Veselam
Ārstēšana

Aizdusa, vājums, salst roku pirksti? Par ko tas var liecināt0

Foto – Shutterstock

Aizdusa, vājums, salst roku pirksti – šīs ir raksturīgākās pazīmes, kas var liecināt par pulmonālo hipertensiju. Slimībai ir aptuveni simt paveidu, taču pasaules mērogā šogad īpaša uzmanība pievērsta tieši hroniskai trombemboliskai pulmonālajai hipertensijai.

 

Trombi plaušās

Pulmonālā hipertensija ir sindroms, ko raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās – asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli, un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku. Hroniska trombemboliska pulmonālā hipertensija ir viena no piecām lielajām plaušu hipertensijas grupām, turklāt tai ir visatšķirīgākā terapija no pārējiem aptuveni 99 pulmonālās hipertensijas paveidiem.

Diagnoze nozīmē to, ka cilvēkam plaušās izveidojušies trombi. Aplams ir uzskats, ka tas saistīts ar smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu vai citām neveselīgām nodarbēm. Trombi var rasties dažādu iemeslu dēļ, vainojama var būt arī ģenētika, turklāt trombi var veidoties uzreiz plaušās vai nokļūt tur, piemēram, no kāju vēnām.

 

Raksturīgākās pazīmes

Slimību divreiz biežāk diagnosticē sievietēm, bet tā var attīstīties jebkurā vecumā arī sportiskam un citādi veselīgi dzīvojošam cilvēkam. Vidējais vecums, kad piemeklē šī kaite, ir 40–50 gadu, taču mēdz būt arī pacienti, kuriem ir aptuveni 20 un 30 gadu.

Par pulmonālo hipertensiju pirmām kārtām var liecināt aizdusa, kāpjot pa kāpnēm, arī roku pirkstu salšana, jo pēc pirkstu asinsvadiem var spriest par plaušu asinsvadu stāvokli.

– Ja rodas bažas par plaušu veselību, cilvēkam vispirms jādodas pie ģimenes ārsta, kurš uzrakstīs nosūtījumu elektrokardiogrammas un plaušu rentgena veikšanai, pēc tam, ja nepieciešams, veic ehokardiogrāfiju, – stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Starptautiskās pulmonālās hipertensijas asociācijas biedrs Andris Skride. Arī šīs slimības veiksmīgai ārstēšanai ir divi pamatnosacījumi.

Pirmām kārtām svarīga ir iespējami agrīna diagnostika, jo, ja trombus neizdodas izšķīdināt, plaušās pieaug spiediens un palielinās gan sirds labais kambaris, kas dzen uz plaušām asinis, gan plaušu artērijas un cilvēks nosmok. Diemžēl lielākoties paiet vairāki gadi, līdz slimību izdodas atklāt. Kāpēc? Ārsts atklāj skaudro patiesību: – Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav iespēju veikt specifisku izmeklējumu šīs diagnozes noteikšanai, jo nav ventilācijas un perfūzijas skenera. Pulmonālā hipertensija tiek pieskaitīta pie retajām slimībām, un Latvijā tās diemžēl ir atstātas novārtā.

Dakteris stāsta, ka mūsu valstī ir vairāk nekā 200 pulmonālās hipertensijas pacientu, no kuriem 40 ir hroniska trombemboliska pulmonālā hipertensija, un šis skaitlis katru mēnesi palielinās par vienu līdz diviem cilvēkiem.

Operācija vai zāles mūža garumā

Ja cilvēkam konstatēta šī bīstamā slimība, ārstu konsilijs piecu cilvēku sastāvā lemj, vai trombu iespējams izoperēt vai ne. Papildus tiek saņemtas konsultācijas arī no kolēģiem Vīnē. Ja operāciju var veikt, tā ir gana sarežģīta, jo jāatdzesē pacienta ķermenis un jāapstādina asinsrite.

Ja operēt nevar, cilvēkam visu atlikušo mūžu jālieto medikamenti.

– Valsts kompensē zāles, kas nav tik efektīvas, taču kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauts medikaments, kurš tiešām ļautu pacientam labi justies, strādāt un ilgāk dzīvot, – stāsta Andris Skride. Viņš piebilst, ka medikaments ir dārgs – gadā tas izmaksā aptuveni 28 000 eiro. – Ja cilvēks atbilst individuālās kompensācijas nosacījumiem, viņam tik un tā pašam jāsedz puse summas, tātad mēnesī vairāk nekā 1000 eiro. Mūsu pacienti parasti nevar to atļauties.

Pieaugot ķirurģijas iespējām, aptuveni 70% hroniskas trombemboliskas pulmonālās hipertensijas pacientu iespējams veikt operāciju, bet galējās stadijās – plaušu transplantāciju ārvalstu klīnikās, kam arī nepieciešami līdzekļi.

Andris Skride atzīst: – Varam droši teikt, ka diagnozi atklājam tikai piektajai daļai pacientu un to izdarām galvenokārt ar datortomogrāfijas metodi, injicējot kontrastvielu, taču izmeklējuma laikā nav redzamas slimības agrīnās pazīmes, kas varētu būt aptuveni pusei izmeklēto pacientu.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Infektoloģe: pret gripu jāvakcinējas jau tagad
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Klementjevs: Negarantējot solīto algas pielikumu mediķiem, viņi sakrāmēs mantas un aizbrauks
15 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Lai nav no viena grāvja otrā! Pareizs uzturs pēc žultsakmeņu operācijas
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Sociālās mājas būvniekus Bolderājā pārsteidz uzietā padomju armijas munīcijas noliktava
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
IeM kategoriski noraida “Tele2” pārmetumus par it kā negodprātīgu rīcību iepirkuma procedūrā
8 stundas
LE
LETA
Sports
Svarcēlājs Griškovs par aizliegto vielu lietošanu saņem četru gadu diskvalifikāciju
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Naktī Purvciema iedzīvotājs sēž uz vakts un pieķer riepu dūrēju 1
6 stundas
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Koalīcijā runāšana caur puķēm tāpat neko nedod
11 stundas