Veselam
Dzīvesveids

Tievējam: veselības vai iedomāta tēla dēļ?2

Foto – Shutterstock

Ārste: Aptaukošanās nav savienojama ar labu veselību

Ik pavasari sporta klubi piedzīvo apmeklētāju, īpaši sieviešu, strauju skaita pieaugumu, jo tuvojas sauļošanās sezona, kad visām gribas būt slaidām. Tiesa, lielākajai daļai apņemšanās nodarboties ar fiziskām aktivitātēm apsīkst jau pēc viena mēneša, jo atbrīvoties no liekajiem kilogramiem nebūt nav tikpat viegli, kā tos uzkrāt. Ko šie ļaudis dara pēc tam? Visticamāk, ķeras pie kādas internetā nolūkotas diētas vai brīnumtabletēm, kas sola ātru rezultātu bez lielas piepūles, taču arī tās bieži vien nesniedz gaidīto rezultātu, bet var gadīties, ka pat iedragā veselību. Kā atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, nekaitējot sev? Un vai vienmēr obligāti jātiecas sasniegt gluži vai modeles figūru?

VIZMA VECVĒRDIŅA, “Veselības centra 4” ģimenes ārste: – Visiem cilvēkiem nav obligāti jābūt slaidiem kā modeļiem, bet, lai nekaitētu veselībai, tomēr zināmos svara kilogramos vajadzētu turēties. Tiesa, zinātnieki konstatējuši, ka sievietes, kurām uz vēdera ir nedaudz tauku, vieglāk pārcieš menopauzi, jo šie tauki satur sievišķo hormonu estrogēnu. Pavisam neliels tauku daudzums vēdera zonā pasargā arī no ļaundabīgiem audzējiem.

Bet te nav runa par tauku daudzumu, kas jau uzskatāms par aptaukošanos, uzsver ārste. Liekais svars, gluži pretēji, ir riska faktors iedzīvoties onkoloģiskās slimībās.

Ir pierādījumi, ka ģenētiku var ietekmēt gan uz slikto, gan uz labo pusi. Cilvēki, savā paaudzē uzkrājot lieko svaru, var izmainīt gēnus, ko nodod nākamajām paaudzēm. Tā nav fatāla ģenētika. Svarīga ir motivācija kaut ko darīt. 99% gadījumu liekā svara uzkrāšana saistīta ar dzīvesveidu, tikai 1% gadījumu tas veidojas endokrinoloģisku problēmu dēļ. Citiem vārdiem sakot, mēs apēdam pārāk daudz kaloriju un nespējam tās sadedzināt.

Uztura zinātniece: Nekādas diētas!

Guna Rijkure. Foto – Anda Krauze

GUNA RIJKURE, uztura zinātniece: – Pilnībā bez tauku slānīša, tikai kauli, āda un muskuļi, cilvēks nedrīkst būt. Tauki ir vajadzīgi, lai tiktu uzsūkti tajos šķīstošie vitamīni un varētu notikt sievišķo un citu hormonu sintēze. No ķermeņa kopējā apjoma vīriešiem jābūt līdz 18 procentiem tauku, sievietēm – no 17 līdz 25 procentiem, maksimāli – līdz 30 procentiem. Ja sieviete ir pārāk tieva, draud lielas nepatikšanas, jo tauku trūkuma dēļ var pazust mēnešreizes. Šo problēmu bieži novēro meitenēm, kuras cieš no anoreksijas. Pat tiem pacientiem, kuri pie manis vēršas ar nolūku samazināt svaru, no ēdienkartes taukus pilnībā neizslēdzu. Labie tauki noteikti ir jāuzņem, un tiem jābūt organismā. Tie stiprina sirdi, asinsvadus, rada enerģiju. Labos taukus satur olīveļļa, rapšu, ķirbju, linsēklu eļļa, avokado, rieksti, treknās zivis – lasis, siļķe, skumbrija.

Ja ķermeņa masas indekss sasniedz 25 un vairāk, var pieaugt holesterīna līmenis, pastāv agrīnas aterosklerozes risks, var skart infarkts, insults, kā arī pastāv artrīta, žultsakmeņu, zarnu trakta un ginekoloģisko audzēju attīstības risks. Sievietēm ar lielu lieko svaru mēdz būt problēmas ieņemt bērnu vai arī var rasties komplikācijas dzemdībās. Ja sieviete ir izteikti apaļa, mēdz būt ļoti stipras mēnešreizes, tādas, ka jāsauc ātrā palīdzība.

Nevienu no zināmajām diētām nevaru ieteikt kā labu, kas palīdzētu samazināt svaru, nenodarot pāri veselībai. Atkinsona, Dikāna, Sautbīčas, Dīna Orniša un citas diētas – katrai no tām ir lielāki vai mazāki mīnusi. Neviena no tām nevar kļūt par ilgtermiņa dzīvesveidu. Šo diētu dēļ organismā neizbēgami radīsies kādas uzturvielas vai vitamīnu deficīts vai arī veselības problēmas. Piemēram, pie manis nesen vērsās divas jaunas sievietes, kurām pēc Dikāna diētas bija izveidojušies žultsakmeņi. Ja ir kāda vājā vieta, šī diēta, kas cilvēkam liek uzņemt daudz olbaltumvielu un tauku, bet atteikties no šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām, var izsaukt slimības saasinājumus vai radīt blakus saslimšanas. Ievērojot Dikāna diētu, var pieaugt holesterīna līmenis un organismā izveidoties B6 vitamīna trūkums, kā iespaidā var rasties problēmas ar nerviem. Līdzīgi cilvēka organismu ietekmē Atkinsa diēta. Arī tā paredz, ka jāēd daudz sarkanās gaļas, bet no ēdienkartes ir izslēgti dārzeņi. Tātad organisms uzņem daudz olbaltumvielu un piesātināto tauku, līdz ar to var pieaugt holesterīna līmenis, kas rada sirds un asinsvadu slimību attīstības risku, kā arī var rasties citas veselības problēmas. Dikāna un Atkinsona diētas ietekmē organismā var sākt trūkt vitamīnu, kalcija, kālija, magnija un folijskābes. Šīs diētas noteikti nedrīkst ievērot, ja gatavojaties ieņemt mazuli vai jau esat gaidībās. Atkinsa un Dikāna diētu ietekmē var rasties slikta elpa, nespēks, aizcietējumi, slikta dūša, pazemināties fiziskā aktivitāte, var būt pat krampji.

Uztura zinātniecei Gunai lūdzu paraksturot divas diētas, kuras kā efektīvas ieteica kāda interneta portāla pieredzes apmaiņas lappuses lietotāji. Pirmā diēta paredz, ka tievētājs vienu mēnesi brokastis un vakariņas aizstāj ar kefīrā izmērcētiem griķiem. Pusdienās ēd kā parasti zupu vai otro ēdienu, bet vidēju porciju. Otrā ieteiktā diēta paredz, ka cilvēks, kurš vēlas samazināt svaru, veselu mēnesi pārtiek tikai un vienīgi no biezputras, kas vārīta no vienas glāzes zirņu un trīs glāzēm rīsu, pievienojot šķipsniņu sāls. Uztura zinātniece teic, ka aizstāt kādu ēdienreizi, īpaši vakariņas, ar kefīrā izmērcētiem griķiem, nav nekas peļams. Īpaši tad, ja vakarā paredzēts, piemēram, laiskoties pie televizora un nav ieplānotas nekādas fiziskas aktivitātes. Kefīrā izmērcētu griķu vietā var izdzert glāzi paniņu ar linsēklām. Tiesa, šī diēta sevi attaisno tikai tad, ja palīdz mainīt ēšanas paradumus. Ja pēc laika atgriežas pie vecā dzīvesveida, tad jēgas nav nekādas.

Otrā ir klasiska mono diēta, ko pilnīgi noteikti nedrīkst ievērot, uzsver Guna Rijkure. Tievēšanas “brīnums” slēpjas tajā, ka organismam sākt trūkt uzturvielu, tāpēc tas sāk tērēt iekšējās rezerves. Šīs diētas iespaidā organismā izveidosies vitamīnu un minerālvielu – dzelzs, kalcija u. c. – deficīts. Lai samazinātu svaru, pareizākais ceļš ir nevis ievērot kādas brīnumdiētas, bet saprātīgi ēst, samazinot apēsto tauku daudzumu, un pietiekami daudz kustēties, uzsver uztura zinātniece.

Sociālantropoloģe: Pārticīga ēšana – labas dzīves kritērijs?

 

Aivita Putniņa. Foto – Karīna Miezāja

Ja pašam grūti piespiest sevi samazināt apēstā ēdiena daudzumu un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, to var darīt stingrā ārstu, fitnesa treneru, uztura u. c. speciālistu uzraudzībā. Šādu iespēju piedāvā Aizputē atvērtais svara korekcijas centrs “Vitalitātes akadēmija”. Šis bagātīgi iekārtotais centrs ir vienīgā šāda veida iestāde Baltijas valstīs. Pēc ierašanās “Vitalitātes akadēmijā” ārsts novērtē katra apmeklētāja veselības stāvokli, veicot asinsanalīzes un kardiogrammu. Katram klientam nosaka tauku un muskuļu proporcijas, pēc kā izveido individuālu svara samazināšanas programmu. Tās ietvaros dietologs nosaka ēdienkarti (baro piecas reizes dienā), fitnesa treneris – trenažieru, fitnesa, ūdens aerobikas un citu fizisko aktivitāšu apjomu. Pateicoties šādam režīmam, svaru zaudēt, šķiet, nav ļoti sarežģīti, bet kas notiek, kad tievētājs atgriežas ierastajā vidē? Lai nostiprinātu paliekošu ieradumu ēst veselīgi un regulāri fiziski kustēties, “Vitalitātes akadēmijas” ārsts Eduards Kondrašovs iesaka tajā uzturēties ne mazāk kā četrdesmit dienas. Tikai viens liels “bet”. Ņemot vērā, ka par vienu šajā centrā pavadītu dienu jāmaksā 100 līdz 120 eiro (atkarībā no tā, vai vēlaties uzturēties numuriņā ar ziemas dārzu vai bez tā), četrdesmit dienas izmaksās 4000 līdz 4800 eiro. Skaidrs, ka tik lielu summu spēs atļauties tikai retais mūsu valsts iedzīvotājs. Ne velti centrs šobrīd pēc klientiem lūkojas ārzemju virzienā.

Sociālantropoloģe, filozofijas zinātņu doktore AIVITA PUTNIŅA: – Var teikt, resnums ir sabiedrības hierarhijas atspoguļojums. Ēšana ir viena no pamata baudām cilvēkiem, kuriem nav citu – intelektuālas baudas – iespēju, piemēram, ceļošana, teātra izrādes un koncerti. Tad ēšana kļūst par galveno mēru. Kad pirms desmit gadiem Latvijas iedzīvotājiem vaicāja, kas būtu laba dzīve, liela daļa atbildēja – ja varētu aiziet uz restorānu un ēst visu, ko kārojas. Ēšana joprojām ir kā slieksnis, kas nosaka labas dzīves līmeni. Šādos apstākļos tievēšana var kļūt par ļoti neveselīgu apsēstību, jo cilvēkiem nav līdzekļu, lai to varētu paveikt, iekļaujoties visā pārējā dzīves kontekstā, vienlaikus saglabājot veselību. Veselību, protams, var negatīvi ietekmēt gan liekais svars, gan tievēšana. Liekā svara problēma šobrīd ir aktuāla Rietumu sabiedrībā, arī Skandināvijā, kur valsts apmaksā svara samazināšanas procedūras. Rietumeiropa vismaz pēdējos pussimt gadus ir dzīvojusi diezgan pārticīgi. Arī Latvijā arvien vairāk cilvēku var atļauties iegādāties vairāk pārtikas. Tievēšanas tabletes un citus svara samazināšanas līdzekļus arī var atļauties tikai tie cilvēki, kuriem ir pietiekami daudz naudas. Savukārt trūcīgie ļaudis spiesti ēst mazāk veselīgu, bet barojošu pārtiku. Agrāk badu saistīja ar ļoti tieviem, kārniem cilvēkiem, bet tagad ir pretēji – nabadzība ir tā, kas rada apaļīgus cilvēkus.

Fizisko piepūli, kas vajadzīga, lai samazinātu svaru, daudzi mēģina apiet, izmantojot produktus, kuri tiek piesolīti ar reklāmas palīdzību. No solījumiem palīdzēt notievēt, kā arī uzturēt jaunavīgu izskatu izveidojusies vesela industrija. Kādi gan tikai stāsti un priekšstati par ķermeni netiek veidoti! Nesen kādā reklāmā lasīju apgalvojumu, ka cilvēki patiesībā nav resni, bet, tuvojoties pavasarim, sastrēgst limfa, tāpēc viņi izskatās uzblīduši. Lai iegūtu daudz slaidāku formu, jādodas uz konkrētu limfodrenāžas kabinetu, kur limfu izvadīs ārā.

Lieko svaru bieži vien saista ar paškontroles trūkumu un nerūpēšanos par sevi. Pastāv uzskats – ja jau viņš netiek galā ar sevi, droši vien uz šo cilvēku vispār nevar paļauties. Lai gan ne vienmēr pie liekā svara uzkrāšanās vainīgi ir paši šie cilvēki. Iemesli, kāpēc daļa ļaužu pieņemas svarā, ir ārkārtīgi dažādi – gan ģenētiski noteikti, gan atkarīgi no dzīves stila. Sievietes bieži vien kļūst apaļīgākas pēc dzemdībām. Dzīves stilu lielā mērā ietekmē sociālekonomiskā situācija, arī tas, ko cilvēks dara, kādi cilvēki viņam ir apkārt. Bērniem liekais svars bieži vien veidojas tāpēc, ka vecāki viņiem nevelta pietiekami daudz laika. Vieglāk ir bērnu nosēdināt pie datora un iedot apēst kādu batoniņu, nevis ar viņu iet ārā spēlēt, piemēram, futbolu, pagatavot sakņu sautējumu un pēc tam vēl pierunāt bērnu to ēst. Šādi tiek ielikts pamats, ka šim cilvēkam nākotnē nāksies cīnīties ar lieko svaru.

Vēl viens aspekts, par ko jārunā saistībā ar tievēšanu, ir gaume un laika estētika. Modeļu biznesā redzam izteikti slaidas meitenes ar stingri noteiktiem izmēriem. Bet mēs zinām, ka šāda tipa sieviešu populācijā ir samērā maz. Mākslā, piemēram, Borisa Bērziņa gleznās, un daudz kur citur varam vērot cita veida formas un ķermeņa aprises. Līdz ar to varam secināt, ka gaume nebūt nav viendabīga. Taču mūsdienu popkultūrā nepietiek ar to, ka ķermenis ir slaids. Prasība pēc slaiduma iet roku rokā ar jaunības kultu. Vecs un kalsns ķermenis mūsu sabiedrībā netiek uzskatīts par skaistu.

Būt slaidam – tas ir ideāls, uz kuru sabiedrība mudina iet. Taču visi cilvēki nekad nebūs vienādi. Vienmēr būs arī kāds robustāks un apaļīgāks, bet tas netraucē viņiem būt veiksmīgiem un veidot attiecības ar pretējo dzimumu. Slaidās, kārnās sievietes dzīvē nebūt nav veiksmīgākas par apaļīgajām. Jo gaume tiešā veidā nav saistīta ar to, kā cilvēki izvēlas partnerus. Centieni būt tievam veido kultu, kam cilvēki mēģina mesties pakaļ nevis tāpēc, ka viņiem veidojas veiksmīgas attiecības, bet ar tievēšanu un iekļaušanos šajā standartā cenšas tikt pie kārotajām attiecībām. Tas nāk no neprasmes veidot attiecības. Šajos gadījumos popkultūras ietekme kļūst arvien lielāka.

Mūsdienu sabiedrība pieprasa, ka slaidām galvenokārt jābūt sievietēm. To nosaka sievišķības standarti. Sieviešu ķermeņa forma daudz būtiskāk ietekmē priekšstatu par personību un par vietu sabiedrībā nekā vīriešu. Tāpēc uz sievietēm tiek izdarīts lielāks spiediens. Arī tievēšanai paredzēto produktu un pakalpojumu klāsts galvenokārt ir virzīts uz sievietēm un uz viņu seksuālo pievilcību. Galvenā doma, kas aiz tā visa slēpjas, ir nevis tas, ka viņa būs labāka darbiniece, bet gan – pievilcīgāks seksa objekts. Visas šīs lietas kļūst par manipulāciju objektu, proti, jābūt pievilcīgai, lai vīrs nepamestu utt. Un viens no veidiem, kā kļūt pievilcīgai, ir tievēšana. Ja cilvēks nespēj veidot veselīgu dzīves stilu un cita veida attiecības, tad tievēšana kļūst par glābšanas riņķi.

Arī vīriešu vidū, protams, ir viena grupa, kas cenšas uzturēt sevi labā formā. Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos parādās ziņas par kādu populāru vīrieti, kuram izdevies samazināt svaru. Arī vīrieši izjūt spiedienu, bet tas nav tik izteikts un masveidīgs. Vīriešu vēlme uzlabot ķermeņa aprises biežāk ir saistīta ar personisku motivāciju, nevis sabiedrības spiedienu. Vīrietim, kuru pieņem darbā atbildīgā amatā, par izšķirošu nekļūst faktors, ka viņam ir alus vēderiņš. Savukārt sievietei, kura pretendē uz sekretāres vai citu līdzīgu amatu, ķermeņa forma un vecums mūsu sabiedrībā spēlē ļoti būtisku lomu.

Lielā daļā citu pasaules kultūru sabiedrība, gluži pretēji, pieprasa, lai sievietes būtu resnas. Piemēram, Vaikiriki Āfrikā meitenes, kam jāveic iniciācijas rituāls, pēc kura iespējama iziešana pie vīra, trīs nedēļas pavada, tikai ēdot un pieņemoties svarā. Līdzīgi kā mūsu meitenes uztraucas par katru uzņemto lieko kilogramu, tā Āfrikas meitenes par to, ka nebūs skaistas, ja nebūs apaļīgas. Līdzīgi priekšstati par skaistumu joprojām pastāv Vidusāzijā. Lielāku līgavas maksu maksā par sievieti, kura ir pietiekami spēcīga. Jo tad viņa varēs paveikt visus darbus un izaudzināt bērnus. Tūristu grupā no Latvijas, ar kuru kopā devos Turkmēnijas kalnos, bija jaunlaulāts pāris – puisis un ļoti smalka sieviete. Vietējie vīrieši viņam pārmeta – kā tā sanācis, ka viņš nav nopelnījis pietiekami daudz naudas, lai nopirktu pietiekami lielu sievu, bet viņam ir sanācis tikai mazai, tievai sieviņai. Tas vēlreiz liecina, ka priekšstati par skaistumu ir ļoti atšķirīgi.

Psihoterapeite: Nepamatota vēlme notievēt – signāls par psiholoģiskām problēmām

Zane Krūmiņa

ZANE KRŪMIŅA, psihoterapeite: – Ja tieksme tievēt ir nepārvarama un koncentrē lielu daļu domu un darbību ap šo jautājumu, tad to var saukt par apmātību, nopietnos gadījumos – par ēšanas traucējumiem. Virspusējā līmenī varam runāt par sociālo mediju ietekmi, kas rosina līdzināties stereotipiskam skaistumam, ko tiražē ik uz soļa. Jaunības kults, modes namu pieprasījums, kur fokusā ir slaidi, jauni ķermeņi, ko pirms publiskošanas vēl skar digitālās apstrādes rīki. Redzētais rosina centienus “būt līmenī”, kur neiederas lieki kilogrami. Ja ir grūtības cienīt to, kas padara mūs par unikāliem un īpašiem, tad vairāk tiecamies pēc iedomātā un kultivētā tēla.

Izmisīgus centienus zaudēt svaru var traktēt arī kā personas tiekšanos pēc ideāla, perfekcijas, kur visaugstākie sasniegumi tiek gaidīti it visā – tajā skaitā arī vizuālajā tēlā. Bet virspusējais noslīpētais tēls var slēpt nepārliecinātību par sevi un nepilnvērtības izjūtu, nepiepildītu vajadzību pēc pieņemšanas un mīlestības.

Ja apsēstība ar tievēšanu iegūst uzmācīgu raksturu, to klasificē kā anoreksiju. Tā saistīta ar apetītes izmaiņām, paniskām bailēm pieņemties svarā, daļēju vai pilnīgu atteikšanos no ēdiena, pakļaujot sevi diētām un badošanās kūrēm, kam seko būtisks svara zaudējums. Ar anoreksiju ignorē bada izjūtu, nogurumu, emocionālo stāvokli, kas saistīts ar izteikti samazināto uztura devu. Anoreksiju visbiežāk pavada somatiski, psihiski, neiroloģiski simptomi. Ja svars samazinās līdz ļoti kritiskam līmenim, tas var draudēt pat ar nāvi.

Nopietnu ēšanas traucējumu gadījumos sastopamies ar sarežģītiem iekšējiem konfliktiem, tie var skart jautājumus par savas seksualitātes pieņemšanu – nereti grūtībām akceptēt savu sievišķo identitāti, līdz pat neapzinātam sievišķības noliegumam. Īpaši pusaudžu, jauniešu vecumā būtiska loma var būt ģimenes faktoriem. Papildus provocējoša var būt psiholoģiski sarežģīta atmosfēra ģimenē, īpaši mātes – meitas attiecību sarežģījumi. Atteikšanās no ēdiena var būt arī kā protests pret kontroli no malas. Jo trauslāka pārliecība par savu vērtību, jo lielāka iespēja iekrist lamatās, kas mudina dzīties pēc iedomātā ideāla.

Pieredzes stāsts

Ar savu pieredzi svara samazināšanā dalās rīdzinieks ĒRIKS (49): – Tobrīd strādāju sēdošu darbu, ēdu kārtīgas porcijas, tāpēc pieņēmos svarā par aptuveni septiņiem kilogramiem un man bija izaudzis apaļš puncis. Gribēju no tā atbrīvoties. Reiz, internetā tiešraidē skatoties krievu filmas, parādījās reklāma par griķu un kefīra diētu, kuru slavēja kā ļoti iedarbīgu. Nekad agrāk ne ar kādām diētām nebiju aizrāvies, bet šoreiz nolēmu pamēģināt. Vakarā trīs līdz četras karotes noskalotu, nevārītu griķu aplēju ar glāzi kefīra. No rīta brokastīs tos apēdu, un atkal tikpat daudz griķu aplēju ar kefīru. Ciest badu nevajadzēja, jo no griķiem kefīrā sanāk diezgan sātīga un arī garšīga maltīte. Un man griķi garšo. Pusdienās ēdu zupu vai pamatēdienu, bet neko treknu. Turpināju dzert kafiju ar cukuru, bet pilnībā atteicos no konfektēm, kūciņām, cepumiem un citiem saldumiem. Vakariņās atkal apēdu kefīrā izmērcētu griķu putriņu. Un tā mēneša laikā no sava apaļā vēdera tiku vaļā. Vecās bikses bija par lielām. Tiesa, nomainīju arī darbu no sēdoša uz tādu, kurā nākas daudz vairāk kustēties. Droši vien tas papildus man palīdzēja atbrīvoties no uzkrātajiem liekajiem kilogramiem. Savu mērķi biju sasniedzis, tādēļ pēc mēneša šo diētu pārtraucu. Tagad ēdu normāli, bet ne pārāk lielas porcijas, paretam atļaujos apēst arī kādu smalkmaizīti vai konfekti, bet liekais svars atpakaļ nenāk.

 

 

Daži ieteikumi cīņai ar liekajiem kilogramiem

Jāēd piecas reizes dienā; nedrīkst našķēties ēdienreižu starplaikos; uz veikalu pēc produktiem jādodas ar pilnu vēderu; uz etiķetēm jāiepazīstas ar tauku daudzumu produktos; nevajag mājās turēt produktu rezerves. Svara zudumam vajadzētu būt ap 0,5 kg nedēļā.

LA.lv