Veselam
Uzturs

Vai 43 grami gaļas dienā spēs glābt pasauli?1

Foto: Ilze Pētersone

Laikā, kad aizvien skaļāki kļūst brīdinājumi par nu jau gluži vai nenovēršamo ekoloģisko katastrofu, ko veicina cilvēka rosība uz planētas, zinātnieki nāk klajā ar visai drastiskiem ierosinājumiem situācijas glābšanai.

Janvāra nogalē mediji apsprieda pētījumu, kas parādījās pašā vecākajā un tāpēc jau vien cienījamā medicīnas žurnālā “The Lancet” (iznāk bez pārtraukuma kopš 1823. gada!) Pētījums, ko sastādījuši 37 eksperti no 16 pasaules valstīm, saucas “Ēdiens un un cilvēkvide: ziņojums par veselīgu uzturu no ilgtspējīgām vidēm”. Angļu oriģinālā – “Food in the Anthropocene: the EAT–Lancet Commission on healthy diets from sustainable food systems”, pieejams internetā. Lai iepazītos ar pētījuma saturu, gan nepieciešama bezmaksas reģistrācija.

Jautājums ir lūk par ko – vai mūsu planēta spēj pabarot 10 miljardus cilvēku, vienlaikus saglabājot apkārtējo vidi? Iespējams, ka var – bet pie noteiktiem nosacījumiem. Piemēram, tikpat kā atsakoties no gaļas ēšanas.

Pētnieki uzskata, ka apmēram trīs miljardi jeb 40 % planētas iedzīvotāju ēdot nepareizi, bendējot veselību savu veselību un vienlaikus arī apkārtējo vidi. Nāves gadījumus skaits, ko izraisot neveselīga ēšana, esot lielāks nekā no alkohola, tabakas, narkotikām un nedroša seksa kopā ņemot.

Aptuveni 2, 2 miljardiem cilvēku esot liekais svars, kamēr aptuveni 800 miljoni badojoties. Pārtikas industrijā pazūdot 70 % no pasaulē izlietotā saldūdens, un tā esot atbildīga par 30 % “siltumnīcas efektu” izraisošajiem izmešiem.

Ko darīt? Pats galvenais ieteikums – jāmaina mūsu ēšanas paradumi. Ieteicamā dienas diēta, kas spēšot glābt gan cilvēka veselību, gan pasauli, esot šāda:

1. Tikai 29 grami putna gaļas, 7 grami cūkgaļas un 7 grami liellopa (vai jēra) gaļas dienā. Tātad kopā vien 43 grami dienā jeb aptuveni 16 kilogramu gadā. Atgādinājumam – vidējais gaļas patēriņš Latvijā patlaban ir 68 kilogrami gadā uz cilvēku.

2. Līdzīgi esot jāsamazina citu dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš- vien 28 grami zivs un 13 grami olu dienā (jeb pusotra ola nedēļā).

3. Jāpalielina augļu un dārzeņu patēriņš – ap 550 grami dienā, no kuriem gan tikai 50 grami drīkstot būt kartupeļi. Papildus tam 230 grami pilngraudu produkti dienā – rīsi un putraimi, arī kukurūza, zirņi, lēcas un rieksti. Augu eļļa- ne vairāk kā 50 gramu dienā.

4. Vien 30 grami cukura jeb sešas tējkarotītes dienā.

5. No piena produktiem – tikai viena glāze piena dienā vai tās ekvivalents (siers, krējums utt.)

Kā redzam, tad “vidējam latvietim” šāda diēta diezin vai ietu pie sirds.

Vēl daži “The Lancet” ekspertu grupas ieteikumi:

Ar likumu noteikt, ka zemnieks drīkst audzēt tikai tik daudz lopu, cik spēj izbarot pats no savas zemes (kā tas bija pirms gadiem simts). Tā tikšot novērsta industriālā lētās gaļas ražošana. Atbalstīt mazos un vidējos zemniekus. Nepalielināt lauksaimniecībā izmantojamo zemju platības. Pievērsties sausuma izturīgu kultūraugu selekcijai.
Aizliegt neveselīgo produktu reklāmu. Samazināt atkritumos izmestās pārtikas daudzumu. Vidējas vācietis gadā izmetot 55 kilogramus pārtikas.

Liellopu ganāpulki pie Zivaijas ezera Etiopijā. Šie lopi joprojām ganās videi draudzīgās ganībās.
Jura Lorenca foto
Saistītie raksti

Tikmēr Vācijā jau cirkulē ideja par “Veggie Day”, obligāto veģetāro dienu visās sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Kaut kas līdzīgs padomju laiku “zivju dienai” ceturtdienās.

Vienlaikus citi vides eksperti atgādina, ka atteikšanās no gaļas arī nav risinājums. Kā piemēru tiek minēts fakts, ka ceptas gaļas šķēle uzturvērtības ziņā aizstāj veselu kaudzi salātu, kuru audzēšanai tāpat vajadzīga zeme un ūdens. Savukārt par vegānu iecienīto un modē nākušo kulta ēdienu – avokado augli – tiek ironizēts, ka tā plantācijas patlaban iznīcinot vairāk tropisko mežu nekā liellopu ganības.

Zebu govs – pats izplatītākais Etiopijas mājdzīvnieks.
Jura Lorenca foto

Pilna ekoloģiskā aprite Etiopijā – apkurei izkaltēti liellopu mēsli.
Jura Lorenca foto

LA.lv