Veselam
Ārstēšana

Uztura speciālists vai viltvārdis? Lolita Neimane atklāj, kas nelietīgi valkā uztura speciālista vārdu 16

Foto – Fotolia/pololia

Neīstie uztura speciālisti

Padomus par pareizu uzturu Latvijā sniedz ne tikai dietologi un uztura speciālisti, bet arī dažādu specialitāšu ārsti, treneri, veselīga dzīvesveida entuziasti, dziednieki, pārdošanas speciālisti, nereti – tie, kam nav attiecīgas izglītības. Ir uztura speciālisti un uztura konsultanti. Arī par uztura speciālistiem uzdodas cilvēki, kuri nemaz tā sevi nevarētu saukt, savukārt prasības uztura konsultantiem, kā noskaidrojām, darba sludinājumos ir stipri apšaubāmas. Kā atšķirt uztura speciālistu no viltvārža? Ar kādām zināšanām pieņem uztura konsultantus? Dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes programmas “Uzturs” vadītāja Lolita Neimane arī nosauc speciālistus, kas īsti nedrīkst pārstāvēt uztura speciālista profesiju.

Meklēju internetā, kādām iemaņām jāatbilst uztura konsultantam. Izrādās, ka vajag tikai vēlmi apgūt jauno, prasmi komunicēt latviešu un krievu valodās un spēju strādāt patstāvīgi. Priekšroka tiek dota personām, kam ir pieredze tirdzniecībā, apkalpojošā sfērā, zināšanas sporta un diētiskā uztura pārdošanā. Tas skaidri norāda, ka uztura konsultants ir ieinteresēts vienīgi tajā, lai pārdotu konkrētu preci, kas ne vienmēr ir kvalitatīva un efektīva. Uztura konsultants izklausās pēc cilvēka, kas ir gana zinošs, lai sniegtu uztura rekomendācijas, tomēr tas neatbilst patiesībai!

Visvairāk būtu jāuzmanās no cilvēkiem, kuri sevi dēvē par uztura konsultantiem. Tie pēdējā laikā saradušies lielā skaitā, parasti izplata uztura bagātinātājus vai citus produktus, vienlaikus it kā konsultējot uztura jomā, uzsver dietoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes programmas “Uzturs” vadītāja Lolita Neimane. Uztura konsultants ir ieinteresēts vienīgi tajā, lai pārdotu konkrētu pakalpojumu vai preci, par kuras noderīgumu pārdevējam var trūkt zināšanu.

“Studentiem mācām, ka ļoti uzmanīgi jāizvērtē situācijas, kad lietot uztura bagātinātājus. Ir gadījumi, kad pacients nelieto piena produktus, un tad ir jānozīmē kalcijs, savukārt vegānam B 12 vitamīns. Latvijā diemžēl cilvēki bieži netic tradicionālai medicīnai un uzskata, ka, lietojot uztura bagātinātāju, var atrisināt visas veselības problēmas,” vērtē Lolita Neimane.

Vēl jāuzmanās no nutricionistiem, nutriciologiem, piebilst ārste. Ir speciālisti, kas ārzemēs apguvuši ar uzturu saistītus kursus, mācījušies koledžās, skolās, bet ir grūti pateikt, kāds ir apgūto zināšanu plašums un kvalitāte. Tikmēr kāds var apmeklēt vienas dienas semināru un saņemt par to sertifikātu. Ļoti iespējams, ka ambiciozs cilvēks šo dokumentu ievietos rāmī un pieliks kabinetā pie sienas. Ja pacients rūpīgi neie¬skatās, to kļūdaini var pieņemt par plašu zināšanu apliecinājumu. “Latvijā šādu specialitāšu nav. Ir tikai viena programma, kas jau 14 gadus sagatavo speciālistus uztura jomā. Mūsu programma ir veidota atbilstoši Eiropas standartiem un šogad tika akreditēta uz sešiem gadiem. Starptautisku ekspertu vidū tā novērtēta ļoti augstu, ar ko lepojos.”

Uztura speciālisti strādā Vācijā, Austrijā un citviet Eiropā, jo RSU programma ir veidota atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Mūsdienu izglītībā svarīgs instruments, ar ko mērīt programmas kvalitāti, ir akreditācija. Dažkārt speciālists var apmeklēt vienas dienas semināru un saņemt sertifikātu. Ļoti iespējams, ka kāds ambiciozs cilvēks šo sertifikātu ievietos rāmī un pieliks pie sienas. Ja pacients rūpīgi neieskatās, tad pie sienas esošo sertifikātu var pieņemt kā plašu zināšanu apliecinājumu.

Uzturzinātnes maģistrs – ne vienmēr uztura speciālists!

“Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija aktīvi vēršas pret tiem, kas, piemēram, medijos sevi dēvē par uztura speciālistiem, kaut gan mēs labi zinām, ka viņi nav mūsu asociācijas biedri, turklāt es zinu, ka konkrētā persona nav beigusi mūsu programmu,” saka L. Neimane.

Kā viens no piemēriem, kas sevi dēvē par uztura speciālisti ir Liene Bergsone. Viņa ir beigusi maģistra programmu, bet nav apguvusi bakalaura studiju programmu “Uzturs”, tādēļ sevi dēvēt par ārstniecības personu nedrīkst, norāda ārste.

Te jāpaskaidro – 2005. gadā Latvijā tika izveidota pirmā starpaugstskolu programma – akadēmiskā maģistrantūra uzturzinātnē. Šajā programmā var iestāties interesenti, kam ir bakalaura (vai tam pielīdzināmas augstākās izglītības līmeņa) vai maģistra grāds dabaszinātnēs, veselības zinātnēs, farmācijā, pārtikas ķīmijā, pārtikas zinībās un pārtikas zinātnē, sporta pedagoģijā un veselības izglītībā, veterinārmedicīnā vai citās radniecīgās nozarēs, vai arī 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) medicīnā, zobārstniecībā vai farmācijā. Pēc studiju programmas absolventi var strādāt dažādās jomās.

Tomēr, ja šādu maģistrantūru beigušais pirms tam nav ieguvis bakalaura grādu uztura zinātnē, tad nedrīkst pretendēt uz uztura speciālista profesiju, kā arī nevar iegūt sertifikātu, paskaidro L. Neimane. “Akadēmiskā maģistra izglītība profesiju nepiešķir. Speciālists drīkst sevi dēvēt par uztura speciālistu tikai tad, ja viņa bakalaura izglītība ir uztura speciālists.”

Liene Bergsone argumentē: “Ļoti cienu ārsti Lolitu Neimani. Tieši viņas iedvesmota nolēmu sekot savam aicinājumam apgūt zināšanas uzturzinātnē. Atbildot uz ārstes komentāru, vēršu uzmanību uz faktu, ka atbilstoši RSU Akadēmiskās veselības zinātņu programmas vadlīnijām, manā rīcībā esošais maģistra grāds uzturzinātnē paredz iespēju izstrādāt un ieteikt dažādām cilvēku grupām zinātniski pamatotu sabalansētu diennakts uzturu, kas ir arī mans primārais pienākums, darbojoties uztura programmā “StockholmHealth”. Vairums avotu mans amats ir precizēts atbilstoši iegūtajai izglītībai, kas ir uztura zinātnes speciālists.

Kopā ar mani komandā darbojas vairāki speciālisti ar profesionālu bakalaura grādu veselības aprūpē un uztura speciālista kvalifikāciju. Kopā mēs nodrošinām kvalitatīvām klātienes uztura speciālista konsultācijām līdzvērtīgu pakalpojumu, ko apliecina klientu apmierinātība un sasniegtie rezultāti,” atbild Liene Bergsone.

Dažkārt uztura speciālista profesijai maldīgi pievieno vārdu sertificēts. Lolita Neimane apstiprina, ka arī par šādiem gadījumiem ziņo. “Mums gan nav tiesību šīs personas sodīt. Viss, ko varam darīt, ir informēt konkrētās ārstniecības iestādes administrāciju. Nespējam pamanīt pilnīgi visus, kas maldina pacientus, bet iespēju robežās to darām. Ja kādam rodas jautājums, vai persona, kas sevi dēvē par uztura speciālistu, tāda tiešām ir, aicinām rakstīt vai zvanīt Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijai (www.ldusa.lv)! Mēs būsim ļoti pateicīgi par šāda veida informāciju,” aicina Lolita Neimane.

Zinām, ka padomus par uzturu nereti sniedz arī fitnesa treneri. “Mūsdienās ir daudz iespēju iegūt izglītību ar nosaukumu treneris, sākot ar 64 kontaktstundām, kas vispār ir skumji. Ja cilvēks vēlas būt drošs par speciālista zināšanām, jāizvēlas sertificēts speciālists, kuram ir pieredze un zināšanas,” rekomendē Lolita Neimane.

Ārste Inga Pūce: nesaprotu saceltās jezgas iemeslu

Padomus uztura jomā sniedz arī ārsti: kosmetologi, stomatologi, pediatri un citi. “To nevaram aizliegt un izkontrolēt. Piemēram, ģimenes ārstam ir pienākums pacientam dot uztura rekomendācijas, jo ārstēšana iekļauj režīmu un diētu. Saprotam, ka vajadzētu vairāk apmācīt ārstus uztura jomā. Tomēr būtu jāsaprot, ka ārsts nav uztura speciālists,” norāda Lolita Neimane. Piemēram, Inga Pūce nereti medijos tiek dēvēta par uztura speciālisti, kaut gan viņas pamatizglītība ir pediatre. Uz to nesen sociālā tīkla Facebook ierakstā norādīja arī uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.

Vaicājot ārstes Ingas Pūces viedokli, viņa īsti neizprot, kāds ir saceltās jezgas iemesls. Uztura zinātne ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc esot ļoti daudz neskaidrību un spekulāciju šai jomā.

“Šajā lauciņā strādāju jau 24 gadus, kopš sāku pētīt ar uzturu saistītas tēmas Pediatrijas katedrā pie profesores Ievas Rankas. Tur strādāju arī par pasniedzēju.

Es uzskatu, ka uztura speciālistam pirmkārt būtu jābūt ārstam, jo tas ir pamats, lai veidotu dziļāku priekšstatu par ķermenī notiekošajiem procesiem. Mūsdienu medicīnai trūkst holistiskās pieejas pacientam. Katrs ārstē atsevišķu orgānu, bet cilvēks ir viens un nesastāv tikai no miesas, bet arī gara. Nevajag tik daudz pētīt pašus produktus, jo tie ir perfekti savā uzturvielu kombināciju ziņā, ja, protams, tie ir dabiski. Jāpēta katra cilvēka spēja tos sagremot. Tāpēc arī studēju Ājurvēdu Latvijas Universitātē un nedaudz arī Indijā, jo līdzšinējās zinātniski pamatotās teorijas neiedziļinās indivīdu atšķirīgajās spējās pārstrādāt pārtiku, tāpēc arī nepalīdz visiem,” paskaidro ārste.

“Es neesmu manījusi, ka kāds latviešu ārsts blogotu saistībā ar savu profesiju, jo aisberga neredzamā daļa nav sagremojama “parastam” cilvēkam. Cienījamā Ksenija Andrijanova nav ārsts, bet gan veselības aprūpētāja un kā RSU docētāja, “klačojas” sociālajos tīklos, ko, protams, var uzskatīt par vārda brīvību, bet tam vienmēr nāk līdzi morālā atbildība, vismaz pret cilvēku, kam tas ir adresēts. Sociālie tīkli ir tā vide, kur jēdziens “ētika” bieži vien tiek totāli ignorēts. Es varu pamatot jebkuru savu apgalvojumu arī zinātniski, ko jau privātā sarakstē izdarīju.
Man ir vienalga, kā mani sauc, vai par “Zilā kalna Martu” vai “uztura guru”, jo es nekonsultēju cilvēkus valsts apmaksātās iestādēs. Uztura speciālista apmācības programma ir izveidota salīdzinoši nesen un līdz tam nevienam nebija pretenzijas par to, ka sevi dēvēju par uztura speciālisti.

Esmu ārste, kuras datu bāzē un pieredzē ir vairāk nekā 40 000 klientu ierakstu. Uzskatu, ka tas ir pietiekams pamats, lai runātu par uztura tēmām.”
Kur pārbaudīt, vai uztura speciālists ir sertificēts

* Uztura speciālists ir ārstniecības persona un tāpat kā dietologs ir iekļauts ārstniecības personu reģistrā. Visi, kas guvuši bakalaura grādu uztura zinātnē, ir reģistrēti uztura speciālisti. Ja pacients vēlas pārliecināties, vai konkrētais speciālists drīkst konsultēt uztura jomā, jāielūkojas Veselības Inspekcijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā www.vi.gov.lv/lv, ļoti nepilnīga datu bāze atrodama arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas mājas lapā internetā www.ldusa.lv apakšsadaļā “Reģistrētie un sertificētie uztura speciālisti”.

* Parasti prakses vietā pie sienas ir ierāmēts speciālista sertifikāts. Ja kabinetā tā nav, pacients var apvaicāties, kur to iespējams aplūkot.

Veselības inspekcijas komentārs

Veselības inspekcijas Kvalitātes un risku vadības departamenta Kvalitātes vadības sistēmas auditore Sandra Mežsarga norāda, ka Veselības inspekcija ārstniecības iestādēs veic gan plānveida kontroles, gan kontroles pēc ārēju ierosinājumu pamata, piemēram, saņemot iesniegumu. Tomēr praksē nav konstatēts neviens gadījums, kad uztura speciālista konsultācijas sniegtu persona, kura nav reģistrēta un sertificēta kā ārstniecības persona.

“Ja tiek konstatēts ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, kas rada risku veiksmīgai ārstniecības procesa norisei, inspekcijas amatpersonas nosaka pārkāpumu novēršanas termiņu un var izteikt rakstveida brīdinājumu,” norāda Sandra Mežsarga. “Ja ārstniecības jomu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu dēļ rodas draudi cilvēku veselībai un dzīvībai, inspekcija bez iepriekšēja brīdinājuma var apturēt struktūrvienības darbību vai sniegto veselības aprūpes pakalpojumu. Pamatojoties uz Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 45.pantu, personai, kura sniedz ārstniecības pakalpojumus bez atbilstošas izglītības vai nodarbojas ar ārstniecību bez speciālista prakses tiesībām attiecīgajā specialitātē, uzliek naudas sodu.”

Ar ko atšķiras dietologs no uztura speciālista

Atgādināsim, ka bez uztura speciālista, dziļas zināšanas par uzturu ir ārstiem dietologiem. Atšķirība starp abiem – otrajam ir ārsta izglītība, pirmajam – funkcionālā speciālista izglītība. Dietologs vispirms apgūst ārsta profesiju un tikai tad specializējas dietoloģijā.
“Lai kļūtu par dietoloģi, esmu mācījusies desmit gadus,” saka L. Nei¬mane, kuru medijos nereti dēvē arī par uztura speciālisti. Pašlaik dietologa specialitāti Latvijā var apgūt, mācoties rezidentūrā dietoloģijā.

Savukārt uztura speciālists pie mums ir salīdzinoši jauna profesija: 2003. gadā L. Neimane izveidoja profesionālo bakalaura studiju programmu “Uzturs”. Kopš tā laika Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas fakultātē var iegūt uztura speciālista izglītību. Studijas ilgst četrus vai četrarpus gadus atkarībā no tā, vai studē pilna vai nepilna laika programmā. Bakalaura studiju programmas ietvaros studenti apgūst anatomiju, fizioloģiju, ķīmiju, bioloģiju un ģenētiku, histoloģiju, mikrobioloģiju, bioķīmiju, farmakoloģijas pamatus un citus priekšmetus.

Latvijā šādu specialitāti var iegūt tikai RSU. Uztura speciālists ir rehabilitācijas komandas dalībnieks, proti, funkcionālais speciālists, līdzīgi kā fizioterapeits vai ergoterapeits. Viņš var strādāt rehabilitācijas iestādēs, stacionāros, veselības centros vai institūcijās, kas nodarbojas ar uztura politiku, piemēram, Veselības ministrijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, zinātniski pētnieciskajā institūtā “BIOR” vai pašvaldībās. Uztura speciālists var veidot arī savu privātpraksi vai koppraksi ar citiem speciālistiem vai strādāt fitnesa un sporta centros.
Tomēr jāatceras, ka ārstam dietologam ir tiesības noteikt diagnozi un izrakstīt medikamentus, turpretī uztura speciālists to nedrīkst darīt. Ja ir aizdomas par kādu slimību, vispirms jādodas pie ārsta un jāveic izmeklējumi. Pēc tam ar ārsta slēdzienu var iet pie uztura speciālista, lai saņemtu atbilstošas uztura rekomendācijas. Bieži šādi pārpratumi rodas pārtikas alerģiju dēļ, proti, pacienti dažkārt domā, ka alergologa konsultāciju var aizstāt ar uztura speciālista apmeklējumu, tomēr tikai alergologs var noteikt, vai pacientam ir alerģija pret kādu pārtikas produktu. Tikai pēc tam, kad alergologs ir iepazinies ar analīžu rezultātiem un devis slēdzienu, jādodas pie uztura speciālista pilnveidot ēdienkarti, lai tajā nebūtu alergēnu un netrūktu organismam nepieciešamo uzturvielu.

Beidzot studijas un gūstot pieredzi savā specialitātē, gan dietologiem, gan uztura speciālistiem ir iespēja sertificēties, nokārtojot eksāmenu. Reizi piecos gados notiek resertifikācija. Lai to nokārtotu, nepieciešama nepārtraukta tālākizglītošanās. Šādi noteikumi attiecas arī uz dietologiem.

LA.lv