Veselam
Psiholoģija

Tikai vienas ērces dēļ… Baibas Jevdokimovas dzīves pavērsiens0

Foto – LETA. “Kolonnas” salonu speciāliste Baiba Jevdokimova piedalās skaistumkopšanas salonu tīkla “Kolonna” jaunā privātā zīmola “Chris Farrell” prezentācijas pasākumā viesnīcā “Grand Palace Hotel”.

Strauji dzīves pavērsieni mūs piemeklē pilnīgi negaidot. Tā notika arī ar pazīstamo kosmētiķi BAIBU JEVDOKIMOVU. Kādu dienu, kad, kā vienmēr, darbs dzina darbu, viņa sajutās nelāgi. Tobrīd Baiba vēl nenojauta, ka nākamos trīs mēnešus nāksies pavadīt gultā, cīnoties par savu veselību un dzīvību.

Tas notika pirms dažiem gadiem vasaras beigās. Slimība pamazām pārņēma Baibas ķermeni un atgādināja par sevi arvien noteiktāk. Tikai viņa tobrīd to vēl nesaprata. Vai nu mazums kas piemeties – varbūt caurvējā apaukstējusies. Kādu vakaru viņa kopā ar vīru bija apsolījusi doties ciemos pie ģimenes draugiem, bet, pārnākusi no darba, sajutās pavisam slikti. Izmērīja temperatūru, tā bija pāri trīsdesmit deviņiem grādiem. No došanās ciemos nācās atteikties. Pēc trīs dienām temperatūra bija nokritusies un Baiba atkal varēja doties uz darbu, kā arī peldēties jūrā, kas viņai sagādā lielu prieku. Pēc neilga laika, veicot klientei sejas masāžu, viņa atkal sajutās nelāgi. Varbūt esmu saķērusi gripu, Baiba nodomāja. Pārņēma dīvaina sajūta, it kā ķermenī būtu iemiesojies kaut kas svešs. Baiba turpināja strādāt, bet juta, ka ar veselību kaut kas galīgi nav kārtībā. Turklāt drīz bija ieplānots komandējums uz Franciju.

Slimības simptomi izteikti par sevi atgādināja 11. septembrī, Baibas dzimšanas dienā. Pārnākusi no darba, viņa ģimenei pagatavoja svētku vakariņas, piesēdās pie galda, bet saprata, ka pavadīt laiku kopā ar mīļajiem nav spēka. Devās uz guļamistabu, izmērīja temperatūru, tā atkal bija pāri trīsdesmit deviņiem grādiem. Pēc pāris dienām, kad stāvoklis nebija pat par mata tiesu uzlabojies, zvanīja ģimenes ārstam. Viņš teica – gan jau esi noķērusi gripu, paguli, pēc divām trim dienām, kad braukšu garām tavai dzīvesvietai, ienākšu… Bet labāk nekļuva. Baiba atradās pusnomodā, pusnemaņā. Neciešami sāpēja galva. Bija sajūta, ka pa to kāds ņemas ar vairākiem grābekļiem.

Kolēģi saprata – ja Baiba guļ un nenāk uz darbu, tad viņas stāvoklis patiešām ir nopietns. Apsvēruši slimības simptomus, viņi izteica varbūtību, ka Baibai, iesējams, ir ērču encefalīts. Slimnieci aizveda uz Infektoloģijas centru, kur viņai tūdaļ veica mugurkaula smadzeņu punkciju. Analīzes apstiprināja aizdomas – Baibai bija vidēji smags ērču encefalīts un meningīts. Kad un kur viņa bija sastapusies ar liktenīgo ērci, Baibai tā arī palika mīkla. Jo nevienu ērci, piesūkušos pie sava ķermeņa, viņa nebija redzējusi. Arī mežā Baiba tajā vasarā un rudenī nebija bijusi. Acīmredzot Baibas un ar encefalītu inficētās ērces ceļš bija krustojies vai nu Jūrmalā, kur Baiba dzīvo, vai Rīgā.Par darba komandējumu uz Franciju nācās aizmirst. Infektoloģijas centra ārste viņai noteica stingru gultas režīmu, paceļoties ne vairāk kā četrdesmit grādu leņķī. Stingri tika aizliegts lietot mobilo telefonu, lasīt grāmatas un darīt jebko citu. Pat uz tualeti nedrīkstēja iet.

Foto no Baibas Jevdokimovas personīgā arhīva

Pirmajās dienās Baibu pārņēma panika. Kā viņa, kura pieradusi būt mūždien darbīga, to pārcietīs. Tagad Baiba saka lielu paldies (un būs pateicīga visu mūžu!) Infektoloģijas centra dakterei Brodužai. Viņa stingrā balsī pateica – gribi dzīvot, gulēsi! Spēcīgs vīrietis – jūrnieks –, kurš ārstei nebija klausījis, cēlies augšā un staigājis, blakus palātā bija nomiris. Baiba apzinīgi pildīja visus dakteres norādījumus. Četras reizes dienā viņai lika intravenozās sistēmas, no dūrieniem rokas bija jēlas. Sākās bezmiegs, visticamāk – no nekā nedarīšanas. Baiba bieži pamodās jau trijos naktī un, vārtīdamās pa gultu, izjuta, cik lēni šādā situācijā rit laiks. Joprojām ļoti sāpēja galva, bija grūti koncentrēties un runāt. Bet ne miega zāles, ne medikamentus pret galvas sāpēm ārsti neļāva lietot.

Visgrūtāk bija caurām dienām gulēt, neko nedarot. Arī ciemiņiem bija liegts nākt ciemos. Lai nesajuktu prātā no norobežotības, katru vakaru parunāties pie Baibas tomēr brauca kāda kolēģe. Sarunas ar viņu palīdzēja uzturēt kaut cik možāku garu. Baibai par prieku kolēģe uz slimnīcu atnesa dažādus krēmus. Apmeklēt dušu slimniecei bija liegts, tāpēc viņa ar salvetēm, lēni paceļot roku vai kāju, tīrīja ķermeni. Šī procedūra aizņēma aptuveni divas stundas, un Baiba bija ļoti priecīga, ka vismaz kaut ko katru dienu ir paveikusi.

Guļot gultā smagā stāvoklī, viņa novērtēja, cik daudz nozīmē tas, ka vari kustēties. Kāda tā ir bagātība! Dārgas mašīnas, glaunas drēbes – tam visam nav nozīmes, ja nevari piecelties un iet. Sakopt palātu regulāri ieradās apkopēja. Baiba viņu apskauda par to, ka viņa spēj kustēties.

Tā lēni un mokoši aizritēja trīs nedēļas. Veselības stāvoklis pamazām bija uzlabojies. Pienāca diena, kad Baibai pirmo reizi atļāva aiziet uz tualeti. Joprojām bija sajūta, ka galva piebāzta ar vati.

Saistītie raksti

Ārsti slimnieci joprojām negribēja laist mājās, teica – vēlreiz jātaisa mugurkaula smadzeņu punkcija, jānoskaidro, vai ir izdevies iznīcināt vīrusus. Bet ar punkciju ir tā – ja konstatē, ka daļa vīrusu vēl ir dzīva, pēc šīs procedūras var ilgstoši ļoti sāpēt galva. Un šīs sāpes nevar noņemt ne ar kādām zālēm. Tāpēc Baiba nepiekrita punkcijai. Vienojās ar ārstiem, ka viņa turpinās veseļoties mājās. Vīrs Baibu guļus stāvoklī turp nogādāja, kur viņa turpināja cītīgi veseļoties, pildot visus ārstu norādījumus. Trīs mēnešus pēc tam, kad Baiba nokļuva slimnīcā, viņa atkal varēja atgriezties darbā. Laikam tieši tāpēc, ka viņa apzinīgi sekoja mediķu noteiktajam atveseļošanās plānam, nekādas paliekošas sekas pārslimotais ērču encefalīts nav atstājis.

Agrāk Baiba pret vakcinēšanos, lai neinficētos ar ērču encefalītu, izturējās noraidoši. Domāja – ja konstatēs, ka iesūkusies ērce, to noņems, aiznesīs uz laboratoriju, kur noteiks, vai ērce ir inficēta. Tad lietos zāles. Izgājusi cauri smagajai pieredzei, Baiba visus savus tuviniekus mudināja sapotēties pret ērču encefalītu, un viņi to izdarīja. Arī citiem cilvēkiem viņa iesaka – vakcinējieties pret encefalītu, jo tas ļaunums, ko var nodarīt pote, ir daudzkārt mazāks par slimības nodarīto postu.

LA.lv