Veselam
Uzturs

Tik daudz kā kāršu kava vai kredītkarte. Kāds ir veselīgs daudzums gaļas ikdienā?0

Foto: Pexels

Veģetārs un vegāns uzturs kļūst arvien populārāks ne vien visā pasaulē, bet arī Latvijā.

Taču, izvēloties šādu dzīvesveidu, ir virkne nosacījumu, kas jāņem vērā, gan lai pareizi plānotu ēdienkarti, gan lai pietiekošā daudzumā uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus.

Par to, kā to paveikt, “BENU Aptieka” nesen rīkotajā diskusijā ar padomiem un noderīgu informāciju dalījās pieaicinātie eksperti.

Diskusijas vadītājs, sporta entuziasts, veģetāra dzīvesveida piekritējs un viens no “CrossFit” pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis, kurš ir veģetārietis jau teju 10 gadus, atklāj, ka savulaik, pievēršoties veģetāram dzīvesveidam, esot saņēmis pārmetumus, ka nebūs spēka un sasniegumu sportā.

Taču paralēli savai izvēlei atteikties no gaļas produktiem viņš radīja ielu vingrošanas kustību Latvijā, kam bijis nepieciešams gan daudz fiziska, gan morāla un psiholoģiska spēka. “Tā es laikam lauzu šos mītus, ka, ja tu neēd gaļu, tev nebūs spēka,” atzīst K. Zlidnis.

Ja gaļu, tad reti un nedaudz

Komentējot gaļas nepieciešamību uzturā, uztura speciāliste, veselības zinātņu maģistre uzturzinātnē Liene Sondore norāda, ka Pasaules veselības organizācija iesaka gaļu ēst ne vairāk kā divas līdz trīs reizes nedēļā un arī tikai pa 100 gramiem pagatavotas gaļas, kas vizuāli varētu būt tik daudz kā kāršu kava vai kredītkarte.

Viņa gan piebilst, ka, atbilstoši pētījumiem onkoloģijas jomā, šis daudzums samazinās un tie ir 65 grami vienu līdz divas reizes nedēļā.

Svarīgs mērķis

L. Sondore uzsver, ka pievēršoties veģetāram dzīvesveidam, ir svarīgi saprast, kāds ir mērķis. Ja tā ir veselība vai vides aizsardzība – skaidrs, bet ja mērķis ir tas, ka draudzene ir veģetāriete un es tagad mēnesi ēdīšu tikai spinātu lapas, tad tas nav labi plānots veģetārisms vai vegānisms.

“Katram pašam ir jāsaprot, kāpēc tas tiek darīts, to nevar darīt kampaņveidīgi vai tāpēc, ka draugs ir vegāns, tāpēc es arī kļūšu par vegānu, tā tas nestrādā,” atzīst uztura speciāliste.

Olbaltumvielu rezerves

Uztura speciāliste atzīst, ka, neplānojot savu uzturu prasmīgi, veģetārieši un vegāni visbiežāk saskaras ar olbaltumvielu trūkumu, jo atšķirībā no tauku rezervēm olbaltumvielu rezerves nav vizuāli redzamas, turklāt tās ir pavisam nelielas – aptuveni 5%.

To trūkumu var vienkārši izjust – sāk palikt sliktāka āda, plānāki mati vai vienkārši jūtamies noguruši. Viņa atzīst, ka īpaši par to ir jādomā vegāna dzīvesveida piekritējiem. Ir jālieto sojas produkti, jādomā, kā tiks uzņemts kalcijs un vai nav nepieciešami uztura bagātinātāji, jo šāds uzturs ir nopietni jāplāno.

Plāno izmaiņas – informē ārstu

L. Sondore uzver, ka, pievēršoties veģetāram vai vegānam dzīvesveidam, ir jāsāk ar vizīti pie sava ģimenes ārsta un jāinformē, ka plānots mainīt ēdienkarti un kļūt par veģetārieti vai vegānu. Sievietēm par to būtu jāinformē arī ginekologs.

Viņa iesaka ikvienam reizi gadā nodot analīzes, pārbaudīt dzelzs līmeni, olbaltumvielu daudzumu, D vitamīna un B12 vitamīna līmeni.

“Ja sākam ātrāk nogurt, sāk visi kaitināt, liekas, ka visi apkārt ir pārāk uzbudināti, sāk palikt nespodra āda, mainās vēdera izeja, samazinās jutība pret sāpēm vai tieši otrādi – parādās galvassāpes vai tirpšana pirkstos vai pēdās, šādas nelielas nianses liecina par to, ka vajag aiziet pie ģimenes ārsta un nodot analīzes,” tā L. Sondore.

Uztura speciāliste atzīst, ka atbalsta veģetāru un vegānu dzīvesveidu un šādu izvēli, bet iesaka to darīt ar prātu.

Aicina sekot līdzi ādas un matu stāvoklim

“BENU Aptiekas” skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko atzīst, ka pēc ādas un matu stāvokļa viennozīmīgi var noteikt vai cilvēka organismā trūkst nepieciešamo uzturvielu.

Savukārt ārste dermatoloģe Lauma Valaine uzsver: ja organismā trūkst olbaltumvielu, cilvēka āda, kuras sastāvā ir ļoti nozīmīga olbaltumviela – kolagēns, kļūst nespodra, izmainās tās elasticitāte un tonuss.

Kolagēns veido aptuveni 80% no cilvēka ādas olbaltuma.

Viņa norāda, ka ir arī pacienti, kuri, pārejot uz veģetāru un vegānu uzturu, novēro ādas vai matu izmaiņas, kas liek vērsties pie dermatologa. Tādos gadījumos tiek izvērtēts, ko var mainīt un ar ko būtu jāpapildina uzturs, vai tās ir olbaltumvielas, vai jau varbūt nepieciešama arī specifiskāku līdzekļu lietošana, kas ir vērsta tieši uz kolagēna rezervju atjaunošanu.

Pavasarī un vasarā īpaša uzmanība

Iestājoties pavasarim un tuvojoties vasarai, pats svarīgākais ir atcerēties, ka saule ir ļoti intensīva un aizsardzība pret saules apdegumu ir nepieciešama ikvienam, domājot gan par ādas, gan matu veselību.

L. Valaine atzīst, ka pavasarī un vasarā D vitamīna uzņemšanai pietiek vien ar 15 minūtēm arī ēnā, kas būtu pilnīgi pietiekoši, lai mūsu ādā veidotos nepieciešamais D vitamīns.

Viņa arī uzsver, ka, neskatoties uz dažkārt skeptisko attieksmi pret saules aizsargkrēmiem, pārmērīga saule var nodarīt lielāku ļaunumu nekā regulāra saules aizsargkrēmu lietošana, piebilstot, ka šobrīd pieejamo saules aizsargkrēmu klāsts jau ir tik plašs, ka arī viszaļāk domājošie cilvēki var atrast sev pieņemamu saules aizsargkrēmu.

LA.lv
AN
Annika Niedrīte
Veselam
Tests: Cik nozīmīga Tev ir ģimene?
1 diena
LE
LETA
Veselam
Uz Latvijas lielāko slimnīcu padomes locekļu amatiem izsludināts konkurss
1 diena
LE
LETA
Veselam
Viņķele valdības ārkārtas sēdē: Valstij parāds mediķiem būs jāatlīdzina
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IP
Ilze Pētersone
Latvijā
“Esmu optimists, bet bez ilūzijām.” Saruna ar Egilu Levitu par Latvijas zaļumu un paša izvēlēm 1
Intervija 1 stunda
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Ir skaidrs, kurš turpmākos četrus gadus valstī būs centrālais atslēgas cilvēks 2
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Sinoptiķi svētdien izsludinājuši Latvijā oranžā līmeņa brīdinājumu par stipru vēju
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bērnu slimnīcā nonākuši vēl 4 bērni ar aizdomām par zarnu infekciju
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Dreiliņos ugunsdzēsēji izglābj 17 cilvēkus, kad aizdedzies atkritumu konteiners
1 stunda