Veselam
Ārstēšana

Trombs vēnā pēc operācijas. Kā mazināt risku?2

Foto – Shutterstock

No lasītāja vēstules: “Pagājušā gada novembra beigās beidzot saņēmos varikozu vēnu operācijai. Pēc tam valkāju kompresijas zeķes un dzēru daudz ūdens, kā lika ārsts. Pēc trim nedēļām labā kāja stipri uztūka. Kamēr tiku līdz ultrasonogrāfijas izmeklējumam, tūska pārgāja, un ārsts nekādu vainu neatrada, taču drīz vien atkārtojās tas pats. Tā kā sāpju dēļ nespēju paiet, šoreiz mājinieki izsauca ātro palīdzību. Man atklāja dziļo vēnu trombozi, un nedēļu nācās pavadīt slimnīcā. Pagājuši jau trīsarpus mēneši.

Kāja joprojām ir uzpampusi, ultrasonogrāfijā atklājās, ka trombs izšķīdis tikai par 20%. Staigāju ar kompresijas zeķēm, dzeru zāles un uzņemu daudz šķidruma. Ārsts teica, ka jāizvairās no smagas fiziskās slodzes, taču man ir grūti šo noteikumu ievērot sešus mēnešus. Kādam manam paziņam arī ir varikozas vēnas, un viņš uzskata: lai nerastos šādas problēmas, labāk tās neoperēt. Kas nosaka trombu veidošanos pēc ķirurģiskas iejaukšanās? Ja tā noticis, vai tos nav iespējams likvidēt uzreiz? Ko var darīt, lai izsargātos no trombiem un nepaliktu nekādas sekas? Roberts Z. Rīgā.”

Pēc jebkuras operācijas pastāv komplikāciju, arī dziļo vēnu trombozes risks: vēnās veidojas asiņu receklis, kas nosprosto asinsvadu, taču, par laimi, tas negadās tik bieži, lai atteiktos no nepieciešamās ārstēšanas. Pirms ķirurģiskās iejaukšanās īpaši jāuzmanās tiem, kuriem ir pārmaiņas asiņu sastāvā un recēšanā.

Kā skaidro asinsvadu ķirurgs Sergejs Kovaļovs, daudz kas atkarīgs no operācijas veida, ilguma un smaguma pakāpes. Svarīgi, lai tā tiktu veikta pēc iespējas saudzīgāk pacientam. Jo ķirurģiskā iejaukšanās garāka, jo ilgāks ir trombocītu un vēnu sieniņu saskarsmes laiks, tādējādi veicinot to salipšanu. Risks paaugstinās, ja operācija ilgst vairāk par 45 minūtēm.

Dziļo vēnu trombozi izraisa asiņu plūsmas palēnināšanās un līdz ar to venozā sastrēguma veidošanās, vēnas sieniņas bojājums, kas veicina fibrīna un trombocītu izgulsnēšanos, kā arī pastiprināta asiņu recēšana, reaģējot uz traumu.

Pēc varikozu vēnu operācijas dziļo vēnu tromboze veidojas samērā reti. Daudz biežāk tas notiek pēc gūžu un ceļa locītavas endoprotezēšanas, kā arī neiroķirurģiskām operācijām. Vidēji augsts risks pastāv pēc artēriju šuntēšanas, kuņģa un zarnu operācijām, nieru transplantācijas. Mazāka iespēja veidoties recekļiem ir pēc brukas, aklās zarnas piedēkļa, žultspūšļa, krustenisko saišu, vairogdziedzera, kā arī jau pieminētajām vēnu operācijām.

Vai sākusies tromboze?

Palielināts trombu risks dziļajās vēnās pastāv 4–5 nedēļas pēc operācijas. Sākoties trombozei, var būt tūska, sāpes, ādas krāsas pārmaiņas un paaugstināta temperatūra.

Ja ir vēnas nosprostojums apakšstilbā, 70% gadījumu nekādu pazīmju nav. Ja tromboze radusies paceles vēnā, 50–70% pacientu rodas tūska, bet, ja receklis izveidojies augšstilba vēnā, tā parādās 80–90% slimnieku. Ja negadījums noticis iegurņa vēnā, pampums būs jebkuram. Nereti tromboze sākas apakšstilbā un izplatās augstāk. Tūska var neizzust vairākas nedēļas, mēnešus un pat ilgāku laiku, tomēr ar laiku tā mazinās. Kāja mēdz kļūt zilgana, ja receklis iemitinājies augstāk par paceli.

Lai noteiktu diagnozi, jāveic vēnu Duplex ultrasonogrāfija un bioķīmiskais tests, nosakot tā dēvētos D-dimērus – trombozētu vēnu gadījumā to līmenis būs krietni paaugstināts.

Ja pastāv aizdomas par šo slimību, bet izmeklējumus vēl nav paspēts izdarīt, nekavējoties jāsāk lietot asinis šķidrinošus medikamentus.

To nedarot, var rasties bīstams stāvoklis – plaušu trombembolija, kad trombs atraujas no asinsvada sieniņas, ar venozo asiņu straumi aizceļo līdz plaušu artērijai un to nosprosto, pārtraucot skābekļa piegādi plaušām. Ja mazs receklītis aizdambējis nelielu asinsvadu, to var nejust, taču, ja rodas elpas trūkums, sāpes aiz krūšu kaula, klepus un jāspļauj asinis, noteikti nekavējoties jāmeklē mediķu palīdzība.

Ja trombs noslēdzis lielu asinsvadu plaušās, var iestāties plaušu nepietiekamība ar elpas trūkumu uz ilgu laiku. Izteikta nosprostojuma gadījumā, laikus nesaņemot palīdzību, cilvēks var nosmakt, taču, jo ātrāk tiks sākta ārstēšana, jo tā būs efektīvāka.

Kā cīnīties pret trombiem

Dziļo vēnu trombozi lielākoties ārstē ambulatori, bet smagāki slimnieki atlabst ārstniecības iestādē. Trombu tūlītēju šķīdināšanu trombolīzi, ievadot zāles caur katetru trombā, izmanto tikai smagos gadījumos, jo tā var izraisīt asiņošanu pēcoperācijas brūču rajonā. Parasti to dara ne vēlāk kā nedēļu pēc slimības sākuma, apsverot iespējamo risku.

Kā stāsta Sergejs Kovaļovs, agrāk dziļo vēnu trombozes slimnieki divas nedēļas gulēja slimnīcā, jo pastāvēja uzskats, ka šajā laikā trombs pieaugs pie vēnas sieniņas un neaizceļos uz plaušām, taču tagad viedoklis ir mainījies. Pierādīts, ka, adekvāti lietojot antikoagulantus, cilvēkam kustoties, receklis plaušās nenokļūst biežāk kā tad, ja pacients guļ.

No lielas fiziskās slodzes, smagumu celšanas un sportošanas jāatturas tikai pirmajā mēnesī pēc saslimšanas, bet vēlāk daudz jākustas, lai nodrošinātu labu venozo asinsriti.

Lai asinis nebūtu biezas, ik dienu jāizdzer vidēji divi litri ūdens vai cita šķidruma, it īpaši siltā laikā. Konkrētu daudzumu dzeramā ieteiks ārsts atkarībā no sirds un nieru stāvokļa, kā arī ķermeņa masas.

Lai trombi neveidotos atkārtoti, profilaksei jāvalkā otrās klases kompresijas zeķes vai jālieto elastīgās saites, kas saspiež vēnas. Tās jāizmanto, kamēr vien ir tūska, bet dažkārt pat visu mūžu.

Pastāvot paaugstinātam trombozes riskam, aptuveni nedēļu pēc operācijas jālieto antikoagulanti – asinis šķidrinoši medikamenti. Ja tā tomēr radusies, konsultējoties ar ārstu, šie preparāti jāturpina dzert 3–6 mēnešus.

Izmantojot vecākas paaudzes medikamentus, periodiski jāveic asinsanalīzes, lai kontrolētu rādītājus. Svarīgākais ir tā sauktais protrombīna indekss, kas rāda, vai asinis nav kļuvušas pārlieku šķidras vai biezas. Tiem, kuri dzer jaunākos un modernākos medikamentus, regulāra pārbaude nav nepieciešama.

Lietojot zāles, jāizvairās no traumām, tāpēc nav vēlams nodarboties ar sporta veidiem, kuros pastāv lielas iespējas krist. It sevišķi jāuzmanās nesasist galvu, jo var rasties asinsizplūdums smadzenēs, ko grūti ierobežot.

Apmeklējot zobārstu, dakteris jābrīdina par lietotajiem medikamentiem, jo brūces var asiņot pastiprināti un ilgāk. Ja vien iespējams, jebkuras medicīniskās manipulācijas labāk atlikt uz vēlāku laiku.

Jāizvairās no alkohola un kuņģi kairinošām zālēm, lai neveidotos čūla, jo tās asiņošanu būs grūti apturēt.

 

! Ja kādreiz aizmirsies iedzert antikoagulantu tableti, nākamajā reizē nedrīkst ieņemt divas uzreiz, jo asinis var pārāk sašķidrināties un sākties asiņošana.

Trombs medikamentu ietekmē jau aptuveni pēc pāris nedēļām sāk pakāpeniski šķīst, taču apmēram 60% slimnieku rodas vēnu vārstuļu bojājums un attīstās to nepietiekamība, kas izpaužas ar tūsku, brūnganu ādu un venozām čūlām.

Vēnu vārstuļiem jālaiž asinis tikai uz augšu, bet trombozes izraisītā iekaisuma dēļ tie asinsvadu nenoslēdz, tāpēc asinis plūst uz leju, izraisot tūsku. Bojātu vārstuļu gadījumā tūska radīsies pēc lielākas slodzes un vakarpusē, tāpēc ar kompresijas zeķēm nāksies draudzēties visu mūžu.

Saistītie raksti

Nepieciešamības gadījumā jau pāris nedēļu pēc trombozes rašanās drīkst ceļot ar lidmašīnu, taču trombembolijas profilaksei noteikti jālieto antikoagulanti un kompresijas zeķes. Ja pārlidojums ir ilgāks par četrām stundām, slimajam ērtāka būs guļus pozīcija. Par trombu risku ilgstošā lidojumā, kad palēninās asiņu plūsma vēnās, nedrīkst aizmirst arī veselie, tāpēc ceļā jādzer daudz ūdens, jāatsakās no alkohola un ik pa pusstundai jāizkustina kājas. Iepriekš vēlams konsultēties ar ārstu, pirms lidojuma profilaktiskā devā lietot asinis šķidrinošas zāles un uzvilkt kompresijas zeķes.

 

36,6 °C konsultants SERGEJS KOVAĻOVS, medicīnas doktors, asinsvadu ķirurgs P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un medicīnas sabiedrībā ARS

 

LA.lv