Veselam
Ārstēšana

Uz aptieku ne tikai pēc zālēm: aptiekās paplašinās pakalpojumu klāstu0

Foto: Syda productions/Shutterstock

“Mēs plānojam paplašināt aptiekās farmaceitiskās aprūpes klāstu. Tā būs ne tikai iespēja aptiekām vairāk nopelnīt, bet arī sabiedrībai sniegt izpratni par to, ka farmaceits nav tikai zāļu pārdevējs, bet ir veselības aprūpes sistēmas dalībnieks, kurš var sniegt pietiekami nozīmīgus papildu veselības aprūpes pakalpojumus, īpaši reģionos,” sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”), kuras plānos ir ne tikai veikt revolucionāras izmaiņas kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā, bet arī paplašināt aptieku darbību.

Aptieku darbības noteikumi jau patlaban farmaceitiem ļauj saviem klientiem noņemt asins analīzes, lai noteiktu holesterīna un triglicerīdu, arī glikozes līmeni, mērīt asinsspiedienu utt. Farmaceitam ir atļauts sniegt informāciju par apmeklētājam nepieciešamo zāļu un veselības aprūpes priekšmetu īpašībām, uzglabāšanas noteikumiem, kā arī padomus par to pareizu un drošu lietošanu.

Noteikumos ir norādīts, ka darbs aptiekā ir jāorganizē tā, lai sarunas ar apmeklētāju noritētu efektīvi un bez traucējumiem, ja nepieciešams, nodrošinot sarunu konfidencialitāti. Bet Veselības ministrija (VM) gatavojas izstrādāt aptieku darbības noteikumus, lai vienā dokumentā, nevis vairākos, kā tas ir līdz šim, apkopotu aptieku darbības prasības, dotu iespēju aptiekām veikt plašākas funkcijas un precizētu zāļu izgatavošanas prasības.

Latvijas Farmaceitu biedrības valdes priekšsēdētāja Dace Ķikute uzskata, ka Latvijai jāņem vērā Eiropas pieredze, kur aptieku klientiem ir iespēja saņemt kādu daļu no veselības aprūpes.

“Tiesa, tas nenotiks automātiski, jo farmaceitiem ir jāapgūst papildu pakalpojumu sniegšana. Augstākais līmenis ir padziļinātas konsultācijas par zāļu lietošanu. Piemēram, ja pacients lieto piecus medikamentus, tad farmaceits viņam sastāda zāļu lietošanas pārskatu. Tā ir konsultācija nevis pie letes, bet atsevišķā telpā, kur tiek saņemta informācija par zāļu lietošanas niansēm. Ir skaidrs, ka liela daļa pacientu piemirst ikdienā pareizi lietot zāles. Daudziem cilvēkiem nav informācijas par uztura bagātinātāju un pārtikas piedevu savienojamību ar zālēm.

Aptiekās varētu saņemt arī tādus pakalpojumus, kas saistīti ar pacienta veselības paškontroli. Eiropā spilgts piemērs ir vakcinācija aptiekās. Latvijā farmaceiti pagaidām pret to izturas ļoti piesardzīgi, bet Dānijā, Īrijā, Lielbritānijā un citās valstīs farmaceiti veic šo darbību. Faktiski tas ir neizbēgams process, jo daudzviet Eiropas aptiekās tas notiek, kāpēc lai mūsu valsts būtu izņēmums?” vaicā Dace Ķikute.

Alkohola akcīze interesē vairāk nekā PVN zālēm

Lai samazinātu zāļu cenas, VM ir uzsākusi diskusiju ar farmācijas industriju par izmaiņām medikamentu piecenojumos. Veselības ministre pastāstīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums zālēm netikšot aplūkots, kaut gan farmācijas industrija tieši to vēloties visvairāk. “PVN jau ir samazināts augļiem un dārzeņiem, taču patērētāji to nekādi nejūt,” tā Viņķele pamatoja PVN neaiztikšanu.

Farmaceitu biedrība ir pārliecināta, ka pastāvot vairāki varianti piecenojumu pārskatīšanai. Taču, redzot premjerministra Krišjāņa Kariņa aktivitātes ar Igaunijas kolēģiem, samazinot alkohola akcīzi, arī PVN jautājumā vajadzētu ievērot vienotu procesu visās trijās Baltijas valstīs. “Mēs Baltijas farmaceitu forumos esam saklausījuši – ja katra valsts to deķīti vilks uz savu pusi, tad tās būs ne visai patīkamas sekas vienam vai otram. Vajadzētu tomēr rast kādu vienotu pieeju, jo PVN ir viens no Baltijas valstu atšķirīgiem rādītājiem,” uzskata Farmaceitu biedrības valdes priekšsēdētāja.

Latvijā zālēm PVN veido 12%, kamēr Igaunijā 9%, bet Lietuvā kompensējamiem medikamentiem 5%, savukārt citām zālēm 21%.

D. Ķikute uzskata, ka medikamentu uzcenojumu šķērēšana bez kādas papildu analīzes varot radīt kritiskas sekas. Esot daudz kritēriju, kas daudzus gadus neesot ņemti vērā, lai varētu veidot optimālu valsts pieprasījuma modeli aptiekām.

Viņķele personīgi ir par to, ka piecenojumiem vajadzētu būt lieltirgotavu virzienā, jo tās atrodas nesalīdzināmi labākos finansiālajos apstākļos nekā aptiekas. Turklāt tām pieder aptiekas, tāpēc lieltirgotavu elastīgums un iespējas ir lielākas. “Mēs esam piedāvājuši apspriešanai vairākas zāļu piecenojumu sistēmas izmaiņas, un sadarbības partneri šobrīd rēķina un novērtē savu pozīciju. Skaidrība par piecenojumu sistēmu būs rudenī,” skaidroja Viņķele.

Aptieku vietā izbraukums?

Ministre pastāstīja, ka nesen rīkotajā farmācijas padomes sēdē izskanējis, ka Latvijā esot par daudz aptieku, bet to izvietojums ir ārkārtīgi nevienmērīgs, īpaši Rīgā. Lieltirgotāji nereti uzturot aptiekas tikai tādēļ, lai ieliktu kāju durvīs konkurentiem. Šādas aptiekas pašas par sevi nevarētu pastāvēt mazā sortimenta dēļ, bet, tās uzturot, tiekot kropļota konkurence. “Tuvākajā nākotnē pieķersimies arī pie šī jautājuma risināšanas,” solīja Viņķele.

Taču Latvijā ir novadi, kur nav nevienas aptiekas. Patlaban ministrija apsver vairākus variantus, kā šajās teritorijās uzlabot farmaceitisko aprūpi, un viens no tiem ir izbraukuma tirdzniecība. “Daudzviet laukos iedzīvotāju skaits nav tik liels, ka tur nepieciešama aptieka astoņas stundas dienā un piecas dienas nedēļā,” norādīja VM Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere un piebilda, ka ministrija pārskatīšot aptieku skaitu atkarībā no iedzīvotāju skaita.

Patlaban aptieku un filiāļu izvietojuma kritēriji noteic, ka teritorijā, kur iedzīvotāju skaits ir 4000 vai mazāk, var atvērt divas aptiekas.

Veselības ministre informēja, ka tikšot stiprināta farmaceita profesionālā neatkarība, tāpēc labošot Farmācijas likumu. “Ne ārsts, ne aptiekas īpašnieks, ne lieltirgotājs un ražotājs nedrīkst uzspiest farmaceitam savu redzējumu,” skaidroja Viņķele.

Aptiekas Latvijā

Valstī ir reģistrētas 805 aptiekas, 79 filiāles un 8 licencētas aptiekas, kuras veic bezrecepšu zāļu izplatīšanu, izmantojot tīmekļa vietni.

2018. gadā bija 809 aptiekas, 2017. gadā – 793 aptiekas, bet 2016. gadā – 791 aptieka.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras datiem Latvijas laukos reģistrēta 121 aptieka, taču ik gadus vairākas no tām slēdz.

Avots: Zāļu valsts aģentūra

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Kendama, velosipēds vai batuts – kas rada biežākās traumas mūsu bērniem?
17 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Latvānis dabas takās un degšķidrums uz oglēm! Kā palīdzēt, ja piknikā gūts apdegums?
18 stundas
AN
Annika Niedrīte
Veselam
“Izārstēšu vēzi ar vienu rokas pieskārienu!” Kā atpazīt viltus dziednieku?
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
FOTO: Baltijas ceļa 30. gadadienai veltītais atceres pasākums pie Brīvības pieminekļa
6 stundas
LA
LA.LV
Sports
Samoilovs/Šmēdiņš un Pļaviņš/Točs Jūrmalas posmā sasniedz astotdaļfinālu
7 stundas
LE
LETA
Pasaulē
FOTO: Viļņā “Baltijas ceļa” gadadienā sadodas rokās vairāk nekā 12 000 cilvēku
5 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: Lucavsalā notiek grupas “Skyforger” metāloperas “Kurbads. Ķēves dēls” atjaunotais uzvedums
5 stundas