Veselam
Netradicionāli

Tu vārdo ēdienu, pat to nezinot. Ēdiena enerģētika 0

Foto: pexels.com

Autore: astroloģe Aija Austruma

Skaidrs, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, tomēr tas nenozīmē, ka šai pašai dienišķajai maizei vai citiem produktiem nebūtu pārmēru svarīgas nozīmes. Ir, turklāt mums pašiem ir visas iespējas šo nozīmi piešķirt, izveidot un mainīt.

Tas paveicams līdzīgi, kā to dara vārdotājas, ierunājot kāda orgāna atveseļošanai nepieciešamo informāciju sālī vai cukurā, speķī, medū vai ūdens burkā. Šeit nosauktas vien dažas tradicionāli uzrunājamas (vārdojamas) vielas, kas, kā laika gaitā pārbaudīts, informāciju uztver un glabā vislabāk, taču iekodēt informāciju molekulu vai kristāliskā režģa līmenī var jebkuram pārtikā lietojamam produktam.

Faktiski vārdošana notiek jebkurā gadījumā, vai nu mēs to apzināti vēlamies un vārdojam, vai arī ne!

Otra ideja, kas darbojas šajā kontekstā, – augi ir dzīvi, tiem piemīt sava inteliģence, un tie jūt emocijas, gan citādi nekā mēs, tomēr jūt, un tas ietekmē to sastāvu un garšas īpašības. Par dzīvniekiem vispār lieki pieminēt…

Tādējādi sanāk, ka mums ir darīšana ar uztverošu un informāciju glabāt un pārraidīt spējīgu maltīti! Tavs kartupelis un redīss atceras, kas ar to noticis, par tavu karbonādi nemaz nerunājot! Un tas viss nonāk tevī, tavā fiziskajā un energoinformatīvajā ķermenī, ietekmējot, kā jūties tu.

Izklausās biedējoši? Nē, šis nebūs vegānu aizstāvības raksts, bet vīzija, kā šo biedējošo aspektu pavērst sev par labu.

Harmonizēt tomātu

Bet sāksim no pašiem sākumiem – no sēšanas brīža. Visos laikos visām zemkopju tautām bijuši dažādi ražas nodrošināšanas rituāli, virkne paņēmienu, kā izrādīt cieņu Zemesmātei un sarunāt ar to, lai dod bagātu ražu. Tikai māņticība? Diezin vai, ja palūkojamies uz to no viedokļa, ka dabā viss ir dzīvs un uztverošs.

Ne velti dārzkopji iesaka ar augiem sarunāties! Īpaši tas būtu attiecināms uz ēšanai audzētajiem.

Viss, ko tie savas dzīves laikā dzird, nogulsnējas augu atmiņā. Tātad tiešām ir vērts ar dziesmiņu druvā iet un varbūt pat kādu harmonisku mūziku dārza iemītniekiem atskaņot. Kaimiņiem šķitīs smieklīgi? Nu un tad? Ne jau viņi tavus harmonizētos tomātus ēdīs!

Protams, minētais nav iespējams, ja produktus pārtikai iegādājies veikalā. Bet – nav jau tā, ka, nonākuši pakā un veikalu plauktos, produkti zaudē savu spēju uztvert! Tāpēc viss laiks, ko tie pavada tavā pārraudzībā, arī izmantojams to strukturēšanai. Sadzīves maģijai, ja piekrīti to nodēvēt tā.

Vai tas nozīmē, ka tev jāparunājas, jāpaskandē dainas vai jānoskaita 108 mantras katrai makaronu paciņai? Par skādi tas droši vien nenāktu, tomēr īpaši reāli neizklausās. Gadu tūkstošu gaitā cilvēki ir izdomājuši risinājumu arī šai situācijai, turklāt ne vienu vien.
Arī mūsu tautas garamantu pūrā saglabājušies ticējumi, ka ēdienu nedrīkst gatavot sliktā omā, un tā ir viena no lielajām sadzīves patiesībām, kas būtu jāievēro.

Jau tas vien, ka ēdiena gatavotājs ir piepūties, aizvainojies vai sapīcis, pārceļo uz ēdiena enerģētiku.

Ne velti aristokrāti vēlas, lai ēdienu pasniegtu pats gatavotājs, arī smalkos restorānos šefpavārs mēdz iznākt pie klientiem – tā var redzēt, kādu informāciju maltīte saņēmusi no gatavotāja. Bet kā bieži notiek pie mums? No darba caur veikalu aizelsusies sieviete pārnāk mājās, un viņai nav cita laika, kad noskaidrot attiecības ar tikpat nogurušu vīrieti, kā vien vakariņu gatavošanas laikā. Un tā visu kašķi dzird ne vien bērni un kaimiņi, bet arī zupa katlā. Faktiski iznāk, ka šī zupa tiek novārdota ar programmu tu esi slinks, nekam nederīgs āzis, kurš to vien jēdz kā uz dīvāna degunu urbināt.

Vai ar jebkuru citu destruktīvu programmu, kas nu kuram aktuālāka. Pāris pēc tam guļamistabā varbūt salīgs, bet zupa atcerēsies, ko dzirdējusi, un kalpos tam, lai padarītu ēdēju par vēl slinkāku āzi…

Ja mēs gatavojam vai ēdam sliktā omā, mēs apēdam sliktās emocijas, it kā ieliekam tās savās šūnās. Burtiski! Tas ir viens no iemesliem, kāpēc neiesaka ēst, skatoties TV ziņas vai bojevikus.

Lai pārslēgtos no ikdienas rūpēm uz sava fiziskā un smalkā ķermeņa barošanu, viedākā cilvēces daļa ir ieviesusi tādu lietu kā pateicības (galda) lūgšana. Tā ir kā neliela meditācija, atslēgas vārds, emocionālais enkurs vai parole. Piemēram, latviešiem ir šādi galda buramvārdi: “Met, Dieviņ, zelta jostu ap šo visu istabiņu: lai paēda, kas neēdis, lai padzēra, kas nedzēris. Veseli ēduši, Dievs gausina!” Protams, tie nav vienīgie, un nav arī vienas pareizas formulas, ir tikai universāli strādājoši elementi, ko šajā sadzīves vārdojumā būtu vēlams iekļaut: pateicība par to, ka ir ko ēst, vēlējums, lai maltīte dod veselību un enerģiju un turklāt neļauj iekrist pārmērībās.

Arī visiem zināmais “labu ēstgribu!” ir no šīs pašas sērijas, tiesa – pateicības un sāta elementa šajā formulā trūkst.

Kaukāza tautas ir gājušas vēl tālāk – apzināti vai neapzināti nacionālā dzēriena baudīšana ir pārvērsta par radošu kolektīvās vārdošanas procesu. Jā, jā, runa ir par tiem pašiem krāšņajiem tostiem!

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Dažviet pasaulē tautām ir tradīcija ēdienu iesvētīt, pirmo kumosu veltot dievībām. Protams, Smalkās pasaules iemītnieki pārtiek no smaržas, nevis fiziskas barības, tāpēc ēdienu, kas pastāvējis uz altāra, pēc tam var pievienot ļaužu maltītei, tādējādi saņemot svētību. Lielākoties tā, protams, ir ticības lieta, taču arī tādā gadījumā darbojas šis vērtīgais brīdis – pārslēgšanās no steigas uz ēšanu un pateicības izrādīšana.

Senākās un jaunākās raganošanās tradīcijās ir īpaša vieta, kur rūpēties par ēdiena enerģētiku. Tas ir tā dēvētais virtuves altāris. Uz tā var glabāt sāli un garšvielas, kas īpaši novārdotas, lai pēc vajadzības pievienotu ēdienam un tādējādi ieliktu tajā vajadzīgo informāciju, protams – tādu, kas ēdējus dara stiprus, veselus, veiksmīgus.

Par ēdiena enerģētiku var uzdot rūpēties arī galdautam, ar ko apklāts saimes galds.

Šādā gadījumā galdauts kļūst par maģisku instrumentu, kurš, allaž acu priekšā ēšanas laikā būdams, atgādina, ka ēdienam ir svarīga loma – barojot mūsu enerģētiku un šūnas, palīdzēt mums piepildīt mūsu misiju un gūt nepieciešamo pieredzi šajā veidolā te, uz Zemes. Ir īpaši rituāli, kā galdauts šo uzdevumu saņem, bet būtība no konkrētā formulējuma nemainās, tāpēc vari izmantot tādus vārdus, kam spēj noticēt.

Piebildīsim – šādam galdautam labāk der dabīgs materiāls, un to mazgā (vislabāk – pērkona ūdenī) īpaši spēcīgās dienās – 11. mēness dienā, pilnmēnesī, saulgriežos vai tamlīdzīgi – un vārdo atkārtoti, vārdā pieminot tos, kas pie šā galda ēdīs. Teta viļņu hīleri teiktu, ka apmācīt vairot veselības programmu var ikvienu priekšmetu – arī galdu un traukus…

Starp citu, par traukiem: ir ne tikai rituāli, bet arī pētījumi, kuru būtība ir tāda – šķidrums (ūdens) kaut kādā dīvainā kārtā saprot ne vien runātu, bet arī rakstītu vārdu! Ja reiz tā, tad kāpēc mums nav veselas servīzes ar uzrakstiem, kas programmē, ka esam skaisti, veseli, laimīgi, pārtikuši, ar sevi un pasauli harmonijā.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Paēdināt smalko ķermeni

Tik tālu par fizisko barību un spēju uz to iedarboties savā labā. Līdzās tam pastāv arī dažādi veidi, kā mēs sevi barojam tīri enerģētiski. Pie tādiem pieder enerģētiskās prakses (ar nosacījumu, ka tās tiek pildītas pareizi, jo citādi var tikpat veikli no enerģijas tikt vaļā), uzturēšanās enerģētiski spēcīgas un uzlādējošās vietās (svētvietās), enerģiju iegūstam arī no sadarbības ar stihijām: Uguni, Ūdeni, Zemi, Gaisu, arī Sauli un Mēnesi, tikai mēs aiz savas nezināšanas bieži to nodēvējam vienkārši par atvaļinājumu, pastaigu mežā vai saules vannām… Darot to apzināti, protams, iegūsim vairāk.

Vēl kaut ar teikumu jāpiemin tā enerģija, ko mēs saņemam vai paši bez atļaujas paņemam no citiem cilvēkiem. Par tīšu un netīšu enerģētisko vampīrismu runāts daudz, to šeit sīkāk neiztirzāsim, vien atgādināsim, ka jebkurš kontakts ar citu cilvēku ir enerģiju apmaiņa. Mēs maināmies ar enerģiju labprātīgi – auklējot zīdaini, mīlējoties, apkopjot sirdzēju – un arī neapzināti un, to negribot: tramvajā, tirgū, birojā. Ir metodes, kā šo apmaiņu iegrožot, bet ne par to šis stāsts.

Ļoti izteikta enerģētiskā uzlāde notiek sporta sacensībās un lielos svētkos.

Piemēram, kāpēc uz Dziesmu un deju svētkiem iet pat tie, kuri ikdienā pūtvējiņus neprot nodziedāt? Tāpēc, ka tur ir šī enerģija! Šis milzīgais, uzpildošais spēks! Un Uzvaras parkā attiecīgajā datumā cilvēki arī pulcējas ne tik daudz pārliecības dzīti, cik lai pilnām mutēm saēstos konkrētas šķirnes enerģiju.

Senāk cilvēki regulāri uzpildīja savus enerģijas krājumus gadskārtu un citos rituālos, kolektīvi pieaicinot palīgus no Smalkās pasaules, pateicoties par līdz šim saņemtajām svētībām un izlūdzoties labākus nosacījumus nākamajam laikposmam. Pēdējā laikā šī tendence – vismaz pie mums Latvijā – atdzimst, un tas nozīmē, ka enerģijas bads un ar to saistītās psihiskās un fzioloģiskās problēmas ies mazumā.
Ja viss šajā rakstā minētais jāapkopo, tas skanētu šādi – jo ciešāku mijiedarbību un saskaņu tu spēj izveidot ar sevi un apkārtējo pasauli, jo enerģētiski kvalitatīvāku barību tev ir iespējas baudīt gan taustāmajā, gan smalkajā līmenī. Bet pašam ir jāpieliek sava roka, sava doma un savs vārds!

Virtuves altāris

Ja vēlies īpaši pastrādāt ar pārticības, auglības, saticības un omulības enerģiju, apsvēršanas vērta ir doma ierīkot īpašu virtuves altāri. Internetā atradīsi dažādu rituālu praktizētāju padomus, kā to iekārtot. Vienā lietā viņi ir vienisprātis – vislabāk labklājības altāris jūtas netālu no dzīvas uguns.

Tradicionāli virtuves altāri izvieto pret dienvidiem, rietumiem vai dienvidrietumiem, bet arī austrumu un dienvidaustrumu puses ir derīgas, stāsta rituālu praktiķe Līga Ezera. Ja iespējams, labāk to neizvietot pret ziemeļiem. Vietai jābūt tādai, lai varētu pie altāra ērti pieiet.

Visam, kas atrodas uz šā altāra, jāizstaro siltums, mājīgums un bagātība, tāpēc tā rekvizītus izvēlas atbilstīgi Zemes stihijas siltākajos toņos vai zelta krāsā (zelts pārstāv arī pavarda Uguni).

Priekšmeti, kas varētu atrasties uz tava virtuves altāra:

  • figūriņa, kas simbolizē mājas gariņu vai dievību – pavarda sargātāju,
  • auglības un pārticības simbols katls, kurā var glabāt kvēpināmās vai tējas zālītes, sīknaudiņas, akmentiņus, kam nevarēji paiet garām liedagā,
  • pentakla simbols, ja tev tuva Taro simbolika,
  • resna apaļa vai četrskaldņu svece, ko aidzedz ēdiena gatavošanas un pārticības rituālu laikā,
  • citi priekšmeti, kas asociējas ar labklājību, – pēc tavas gaumes.
Saistītie raksti

Kā jebkurš altāris, arī šis nedrīkstētu pārklāties putekļiem un pārvērsties par krāmu noliktavu. Laiku pa laikam tas fiziski un enerģētiski jānotīra, un uz tā var pakvēpināt mājīgas smaržvielas (krustnagliņas, baziliku, timiānu, ķimenes, kanēli).

Šī ir arī tā vieta, kur var glabāt naudas talismanu vai nolikt cienastu mājas gariņam, lai vairotu pārticības enerģiju mājās.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv