Veselam
Ārstēšana

Vai ārkārtas neatliekamās medicīniskās palīdzības stāvoklis palīdzēs?0


Veselības ministrijā nav datu, cik valstī ir cilvēku, kuriem no nākamā gada nebūs tiesību saņemt pilnu valsts nodrošināto ārstēšanu. Ja nebūs veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas vai arī brīvprātīgais maksājums, iespējams, pat līdz 300 tūkstošiem cilvēku no valsts pienāksies tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārstu sniegtie pakalpojumi, dzemdību palīdzība, kā arī psihisko un infekcijas slimību ārstēšana.
Veselības ministrijā nav datu, cik valstī ir cilvēku, kuriem no nākamā gada nebūs tiesību saņemt pilnu valsts nodrošināto ārstēšanu. Ja nebūs veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas vai arī brīvprātīgais maksājums, iespējams, pat līdz 300 tūkstošiem cilvēku no valsts pienāksies tikai neatliekamā medicīniskā palīdzība, ģimenes ārstu sniegtie pakalpojumi, dzemdību palīdzība, kā arī psihisko un infekcijas slimību ārstēšana.
Foto – Timurs Subhankulovs

“Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Rīgas reģionālā centra mediķi dodas palīgā pacientiem vidēji 600 reizes vienas diennakts laikā, par to saņemot nožēlojamu atalgojumu. Sertificēta ārsta palīga vidējā stundas likme ir 4,36 eiro, savukārt nesertificētam ārsta palīgam tā ir 3,10 eiro pirms nodokļu nomaksas, neskaitot piemaksas par darbu naktī un īpašos apstākļos.

Kopā atalgojums par slodzi bez piemaksām ir 738 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pieskaitot piemaksas un atskaitot nodokļus, šādu summu sertificēts ārsta palīgs beigās saņem uz rokas.

Tajā pašā laikā ierindas Saeimas deputāta alga ir 2749 eiro. Bet arī deputāti saņem piemaksas, protams, ne par darbu naktī vai īpašos ap­stākļos,” stāsta NMPD izsaukumu brigādes feldšeris un NMPD darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājs Genādijs Rusanovs. Viņš informēja, ka, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, daudziem kolēģiem, kas mēnesī bija spiesti strādāt vismaz 240 stundas, lai nopelnītu cilvēka cienīgu atalgojumu, no 2019. gada 1. janvāra krasi samazināsies nostrādāto stundu skaits. Ja tas netikšot kompensēts ar atalgojuma pieaugumu par stundas likmi, tad arvien vairāk mediķu pārtraukšot darba attiecības ar dienestu.

Rusanovs norādīja, ka, pēc pašiem optimistiskākajiem aprēķiniem, no jaunā gada dienestam pietrūkšot vismaz 250 mediķu,

lai varētu nosegt visas stundas. Tas realitātē nozīmējot, ka dienests vairs nespēšot nokomplektēt visas paredzētās brigādes un brigāžu skaits varētu sarukt pat par ceturto daļu.

Par to, ka situācija valsts galvenajā operatīvajā medicīniskajā dienestā jau ilgstoši ir problemātiska, liecina NMPD vadītājas Lienes Cipules aizvadītās nedēļas nogalē izsludinātais ārkārtas stāvoklis Rīgas reģionā.

Nedēļas laikā 15 atlūgumi

“Rīgā kopā ar visiem iebraucējiem – ne tikai galvaspilsētā deklarētajām personām, bet arī tūristiem un tiem, kuri brauc šurp strādāt, ik dienu ir apmēram no 900 tūkstošiem līdz miljonam cilvēku. Uz šo cilvēku daudzumu mums ir plānotas 64 neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, bet pēdējā laikā mēs spējam nodrošināt vien 45 brigādes, un pēc jaunā gada šis skaitlis būs vēl mazāks, jo mediķi atalgojuma dēļ pamet darbu dienestā. Bijām spiesti izsludināt ārkārtas stāvokli, jo mums nepietiek resursu prognozējamajam cietušo un saslimušo skaitam.

Nedēļas laikā esmu saņēmusi 15 atlūgumus, jo cilvēki ir zaudējuši cerību, ka no 2019. gada tiks palielināta viņu alga, kā solīja Kučinska valdība. ­

NMPD patlaban veido darba grafiku nākamā gada janvārim, un nekas neliecina, ka valdības solījumam būs pēctecība un tas tiks izpildīts,” sacīja Cipule. Viņa uzsvēra, ka medicīnas personāla deficīts ir ilgstoši nerisināta problēma. Tiklīdz Cipule stājusies amatā, viņa Veselības ministrijai iesniegusi informatīvo ziņojumu, kur pievērsusi uzmanību šai problēmai. ­NMPD Rīgas reģionā pēc viņas iniciatīvas esot veikts arī audits un ar tā rezultātiem iepazīstināta VM, un arī tur bijis labi redzams, ka dienestā arvien vairāk trūkst mediķu.

“Medicīnas personāls ticēja solījumiem, ka nākamgad būs lielākas algas. Taču pēdējo divu nedēļu laikā izskanējušie teksti no amatpersonām raisa arvien lielāku neizpratni gan darbiniekos, gan dienesta vadībā. Ņemot vērā to, ka NMPD ir liels cilvēkresursu trūkums, NMPD operatīvās vadības centrā tika pieņemts lēmums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu,” pastāstīja Cipule un skaidroja, ka patlaban pastiprināta uzmanība tiekot pievērsta brigāžu darba plānošanai un izsaukumu šķirošanai. Iedzīvotājiem biežāk tikšot atteikts izsaukums gadījumos, kad nebūs apdraudēta dzīvība.

NMPD Rīgas reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs skaidroja, ka dienests nereti saņemot izsaukumus, ja ir, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, jo cilvēkiem neesot kur vērsties, un viņi zvanot 113.

Nozare prasa politiskas garantijas

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ja NMPD turpināsies stihiska atlūgumu iesniegšana, tad šis vilnis varot paraut līdzi arī slimnīcu mediķus. “Ātri, precīzi un droši ir jādod stingras politiskās garantijas, ka nauda būs, lai cilvēkiem medicīnas nozarē atjaunotos sajūta, ka viņi nav “uzmesti”. Neieliekot nākamā gada valsts budžetā skaitļus, kas garantē algu pieaugumu un samaksu par virsstundām, tiek sagrauta ne tikai uzticība valdībai, bet valstij kopumā,” atzina Keris.

VM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Daina Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA stāstījusi, ka ministrija iesniegusi pieprasījumu Ministru kabinetam (MK) palielināt mediķu algas par 20%. To izskatīšot jaunā valdība. Ministrija esot atrisinājusi jautājumu par virsstundu apmaksu: šim nolūkam esot atrasts finansējums – četri miljoni eiro.

Šodien par ārkārtas situāciju NMPD Rīgas reģiona centrā spriedīs MK komiteja, bet pirms tam veselības ministre Anda Čakša šo jautājumu pārrunās ar NMPD vadītāju Lieni Cipuli.

Ārkārtas stāvoklis pastāvēs līdz valdības lēmumam par situācijas stabilizēšanu, piešķirot atbilstošu finansējumu, informēja Cipule.

Ilgstoši briedusi problēma

l Par ārkārtas medicīnisko situāciju tiek uzskatīta tāda situācija, kas rodas ārstniecības iestādēs, pašvaldību administratīvajās teritorijās vai valstī gadījumā, ja tūlītēji pieejamo medicīnas resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamajam cietušo vai saslimušo skaitam.

VM steidzamības kārtā gatavo grozījumus

Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), tā šodien, 12.novembrī, Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģionā centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā,

un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavot. Viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Čakša piebilda, ka Veselības ministrija sekos līdzi notiekošajam šajā jautājumā.

Vienlaikus Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sēdē skaidroja, ka finansējuma piešķiršana mediķu atalgojuma palielināšanai ir politisks lēmums un aicināja ministrus, kuri piedalās valdības veidošanas sarunās, aktualizēt mediķu atalgojuma palielināšanu, tiekoties ar pārējo partiju pārstāvjiem.

Kučinskis norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielināšanu ir saņemts,

tomēr būtu populistiski to izskatīt esošajai valdībai, proti, šādam lēmumam “nebūtu slodzes”.
Saistītie raksti

Tāpat pēc sēdes partiju apvienības “Jaunā vienotība” līderis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aģentūrai LETA pauda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks rosinās potenciālos koalīcijas pārstāvjus pārrunāt mediķu atalgojuma jautājumu un rast risinājumu.

LETA jau ziņoja, ka NMPD izlēmis izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā saistībā ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu dienestā.

Avots: NMPD

LA.lv