska saslimšana.

Kad saslimušais atsakās doties pie ārsta, ir iespējams izsaukt psihiatru uz mājām. Ja pats slimnieks nevēlas saukt ārstu, to var izsaukt tuvinieks, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu. Taču M. Taube uzsver: pacientam tomēr jābūt tādā noskaņojumā, lai viņš būtu gatavs runāt ar psihiatru, citādi no vizītes nebūs jēgas.

Kā pamanīt psihisku saslimšanu

Kā atšķirt psihiskas saslimšanas izpausmes no vienkārši slikta garastāvokļa? Jauniem cilvēkiem psihiski traucējumi sākas ar mācīšanās un domāšanas grūtībām, parādās garastāvokļa svārstības. Psihiskas slimības ietekmē strauji mainās intereses. Pēkšņi kāds brunču mednieks un naktsklubu apmeklētājs kļūst ļoti ticīgs: skrien uz baznīcu, ziedo. Vecāki priecājas: kā dēls mainījies, bet tas, iespējams, ir sākums saslimšanai.

Pārsteidzoši, taču psihiatrijas pacienti bērnībā bieži bijuši tieši tie bērni, ar kuriem vecākiem nav nekādu problēmu – nedara nedarbus, ēd, ko dod, ir klusi.

Psihiskās saslimšanas un arī to agresīvās izpausmes var veicināt narkotisko vielu un alkohola lietošana. Raitis, pirms parādījās psihiskas saslimšanas izpausmes, regulāri smēķēja tā dēvēto spaisu. Savukārt Marija joprojām mēdz lietot alkoholu. Pat tad, ja iedzerts nedaudz, piemēram, puspudele alus, viņa kļūs agresīva.

M. Taube norāda: atkarību izraisošu vielu lietošana var arī pasliktināt psihiskās slimības norisi. Arī šizofrēnijas saasinājumus var radīt šādu vielu lietošana.

Kādas pazīmes var liecināt par psihisku saslimšanu?

 Izmaiņas uzvedībā un ikdienas paradumos – miega un apetītes traucējumi, parādās nespēks vai gluži otrādi – pārspīlēts rosīgums.

 Izmaiņas domāšanā – domāšana kļūst lēnāka, parādās koncentrēšanās grūtības vai arī domāšana kļūst paātrināta.

 Izmaiņas emocijās – tās izpaužas pārmērīgi un ilgstoši vai arī pazūd pavisam.

 

Saistītie raksti

 

Raksts tapis pētnieciskās žurnālistikas projekta “Psihiatrijas krēslas zona” ietvaros. Raksta tapšanā līdzdarbojušies RSU asociētā profesore, projekta vadītāja un redaktore Anda Rožukalne, žurnāla “IR” žurnāliste Zane Mače, Latvijas Radio žurnālists Iļja Kozins, ziņu portāla “Tvnet” žurnāliste Viktorija Puškele, aģentūras LETA žurnālists Ivars Soikāns.

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
TESTS: Ko sēņu lasīšanas maniere pastāsta par tavu raksturu?
22 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Rudenīgā spēkstacija – ābols! Mazina vēža risku, cīnās ar sirds slimībām un uzlabo ādu 1
22 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Sākusies apkures sezona – kā izvairīties no alerģijām, ādas problēmām un elpceļu saslimšanām?
22 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Agrāk zaga spoguļus un magnetolas, tagad – “torpēdas”. Saruna ar VP pārstāvi Māri Priednieku
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Neskaidras kodīgas vielas dēļ Juglā no daudzstāvu nama evakuē iedzīvotājus 1
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
ECT pret Latviju vērsies vīrietis, kuru tiesā 25 gadus pēc zādzības izdarīšanas
7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Breksita vienošanās: deputāti noraida Džonsona grafiku
7 stundas
ZE
Zane Eniņa
Latvijā
“Latvijas lepnuma” laureāti izraudzīti!
8 stundas