Veselam
Psiholoģija

TOP 10 aizraujošākās filmas par un ap psihoterapiju0

Foto no tasteofcinema.com

I Never Promised You a Rose Garden” ( “Es nekad nesolīju tev rožu dārzu”), 1977

Kāda ir psihoterapijas loma mūsdienu sabiedrībā? Kā modernais cilvēks uztver psihoterapeitu? Vai terapija ir līdzeklis cilvēka iekšējai pārtapšanai? Kā veidojas pacienta un psihoterapeita attiecības? Atbildes uz šiem jautājumiem radīsi, noskatoties kādu no šeit apkopotajām 10 kinofilmām – tie ir aizkustinoši un emocionāli stāsti, kas liek līdzpārdzīvot filmu varoņiem un izraisa katarses efektu.

Filma “Es nekad nesolīju tev rožu dārzu” stāsta par 16 gadu vecu meiteni Deboru, kuru ievieto psihiatriskajā slimnīcā pēc pašnāvības mēģinājuma. Viņai netiek uzstādīta konkrēta diagnoze, taču visu filmas laiku Debora cieš no halucinācijām un murgiem un uzrāda šizofrēnijai raksturīgus simptomus.

Psihiatriskā slimnīca, kur Debora pavada trīs gadus, ir pilna ar sievietēm, kam ir dažādi garīgie un emocionālie traucējumi. Jaunajai meitenei ir jāsadzīvo ne tikai ar savām fantāzijām, bet arī ar citu slimnieču dusmu uzliesmojumiem citai pret citu un apkalpojošo personālu.

Filmā aizraujošas ir terapijas sesijas starp Deboru un dakteri Frīdu, kuras atklāj, ko psihiatrs var veikt, lai palīdzētu pacientam sazināties ar savu subjektivitāti un savdabību, palīdzot viņam sasniegt to, ko medicīnas zinātnē sauc par homeostāzi.

Filma nav māksliniecisks meistardarbs, taču tā precīzi attēlo autentisku psihoterapijas sesiju, izgaismojot pacienta un ārsta attiecības.

“Fragments of Antonin” (“Ontonā fragmenti”), 2006

Šī franču filma stāsta par Pirmā pasaules kara laika karavīriem, kas ārstējas no gūtajām traumām un garīgajiem traucējumiem. Ārsts Labrose izmanto netradicionālas metodes, lai palīdzētu ievainotajiem vīriešiem, kas tikko ieradušies no kara lauka. Vairāki no viņiem izrāda simptomus, kas līdzinās histērijai, nekontrolējamas spazmas, trīci un katatonisku stāvokli.

Ārsts nolemj savu uzmanību koncentrēt uz Ontonā Versē, kurš uzrāda tādus pašu simptomus, kā citi kareivji. Psihoterapeits veic kareivja analīzi ar eksperimentiem, kas ietekmē sensoro sistēmu kā līdzekli, lai atdzīvinātu atmiņas, kas mīt Antonina zemapziņā.

Filma attēlo terapijas formu, kādu savā laikā izmantoja psihoanalīzes tēvs Zigismunds Freids attiecībā uz baiļu teoriju, kurā sajūtas kļūst par reakciju uz briesmu vai zaudējuma situāciju.

“The Son’s Room” (“Dēla istaba”), 2001

Filma ir vēstījums par kādu Itālijas psihoterapeitu Džovanni un viņa attiecībām ar sievu un diviem bērniem. Filmas sākumā Džovanni parādīts kā ne pārāk veiksmīgs psihoterapeits, kuru garlaiko pacienti un viņu triviālās problēmas.

Viņa mīlošā ģimene ir atspaids ne pārāk veiksmīgajai karjerai. Tomēr problēmas saasinās, kad Džovanni jaunākais dēls Andrea tiek apsūdzēts par reta izrakteņa nozagšanu skolā, kas tēva un dēla attiecībās izraisa smagu plaisu.

Vēlāk Andrea mirst niršanas negadījumā, un spēcīgais ģimenes pamats sagrūst. Trauma, kādu Džovanni pārdzīvo dēla nāves dēļ, ietekmē viņa darbu un vīrietis nolemj to uz laiku pamest.

Džovanni pašam jāiziet cauri lielām sāpēm, lai saprastu, kāda būs labākā palīdzība viņa pacientiem un pašam sev. Psihoterapeits nevar palīdzēt citiem pārvarēt savas dilemmas, kamēr nav palīdzējis sev izdzīvot savas sēras.

“Beautiful Dreamers” (“Skaistie sapņotāji”), 1990
Filmas darbība norisinās 19.gadsimta beigās, kad Lielbritānijas psihiatriskajās klīnikās situācija ir šausminoša un ārstēšanas metodes necilvēcīgas.

Kādā Londonas klīnikā ierodas jaunais vadītājs doktors Buke, kurš ātri vien sāk paust neapmierinātību ar to, ka pacienti netiek uzskatīti par cilvēciskām būtnēm, bet gan par iracionāliem dzīvniekiem, kurus nav iespējams kontrolēt.

Brauciens uz Ameriku pamudina doktoru Buki meklēt jaunas garīgi slimu cilvēku ārstēšanas metodes. Buke iepazīstas ar dzejnieku Voltu Vitmenu, kas drīz kļūst par viņa draugu un līdzdomātāju.

Abi kopā pārveido klīnikas pacientu dzīvi, viešot cerību un laimi viņu ciešanu pilnajā ikdienā. Vitmens un Buke pierāda, ka soda metodes un koriģējošas operācijas nevar palīdzēt cietējiem un tā vietā ievieš stimulējošas un enerģiskas aktivitātes, kas uzlabo pacientu fizisko un psiholoģisko veselību, vairojot viņu pašapziņu.

“Special Treatment” (“Īpašās attiecības”), 2010
Elisa ilgus gadus ir nostrādājusi dārgā eskorta pakalpojumu firmā. Sievietei jau ir vairāk nekā 40 gadu, viņa ir nogurusi no pasaulē vecākās profesijas un iestājies dzīves apnikums. Elisa nolemj, ka ir pienācis laiks mainīt nodarbošanās veidu. Viņa vēršas pēc palīdzības pie pieredzējuša psihoterapeita.

Šis psihoterapeits ir Havjers, kurš ir piekusis no nebeidzamajiem garlaicīgo un problemātisko klientu monologiem. Havjers iepazīstas ar Elisu laikā, kad ir sabrukusi viņa laulība un par uzmācīgu ideju kļuvusi dzīves vērtību pārvērtēšana.

Gan Elisa, gan Havjers meklē īpašas attiecības, lai savu dzīvi padarītu laimīgāku un jēgpilnāku.

“David and Lisa” (“Deivids un Lisa”), 1962
Aizraujošs stāsts par kādu jaunu cilvēku Deividu, kuru māte ievietojusi psihiatriskajā slimnīcā pusaudžiem un kurš pats sāk saprast savu slimību, būdams starp citiem cilvēkiem, kuriem ir psihiskas un emocionālas problēmas.

Filmas sākumā Deivids tiek parādīts kā cilvēks ar fobiju, kas līdzīga obsesīvi kompulsīviem traucējumiem. Puisim sākas panika, kad viņam kāds pieskaras, turklāt viņš izrāda nievājošu un augstprātīgu attieksmi pret citiem, kas liecina par aizsardzības mehānismu.

Klīnikā Deivids satuvinās ar Lizu, un būdams ļoti gudrs, diagnosticē, ka meitene cieš no šizofrēnijas un līdzīgām problēmām kā viņš pats. Abi sāk bieži komunicēt, un Deivids atklāj, kā ar meiteni saprasties, neizprotot, ka šādi viņš risina arī pats savas sociālās problēmas.

“Ordinary people” (“Parasti cilvēki”), 1980
Konrāds ir jauns cilvēks, kurš cieš no emocionālām un psiholoģiskām traumām saistībā ar savu ģimeni un pats ar sevi. Viņa vecākais brālis Baks ir gājis bojā burāšanas negadījumā. Šī nelaime atstājusi uz viņu tik graujošu iespaidu, ka puisis cenšas izdarīt pašnāvību un nonāk psihiatriskajā slimnīcā uz vairākiem mēnešiem.

Konrāds, kurš ir viegli ievainojams, izjūt nepanesamu vainas sajūtu, ka nespēj saviem ģimenes locekļiem aizvietot vecāko brāli, kurš bija izcils advokāts un vecāku lepnums. Vainas sajūtas dēļ Konrāds vairs nespēj dzīvot normālu dzīvi.

Filmas sižeta centrā ir Konrāda apziņas konflikti un psihoterapijas process, kādam viņš iziet cauri, lai pārvarētu traumatisko stāvokli un atjaunotu normālas attiecības gan pats ar sevi, gan vecākiem.

“Freud: The Secret Passion” (“Freids: Noslēpumainā kaislība”), 1962
Filma stāsta par psihoanalīzes tēva Zigismunda Freida pirmajiem pastāvīgās darbības gadiem neirožu ārstēšanas jomā. Šajā periodā jaunajam ārstam neklājās viegli, jo viņa vecākie kolēģi kategoriski nepieņem Freida jauno ārstēšanas metodi – hipnozi.

Freids nolemj oficiāli nostāties opozīcijā medicīnas autoritātēm, riskējot pazaudēt darbu, iztikas līdzekļus un iespēju veikt savus eksperimentus.

Freids turpina ārstēt savus privātos pacientus ar hipnozes palīdzību, taču drīz vien no tās atsakās, pietuvinoties sensacionālam atklājumam – jaunais ārsts praksē saprot, kur rodama ļaunuma sakne, cilvēciskās dabas būtība un patiesais garīgo saslimšanu cēlonis.

Sākumā šis atklājums nobiedē pašu Freidu, taču ārsta pienākums liek viņam pārkāpt tā laika stereotipiskos pieņēmumus, lai izārstētu savu jauno un šķietami bezcerīgo pacienti vārdā Sesīlija.

“Good Will Hunting” (“Krietnais Vils Hantings”), 1997

Vils Hantings ir 20 gadu vecs matemātikas ģēnijs no Bostonas, kurš allaž iekuļas dažādās nepatikšanās. Kad policija arestē viņu par kārtējo kautiņu, kāds matemātikas profesors ņem viņu savā aizgādībā, tomēr ar vienu nosacījumu – Vilam jāiziet psihoterapijas kurss.

“Pāraudzināšanas” seansi, kas sākās ar neuzticēšanos un atteikšanos apmeklēt terapiju, pamazām pāraug draudzībā starp Vilu un viņa psihoterapeitu Šonu.

Vila asais prāts un vērīgums pamudina Šonu veikt grūtu iekšēju darbu, lai radītu objektīvu skatījumu pašam uz savu dzīvi. Pirms satikšanās ar Vilu Šonam nebija izdevies tikt galā ar depresiju, ko izraisīja karsti mīļotās sievas nāve no vēža pirms diviem gadiem.

Pēc viena no psihoterapijas seansiem Vils un Šons saprot, ka bērnībā abi bijuši nežēlīgas attieksmes upuri. Galu galā, pēc liela darba un pašrefleksijas, Vils nolemj pārstāt būt par savu iekšējo dēmonu upuri un pilnībā iegūt kontroli rokās savu dzīvi, lai kāda tā arī nebūtu.

“Antichrist” (“Antikrists”), 2009

Šī ir viena no nedaudzajām filmām, kas ilustrē depresiju kā smagus garīga rakstura traucējumus un spilgti izgaismo nepieciešamību to psiholoģiski ārstēt, lai palīdzētu pacientam atjaunot normālu dzīvi.

Saistītie raksti

Filma stāsta par kādu pāri, kas zaudē savu mazo dēliņu. Laikā, kad vecāki nodarbojas ar seksu, mazais zēns izkrīt pa logu. Vainas sajūta burtiski liek bērna mātei jukt prātā. Viņu ievieto psihiatriskajā slimnīcā. Vairākas nedēļas sieviete tur vada mierīgu dzīvi, līdz viņas vīrs, psihoterapeits, uzstāj, ka sievai jāatgriežas mājās. Viņš atbrīvojas no visām sievai izrakstītajām zālēm un aizved viņu no pilsētas uz meža mājiņu, kur pāris ļaujas seksualitātes destruktīvajam spēkam.

Filma – mistisks psiholoģisks trilleris – ir provokatīva un izaicinoša, tā šokē ar vardarbības un seksa ainām, tajā ir milzum daudz nežēlīga sadisma, pārdabiska simbolisma un vardarbības.

LA.lv