Veselam
Psiholoģija

Uztura melu detektors – Ksenija Andrijanova: Agrāk pati ticēju lietām, pret kurām šodien vēršos4


Ksenija Andrijanova
Ksenija Andrijanova
Foto – Matīss Markovskis

Atmasko dažādu pseidozinātņu radītos melus

Viegli pieejamā informācija gluži kā nekontrolējams ūdenskritums ik dienu gāžas pār cilvēku galvām bez sīkākiem paskaidrojumiem par to, ka šis ūdens ir arī jāfiltrē. Pašpasludināti speciālisti māca ne vien skaisti dzīvot un veidot attiecības, bet arī klāsta medicīnu nomelnojošas sazvērestības teorijas un apgalvo, ka ar piemājas meža veltēm iespējams izārstēt pat vēzi un hepatītu. Ir ļaudis, kam derdzas melu un puspatiesību uzvaras gājiens, un viena no viņiem ir kvalificēta uztura speciāliste Ksenija Adrijanova, kura nežēlo savu laiku šarlatānu atmaskošanai.

 

Ksenijas plānotājā ir maz brīvu vietu – darba stundas viņa vada bērnudārzā, veidojot mazajiem ķipariem piemērotas ēdienkartes, uzrauga higiēnu virtuvē un sniedz pirmo palīdzību, bet brīvajā laikā lasa lekcijas, vada neformālus izglītības kursus un aktīvi komentē dažādus procesus interneta vidē. Neraugoties uz saspringto grafiku, viņa tagad arī atvērusi blogu www.ksenijakomente.lv, kurā sniedz kritiskus komentārus par veselības aprūpi un uzturu, kā arī atmasko dažādu pseidozinātņu radītos melus. Blogs ir svaiga lappuse jaunās sievietes dzīvē. Iepriekš ar atziņām viņa dalījusies sociālajos portālos, taču tad sapratusi, ka privātā dzīve jāatdala no profesionālās.

 

No badošanās līdz veselības aprūpei

Pareizs uzturs un medicīna Ksenijai kļuvuši par sirdslietu, bet tā nav bijis vienmēr. “Kad divpadsmitajā klasē domāju, ko tālāk mācīšos, zināju, ka tas nekādā gadījumā nebūs saistīts ar medicīnu un bērniem, taču nekad nesaki nekad,” smejoties atceras Ksenija. Pēc labākās draudzenes aicinājuma viņa kādudien attapusies Rīgas Stradiņa universitātes atvērto durvju dienā, kur uzzinājusi par programmu, kas veltīta uzturzinātnei. Tas šķitis vilinoši – sapratīs, ko un kā ēst, un vēl citiem spēs palīdzēt.

Izvēli pastiprinājis arī tas, ka pati tolaik jau vairākkārt ar apšaubām metodēm bija cīnījusies pret lieko svaru. “Man nebija pieejama laba literatūra, tāpēc izmantoju diētas, ko slavēja sieviešu žurnāli. Parasti tās bija no sērijas – ēdam ābolus divas nedēļas, un būsim ļoti skaistas. Ja kādu dienu atļāvos apēst ko vairāk, nākamajā badojos. Man nebija neviena, kurš pateiktu, ka daru nepareizi. Taču viss negāja gludi, un tad arī sapratu, ka laikam rīkojos aplami.”

Uztura speciāliste cenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu, tomēr atzīst, ka nav pārcilvēks, tāpēc arī viņai reizēm gadās apēst kaut ko no ātro ēstuvju klāsta vai pusnaktī uzcept kartupeļus.

 

Studijas, kas mainīja dzīvi

Sākot studijas, meitene bijusi kā balta lapa un pati ticējusi lietām, pret kurām šodien vēršas. Viss mainījies trešajā kursā, kad iegūtās zinības dažādos priekšmetos veidoja kopskatu par to, kā patiesībā funkcionē cilvēka organisms. Rozā brilles tad nomainījis skaidrs skatiens uz pasauli.

Savukārt maģistrantūrā nācies padziļināti pievērsties pētniecībai. Šajā laikā Ksenija atskārtusi, ka apkārt ir neizmērojami daudz nepatiesas informācijas. Ar piemānītajiem klientiem viņa sastapusies arī praksē. “Reiz kāda sieviete man agresīvi aizrādīja, ka manis izveidotā ēdienkarte neveido sārmainu vidi organismā. Kad mēģināju paskaidrot, ka pH diēta ir mārketinga triks, viņa bija pārsteigta.”

Reizēm bijis īpaši grūti – cilvēki maksājuši par vizīti, nākuši ar savām gaidām un cerībām, taču beigās saņēmuši ko citu. Šādi gadījumi jauno speciālisti pamudinājuši cītīgāk pievērsties uztura melu pētniecībai. “Sākumā retu reizi kaut ko atmaskoju, ieliekot savā feisbuka vai tvitera profilā. Tad pamanīju, ka šīs tēmas izraisa lielu rezonansi – cilvēki stāsta, komentē. Sapratu, ka tas jādara biežāk,” viņa atceras pirmsākumus. Labi noformulēt domas palīdzot ne vien medicīniskā izglītība, bet arī nesen sāktās komunikācijas studijas.

Resna alus dzērāja bez vīrieša

Foto – Shutterstock

Aplamās uztura pērles patlaban Ksenijai pašai nav jāmeklē. Ar tām viņu regulāri apgādā draugi un paziņas internetā. Daži pat saka, ka viņa ir gluži kā uztura melu detektors vai inspektors, kas palīdz neapjukt sarežģītajā informācijas gūzmā.

Viņai ir daudz atbalstītāju, taču neiztikt arī bez pretiniekiem, kuri sūta vēstules un komentē ierakstus.

“Gandrīz nekad diskusijas neizvēršas racionālas, ļoti reti kāds no pretējās frontes runā mierīgi, pieklājīgi vai argumentēti. Parasti tie ir personiski uzbrukumi un aizvainojumi par to, ka patiesībā esmu resna alus dzērāja, kas pati neievēro veselīgu dzīvesveidu, vai nelaimīga sieviete, kurai vienkārši vajag vīrieti.”

Par šādiem izteikumiem viņa vien pasmaida. “Es neuztveru apvainojumus personiski un aicinu to darīt arī blogu autorus vai informācijas izplatītājus, pret kuriem vēršos. Protams, cilvēki un viņu viedokļi ir dažādi, taču, kad kāds sevi uzskata par speciālistu un apgalvo, ka sasaldēts citrons ārstē vēzi, es nespēju klusēt,” viņa paskaidro.

 

Izklaide ar pievienoto vērtību

Lai gan viņa pati apgalvo, ka ir holeriķe, kas citiem varētu radīt priekšstatu par haotiskumu, uz jautājumiem Ksenija atbild ļoti strukturēti. Arī vaicāta par motīviem savai brīvprātīgajai darbībai, viņa visu uzreiz sakārto pa plauktiņiem: “Pirmkārt, es negribu, lai man ir kauns atzīties, ka esmu uztura speciāliste. Šis vārds ir ļoti novazāts, taču patiesībā tā ir ārstniecības persona ar sešu gadu izglītību, negulētām naktīm un lielu praksi, nevis vienkārši, atvainojos, pajoliņš, kurš kaut ko zina par ēdienu. Negribu, lai mani un manu kolēģu darbu diskreditē. Otrkārt, es gribu palīdzēt cilvēkiem un viņus izglītot, tāpēc vienmēr, ja kaut ko komentēju, daru to argumentēti, paskaidrojot, kāpēc viena vai otra lieta nav patiesa. Treškārt, jāatzīst, ka es tā arī izklaidējos, jo dažreiz var atrast tādas pērles, ka sametas gan skumji, gan smieklīgi vienlaikus. Es nezaudēju enerģiju šajās diskusijās un atmaskošanā, tā ir izklaide ar pievienoto vērtību.”

Melu teorija rakstiem

Foto – Shutterstock.com

Speciāliste atzīst, ka cilvēki bez konkrētas izglītības nereti tic dažādiem meliem, it īpaši, ja pašu vai ģimeni skārusi slimība. “Visiem gribas brīnumu, tāpēc ir tikai dabiski ticēt jebkam, kas vieš cerību, tomēr jāmācās skatīties uz lietām kritiski.”

Ir vairākas teorijas, kas ļauj pazīt melus pēc cilvēka uzvedības. Daudz grūtāk to izdarīt rakstos, taču tas ir iespējams. Ksenija pat izstrādājusi nelielu shēmu, kas ļauj izvērtēt informācijas patiesumu.

* Sākumā jāpaskatās, vai rakstam ir autors. Ja nav, tam uzreiz jāatmet ar roku, jo neviens neuzņemas atbildību par informāciju. Taču, ja ir, vajadzētu novērtēt autora vai pieaicinātā eksperta izglītību – vai tā atbilst tematam.

* Ja tiek pieminēti pētījumi, jāpārliecinās, vai tiek sniegta korekta atsauce par tiem. Ja atsauce ir, jāskatās, vai pētījuma autors ir speciālists. Reizēm viens šarlatāns atsaucas uz otra šarlatāna pētījumu, veidojot bezgalīgu apli.

* Zinātniskā informācija nekad nebūs pasniegta ļoti emocionāli, tāpēc jāpievērš uzmanība stilam. Ja tekstā ir vārdi vai to salikumi brīnumains atklājums, noslēpums, ko tev nestāsta ārsti, brīnumainas molekulas, uztura enerģētika, slavenība X ar šo notievēja, detox un līdzīgi sensacionāli izteikumi, paustā informācija, visticamāk, ir meli.

“Ja diētai ir nosaukums, tā, visticamāk, nedarbosies! Katram cilvēkam uzturs jāpielāgo individuāli atkarībā no slodzes, dzīvesstila, veselības stāvokļa un citiem parametriem,” atklāj Ksenija un uzver: ja rodas kādas neskaidrības, vienmēr labāk vērsties pie speciālista, nevis netīši nodarīt sev pāri.

KSENIJA ATMASKO. pH diēta

Foto – Shutterstock

Uzskats, ka uztura pH (skaitlis, kas raksturo skābumu un bāziskumu) spēj ietekmēt mūsu veselību, ir ļoti dziļi iesakņojies – par to runā plašsaziņas līdzekļos un raksta grāmatās. Patiesībā tam nav nekāda sakara ar zinātni un realitāti. pH diētas piekritēji apgalvo, ka produkti, kas organismā izraisa skābu reakciju, veicina saslimšanas, savukārt produkti ar sārmainu reakciju uzlabo veselību. Taču produkta skābajai vai sārmainajai reakcijai nav nozīmes, jo tā tikai nedaudz ietekmē urīna pH, bet tas neskar ne veselību, ne citas organisma norises. Turklāt pašam gremošanas traktam nav vienāds pH – kuņģī ir skāba vide, bet, ēdiena kumosam ceļojot tālāk pa gremošanas traktu, pH kļūst sārmains.

Vēl aplamāka ir doma, ka uztura pH var ietekmēt asiņu pH. Tas nav iespējams. Asiņu pH nepārtraukti ir diapazonā no 7,35 līdz 7,45. Pat niecīgākas pārmaiņas uz vienu vai otru pusi izraisa draudus dzīvībai. Tāpēc nevar teikt – jo sārmaināk, jo labāk. Ja ir apstākļi, kas apdraud asiņu pH līmeni, ieslēdzas aizsargmehānismi, kas neļauj to mainīt. Uzturam tas nav pa spēkam. Šo līmeni būtiski var mainīt vien saindēšanās, plaušu vai nieru mazspēja, dekompensēts cukura diabēts un daudzas citas nopietnas slimības.

Detox

Foto – Shutterstock

Detox idejas pamatā ir pieņēmuma, ka mūsu organismā uzkrājas toksīni, ko nepieciešams izvadīt, ēdot vai dzerot speciālus produktus. Šīs īpašības visbiežāk piedēvē augļu smūtijiem un citiem dzērieniem, bet visiem šāda veida produktiem ir spēcīga mārketinga aizmugure. Tiem ir viens mērķis – iegūt no cilvēka naudu, pretī solot izdarīt to, ko jau aktīvi dara mūsu aknas, nieres, plaušas un sviedru dziedzeri. Tiesa, ir pacienti, piemēram, narkotiku lietotāji, kuriem tiešām nepieciešama detoksikācija. Taču tā ir nopietna medicīniskā procedūra, kurai nav saistības ar brīnumdzērieniem. Veselam organismam šāda attīrīšana nav vajadzīga. Kā piemēru var minēt mehānismu, ar kuru aknas pārvērš alkoholu. Dzēriena sadalīšanās produkts acetaldehīds ir ļoti bīstams organismam, bet aknas nekavējoties to sadala nekaitīgos savienojumos. Ja toksīni tiešām tik aktīvi uzkrātos organismā, kā to mēģina skaidrot detox piekritēji, mēs nevarētu normāli funkcionēt. Lietojot uzturā augļu ūdeņus un kokteiļus, tiks uzņemta laba vitamīnu, antioksidantu un minerālvielu deva, taču papildu detoksikācija nenotiks.

Produktu brīnumspējas

Foto – Shutterstock

Informācijas telpā ir ļoti daudz teoriju par to, kas un kā jāēd, tāpēc var apjukt. Alternatīvo uztura teoriju bīstamība slēpjas faktā, ka tās dažiem produktiem nepamatoti piedēvē brīnumainas īpašības.

Saistītie raksti

Piemēram, naturopātija apgalvo, ka kanēlis palīdz reimatoīdā artrīta un cukura diabēta gadījumā. Taču tā nav. Nevar noliegt – kanēļa labās īpašības tiek pētītas, un zinātnieki izsaka pieņēmumus, ka šai garšvielai varētu būt labvēlīga iedarbība, piemēram, cukura diabēta ārstēšanā, bet tas nav līdz galam apstiprināts un pierādīts, kā arī ir pilnīgi skaidrs – ar kanēli vien diabētu neizārstēsi. Naturopātija potenciālus efektus pasniedz kā īstus brīnumefektus, apgalvojot, ka, lietojot produktu X, var izārstēties, nelietojot zāles. Prakse rāda, ka šai pseidozinātnei bieži pievēršas smagi slimi cilvēki, kas varētu izveseļoties, ja vien uzsāktu ārstēšanās kursu pie ārsta. Uztura speciālists nekad neieteiks ārstēt slimību ar kādu īpašu brīnumproduktu, bet pielāgos ēdienkarti ārsta diagnozei, ārstēšanas shēmai un medikamentiem.

 

LA.lv