Veselam
Ārstēšana

Neatliekamā palīdzība nebrauks garām slimnīcai?0


Ģimenes ārste Līga Kozlovska (no kreisās), būdama optimiste, cer, ka 2019. gads veselības aprūpē būs vēl labāks nekā šis. Saeimas deputāts Romualds Ražuks un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško gan nav tik optimistiski noskaņoti.
Ģimenes ārste Līga Kozlovska (no kreisās), būdama optimiste, cer, ka 2019. gads veselības aprūpē būs vēl labāks nekā šis. Saeimas deputāts Romualds Ražuks un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško gan nav tik optimistiski noskaņoti.
Foto: Karīna Miezāja

Diskusijā par valsts obligāto veselības apdrošināšanu, kas notika Bauskas novada 17. grāmatu svētku laikā, atklājās, ka lielākā daļa klausītāju maz ko zina, kas viņus sagaida no 2019. gada 1. janvāra. Tomēr diskusijas noslēgumā tās dalībnieki – Saeimas deputāts un Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (“Jaunā Vienotība”), Saeimas deputāte un ģimenes ārste Līga Kozlovska (ZZS), kā arī Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists ķirurģijā un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Haralds Plaudis – auditorijai bija viesuši skaidrību par būtiskākajiem veselības apdrošināšanas aspektiem.

 

Kādas iespējas nākamgad pacientiem tiks dotas Bauskas slimnīcā?

D. Mūrmane-Umbraško: Esam panākuši vienošanos, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vairs nebrauks garām Bauskas slimnīcai. Būs noteiktas medicīniskās procedūras, ko varēs veikt Bauskas slimnīcā. Sākot no nākamā gada 1. aprīļa, šajā ārstniecības iestādē nedaudz tiks palielināts to pakalpojumu klāsts, kurus apmaksās no valsts budžeta.

No 2019. gada 1. aprīļa stāsies spēkā pieci slimnīcu līmeņi. Starp politiķiem, ministriju un pašvaldību vadītājiem tika panākta vienošanās, tiesa, ar lielu cīņu, ka slimnīcas sadalīs piecos līmeņos. Augstākais līmenis būs universitātes slimnīcām, bet Bauskas slimnīca būs 1. līmeņa slimnīca, kura varēs nodrošināt hronisko pacientu aprūpi, ja netiks galā ģimenes ārsts.

H. Plaudis: Manā izpratnē slimnīcu līmeņošana ir nedaudz komplicēta, jo ir grūti saprast, ko tieši katrā līmenī darīs. Bet, raugoties no universitātes slimnīcu perspektīvas, tās tiks atslogotas no relatīvi vienkāršu medicīnisko manipulāciju veikšanas. Piemēram, ja cilvēkam ir apendicīts, tad diezin vai būtu loģiski viņu vest no kādas attālas vietas uz universitātes slimnīcu Rīgā, kur viņam veiktu šo relatīvi vienkāršo operāciju.

Universitāšu slimnīcu uzdevums ir ārstēt sarežģītākos pacientus no visas Latvijas, jo attīstīt sarežģītas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes pie katra cilvēka mājām ir ārkārtīgi neefektīvi un dārgi un nekur pasaulē tā nenotiek.

No nākamā gada 1. janvāra stāsies spēkā divi medicīnas pakalpojumu grozi – pilnais grozs tiem, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet pamata grozs tiem, kas to nedara. Taču, ja tiks samaksāta brīvprātīgā iemaksa (šogad 1% no minimālās algas – 430 eiro, 2019. gadā – 3% no minimālās algas), tad būs iespēja saņemt pilno pakalpojumu grozu. Bet kā ārsti slimnīcā atšķirs, kad nodokļa nemaksātājam beigsies neatliekamā medicīniskā palīdzība un būs jāpasaka: jums tagad būs plānveida aprūpe no sava personīgā naudas maka?

Šis ir sarežģīts jautājums, un es ceru, ka atbildes būs.

Mūs uztrauc tas, cik tad faktiski ir šo neapdrošināto cilvēku. Vai tie ir 30 000, kā izskanēja no Veselības ministrijas, vai 300 000, kā uzskata Latvijas Ārstu biedrība.

Nereti pēc dzīvības glābšanas vai krīzes situācijas pārvarēšanas ir nepieciešamas citas medicīniskas darbības noteiktā intervālā. Un tad rodas jautājums, vai ārstam ir jābūt tam, kas paziņo: jums ir nepieciešama šī plānveida manipulācija, lai jūs atgūtu savu veselību, bet diemžēl jūs neesat pilnajā pakalpojumu grozā un pie mums šo palīdzību nevarēsiet saņemt. Šis ir ļoti būtisks jautājums, uz kuru mums noteikti būs nepieciešamas atbildes.

Kā slimniekus šķiros ģimenes ārsti?

L. Kozlovska: Manā praksē ir reģistrēti 2,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem daudzi ir smagi slimi. Es viņiem dodu padomu, kā un kurā vietā meklēt palīdzību. Piemēram, vīrs strādā ārzemēs vai tepat, Latvijā, bet sieva, kurai, piemēram, ir 50 gadu, nestrādā un bērni ir lieli, bet viņai vairs nav bezdarbnieka statusa, jo nav bijusi vēlēšanās regulāri iet reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā. Šādā gadījumā tomēr kaut kādas neērtības ir jāpacieš un jāreģistrējas bezdarbnieku statusā, jo tad šāda cilvēka veselību valsts apdrošinās automātiski.

Esmu tikusies ar cilvēkiem Latgales novados un pagastos un pārliecinājusies, ka ir viena tiešām jūtīga iedzīvotāju daļa, kuriem nepienākas pilnais pakalpojumu grozs, ja viņi neiemaksās brīvprātīgo iemaksu, un tie ir mikrouzņēmumos strādājošie, par kuriem droši vien būtu jādiskutē politiskajā līmenī. Viņi gan man nereti saka: “Dakter, es tomēr labāk samaksāšu brīvprātīgo iemaksu (šogad 51,6 eiro, 2019. gadā – 154,8 eiro) un tad jutīšos drošāk.”

Ir vēl cita grupa – saimnieciskā darba veicēji. Tās ir jaunu cilvēku ģimenes, kuras sākušas mazo uzņēmējdarbību novados un pagastos. Piemēram, gatavo kādus koka izstrādājumus vai šuj, un faktiski viņiem nav nekādu sociālo garantiju, bet tajā pašā laikā viņi nodrošina savu iztikšanu. Viņu priekšlikums ir šāds: “Dakter, mēs ļoti gribētu, lai šīs iemaksas būtu kā dalītais maksājums.” Šis jautājums noteikti ir apspriežams.

No 1. augusta sāka darboties sirds veselības valsts programma, un pirmā pārbaude ir par brīvu.

Cilvēki 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā saņems uzaicinājumu no valsts ierasties pie ģimenes ārsta. Viņš noteiks holesterīna, cukura līmeni, novērtēs kardiovaskulāro ciklu un, nedod Dievs, atradīs kādu sirds slimību, tad ārstēšana būs ar valsts kompensējamām zālēm. Ģimenes ārsts vajadzības gadījumā nosūtīs pie kardiologa uz sirds izmeklējumiem, un, ja tiks uzstādīta diagnoze, tad līdzīgi kā onkoloģijā pacients tiks pie ārstēšanas agrāk nekā parasti. Esiet aktīvi un izmantojiet valsts piedāvātās iespējas!

 

Ko darīt tiem, kuriem ir pāri 65 gadiem?

Pārējie iedzīvotāji var doties pie sava ģimenes ārsta, un arī viņš veiks jums pārbaudi. Tikai atšķirība tā, ka jums nebūs uzaicinājuma vēstules.

Ja ir trūcīgās personas izziņa, tad tas ir bez maksas, bet, ja esat pensionārs vai darbspējīgā vecumā, tad jāsamaksā pacienta iemaksa 1,42 eiro.

 

Kā astoņdesmitgadīgs pensionārs lai izstāv rindu uz kataraktas operāciju? Pa to laiku viņš kļūst akls, ja nav 900 eiro, ko samaksāt!

No šā gada rindas uz kataraktas valsts apmaksātajām operācijām ir samazinājušās no 3000 līdz 1000 dienām. Arī nākamgad pensionārs saņems pilno grozu, kurā ir iekļauta arī šī operācija. Veselības ministre vēlas rindas samazināt par 30 procentiem, kas nozīmē, ka 2019. gadā rindā varētu būt jāgaida 600 dienas, bet 2020. gadā – 300 dienas.

D. Mūrmane-Umbraško: Garā rinda nenozīmē, ka ir beigušās valsts kvotas. Mums trūkst speciālistu, kas to naudu var paņemt. Ārsti, piemēram, Stradiņa slimnīcā darbu sāk sešos no rīta un astoņos vakarā iet mājās. Mēs jau sākam uztraukties par kvalitāti, jo ārstam ir limits, cik ilgi viņš spēj stāvēt pie operāciju galda.

Vairs nav naudas problēmas, bet ir medicīnas māsu un ārstu problēma.

Tāpēc ir jāturpina mediķiem paaugstināt algas, lai stimulētu viņus nebraukt projām vai pāriet uz privātajām ārstniecības iestādēm. Zinām, ka daudzas medicīnas māsas strādā skaistumkopšanas salonos vai par kasierēm veikalā. Mēs ļoti gribam, lai šīs māsas nāk atpakaļ medicīnā.

R. Ražuks: Šis ir iemesls, kāpēc ieviesa valsts obligāto veselības apdrošināšanu – nebija citas izejas, lai atgrieztu mediķus savās darba vietās.

H. Plaudis: Universitātes slimnīcā manā pārstāvētajā lauciņā ķirurģijā ārstu pietiek, bet visvairāk trūkst anesteziologu, anestēzijas māsu, arī operāciju māsu…

 

Vai pēc pieciem, desmit gadiem medicīnas personāls nebūs jāieved no trešajām pasaules valstīm?

Tik traki nebūs, jo latviešu valoda ir sarežģīta, to ir grūti iemācīties. Katru gadu abas valsts augstskolas beidz apmēram 300 jauno ārstu. Mācot studentus, esmu pārliecinājies, ka jaunie cilvēki ir pietiekami motivēti palikt Latvijā.

Pēc Saeimas vēlēšanām sāksies cīņa par amatiem. Vai tomēr nevajadzētu pārliecināties par to personu garīgo veselību, kuras pretendē uz augstiem amatiem? Arī viens otrs deputāta kandidāts raisa aizdomas.

R. Ražuks: To, vai cilvēks ir vai nav pieskaitāms, konstatē tikai tiesa. Ar ārsta izziņu vien nepietiek. Klausoties dažādās auditorijās manu sāncenšu politiķu uzstāšanās, redzu, ka auditorijām vairāk patīk tieši tie, kuriem varētu būt šī izziņa.

Nevienu nevar piespiest izmeklēties un ārstēties. Noteikti manu kolēģu vidū ir cilvēki, kas ir ārstējušies no psihiskajām kaitēm, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņu tiesības kaut kādā veidā ir ierobežotas vai var tikt ierobežotas. Politiķu profesija nav tajā sarakstā kopā ar lidotājiem, autovadītājiem un citiem, kuriem obligāti jābūt izziņai no psihiatra. Ja jūs savāksiet desmit tūkstošus parakstu ar ierosinājumu, ka arī politiķiem vai deputāta kandidātiem tāda ir jāiesniedz, es būšu ļoti pateicīgs un balsošu par šā priekšlikuma izskatīšanu.

Saistītie raksti

D. Mūrmane-Umbraško: Kad vērtē, vai personai, tajā skaitā arī ministriem, var dot pielaidi valsts noslēpumam, tiek noskaidrots arī, vai cilvēks ir garīgi vesels.

R. Ražuks: Arī tagad, pretendējot uz amatiem Saeimā, dažu komisiju – Budžeta komisijas, Ārlietu komisijas – priekšsēdētājiem prasa pielaidi valsts noslēpumam. Ja viņam ir diagnoze, viņš nesaņem pielaidi. Bet tas neskar visus Saeimas deputātus.

LA.lv