Veselam
Uzturs

Vai cukurs mūs nogalinās? Produkti, kur tas apslēpts; cukura diabēts0

Foto: Shutterstock

Brokastīs beztauku jogurtiņš, pa ceļam uz darbu latte un kāda smalkmaizīte, vakarā sulīga karbonāde ar kečupu un kartupeļiem – visai ierasta ēdienkarte. Tas, kurš to ievēro, noteikti varētu, roku liekot uz sirds, teikt, ka cukuru uzturā nelieto, tāpēc šis raksts viņam tālāk nav jālasa. Tomēr, ja no konfektēm nepārtiekam, kāpēc vidējais latvietis dienā apēd trīs reizes vairāk cukura, nekā ieteicams?

Kāpēc 20 gadu laikā diabēta slimnieku skaits valstī desmitkāršojies, sasniedzot teju 100 tūkstošus? Kopā ar diviem spēcīgiem ekspertiem meklēsim apslēptos cukurus, kas mūsdienu sabiedrību ieved aptaukošanās un II tipa diabēta pasaulē.

 

Neredzamais cukurs

Pieaugušam cilvēkam dienā būtu ieteicams apēst ne vairāk kā 20–25 g cukura, tomēr latvietis vidēji apēd ap 80 gramu. “Kādam tie var būt desmit, bet citam arī 200 gramu,” skaidro Lolita Neimane. Kā lielāko problēmu nepārtrauktai un pārspīlētai cukura uzņemšanai viņa min sabiedrības nevērību un nepareizu uzskatu par to, kas ir veselīgs. Aizbildināšanās ar laika trūkumu, lai gatavotu maltītes mājās, un veselīga uztura nozīmes nenovērtēšana cilvēkus ievedusi pastāvīgā cukura, ne enerģijas uzņemšanā.

“Ja sāp vēders, tad taču paši sevi nešķērdīsim un neizmeklēsim! Nezin kādēļ uzturs visiem šķiet tik vienkārša un pašsaprotama lieta, ka speciālista padomu aizstāj ar pašu aplamiem uzskatiem. Piemēram, tradicionālas brokastis – 100 gramu jogurta ar pār-slām – ēdējam dod 60 gramu cukura, jo gan jogurtā, gan pārslās 100 gramos vidēji trešdaļa ir cukurs!” piemēru min speciāliste. Tas nozīmē, ka brokastīs vien daudzi no mums apēd divu dienu ieteicamo cukura devu, bet valda uzskats – muslis ar jogurtu ir veselīgs dienas sākums.

Šādus apslēptos cukurus dietoloģe min kā lielāku aptaukošanās riska faktoru nekā konfektes, kūkas un saldumus, kurus ēdot, apzināmies, ka uzņemam cukuru. Jautāta par vēl kādiem mūsu iecienītiem produktiem, viņa min arī biezpiena sieriņus – it kā taču satur veselīgo biezpienu, tātad kalciju, olbaltumvielas, kas nepieciešamas kauliem un veseliem zobiem! Tomēr pārmērīgais cukura daudzums tajos izslēdz pārējās pozitīvās produkta īpašības.

Tikpat nemanāms ir cukurs kečupa pudelē – šo ēdienu reti kurš uztver kā saldu. Nedrīkst aizmirst arī par saldinātajiem dzērieniem, ko iecienījuši bērni, un vecāki bieži vien nezināšanas dēļ jau agrā vecumā tieši ar limonādēm savas atvases pieradina pie saldās garšas ikdienā.

 

Sulas un limonādes neremdē slāpes

Šķiet, nevienam vairs nav noslēpums, ka lielveikali iekārtoti tā, lai, dodoties pēc piena un maizes, mēs ietu garām visām tām precēm, kas ikdienā nav nepieciešamas. “Vispirms dodamies garām apģērbam un kosmētikai, tad pretī skrien maizītes un kūkas, tālākajā stūrī noslēpti piena produkti un augļi, dārzeņi. Virzoties uz kasi, sveicina neskaitāmie pudeļu plaukti, sākot no sulām un limonādēm līdz alkoholam. Kādreiz nevarējām iedomāties, ka pusi no veikala aizņems pudeļu rindas,” novērojusi lektore. Vecākiem jāmēģina panākt, lai viņu atvase pēc iespējas ilgāk izvairās no saldinātajiem dzērieniem.

Jāatceras arī, ka apēst ābolu un izdzert glāzi ābolu sulas nav viens un tas pats: daudzas sulas ir tikpat saldas kā limonādes.

“Fruktoze, kas ir sulās, var rosināt podagras un cukura diabēta risku, tādēļ, ja ir vēlme pēc apelsīna vai ābola, izvēlamies augli, ne sulu. Ja ir vēlme padzerties, slāpes spēj remdēt tikai un vienīgi ūdens. Visi saldinātie dzērieni ir tie paši saldumi – tikai rada vēl lielākas slāpes.

Mēdzu vecākiem skaidrot, ka divi litri limonādes satur divu nedēļu cukura devu bērnam.

Tas mammas uzreiz šokē. Bet cik daudzi no mazajiem tādu pievārē vienā vakarā?” jautā Lolita Neimane.

Foto: Shutterstock

Ēdam kā sportisti, strādājam… sēdus

Kādreiz speciālistu padoms bija cukuru aizstāt ar saldinātājiem, tomēr, medicīnai attīstoties, noskaidrots, ka arī tos nav ieteicams lietot regulāri: tie nelabvēlīgi ietekmē zarnu mikrobiomu, kas saistīts ar II tipa cukura diabēta attīstību. “Cilvēks var iztikt bez cukura, ikdienā tas mums nav nepieciešams. Enerģiju, ogļhidrātus un nepieciešamo fruktozi mēs varam gūt no graudaugiem, dārzeņiem, augļiem, zivīm, gaļas un citiem dabīgiem produktiem,” atklāj dietoloģe.

Vienas pareizās ēdienkartes nav, speciālisti arvien biežāk uzsver – katram ir svarīgi izkopt savu veselīgo uzturu, kas atbilst vecumam, fizisko aktivitāšu intensitātei un labsajūtai.

“Vairs nav vienas īstās uztura piramīdas. Tā dod vien aptuvenu priekšstatu par produktiem, kas jāēd vairāk un kas mazāk. Mans ieteikums – vadīties pēc uztura šķīvja, kura princips ir vieglāk izprotams: pusi no šķīvja jāaizņem salātiem un dārzeņiem, ceturtdaļu – gaļai vai zivij, bet atlikusī daļa paliek kartupeļiem, griķiem vai rīsiem,” viņa iesaka, atklājot, ka reālajā dzīvē aina ir pavisam cita – gandrīz puse no šķīvja pilna ar kartupeļiem, otra – ar karbonādi un tad blakus mazliet vietas salātiem.

“Latvietis bieži vien ēd tā, it kā būtu augstas klases sportists, tikai tā sportošana pēc tam izpaliek,” teic speciāliste.

 

Tauki zem ādas un orgānos

Mazkustīgs dzīvesveids un pārmērīga cukura lietošana arvien lielāku pulku ļaužu nemanāmi noved līdz II tipa cukura diabētam. Endokrinologs Valdis Pīrāgs kā iemeslu min mūsdienu steidzīgo un stresa piesātināto ikdienu, kurā uztraukuma brīžos bieži vien roka sniedzas pēc kaut kā garšīga.

“Saldumu ēšana stresa laikā ir klasisks veids, kā papildus uzņemam cukuru un fruktozi, kas atrodama augļos un ilgtermiņā ir tikpat kaitīga. Ja cilvēks neiemācās cīnīties ar stresu vai stresa brīdī ēst mazāk kaitīgu produktu, piemēram, ābolu vai banānu, kaut vai sviestmaizi, nevis burgerus un ātro ēstuvju piedāvājumus, tad lielākais drauds un loģisks rezultāts ir aptaukošanās,” brīdina ārsts.

Stresa rosinātās pārēšanās rezultātā asinsritē strauji nokļūst viegli asimilējamie ogļhidrāti, kas atrodas saldumos. Cukurs izraisa asinīs ļoti strauju insulīna izdalīšanos. Ja tā ir daudz, ēstgriba pieaug vēl vairāk, un mēs turpinām našķoties. Liela daļa no apēstā uzkrājas taukos, izraisot lēnu aptaukošanos.

“Tauki uzkrājas ne tikai zemādā, bet arī iekšējos orgānos.

Iestājas II tipa cukura diabēta risks, ir augsts asinsspiediens, augsti holesterīna rādītāji, podagra, infarkts, smadzeņu trieka jeb insults – daudz veselības problēmu.”

 

Diabēta tipi

Foto: Shutterstock

Pastāv divu veidu diabēts – I un II tipa. No visiem diabēta slimniekiem ievērojams pārsvars – ap 90% – ir II tipa diabēta pacienti. Parasti tie ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, kuriem novērojama aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids, – šī kombinācija ir veiksmīgākā diabēta recepte.

Otrā tipa diabēta slimniekiem aizkuņģa dziedzeris ražo insulīnu, kas šķīdina cukuru asinīs, tomēr tas vairs nestrādā pietiekami veikli, līdz ar to nespēj šķīdināt visu uzņemto cukuru, kurš nu uzkrājas un izraisa dažādas nopietnas veselības problēmas.

Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība.

Tad aizkuņģa dziedzeris neražo insulīnu vai tā ir par maz, tāpēc tas pirms ēšanas jāievada pašam. Šā tipa diabēta slimnieki biežāk ir bērni un jauni cilvēki. Šo slimības veidu var iegūt dažādu vīrusa infekciju laikā, kas neatgriezeniski ietekmējušas aizkuņģa dziedzera darbību. Cilvēks var arī piedzimt ar aizkuņģa dziedzeri, kurš neražo insulīnu, tādēļ šis diabēta veids nav saistīts ar pārmērīgu cukura lietošanu vai lieko svaru – galvenais vaininieks ir orgāns, kurš neveic savu funkciju. Šis diabēts nav ārstējams, un cilvēkam visa mūža garumā jāseko līdzi cukura līmenim asinīs, lai izvairītos no komplikācijām.

 

Redzes traucējumi un pēdu amputācija

Galvenās veselības problēmas II tipa cukura diabēta slimniekiem saistītas ar mazo asinsvadu sašaurināšanos. “Ļoti daudz sīko asinsvadu ir acīs, tīklenē, arī nierēs. Ja vairākus gadus ir paaugstināts cukura līmenis, attīstās acu un nieru bojājums, kas var novest pie nieru mazspējas un akluma,” biežākās slimības sekas uzskaita endokrinologs, minot arī diabēta pēdu.

“Diabēta slimniekiem gadu gaitā var deformēties pēdas – gan liekā svara dēļ, gan nervu sistēmas bojājumu rezultātā pēdā mazinās jutība un veidojas plakanā pēda.” Bieži vien smagākos gadījumos cilvēks vairs nevar valkāt parastus apavus, jo tie vienkārši neder. Uz pēdām var parādīties čūlas, ja tās iekaist, bieži vien nav citas izejas kā pēdu amputēt. Diabēta slimniekiem jebkādas brūces sadzīst ievērojami lēnāk nekā veselajiem, tāpēc ir sevi jāsaudzē, lai mazinātu brūču infekcijas un iekaisuma risku.

“Ir svarīgi aktualizēt diabēta problēmu un veidot aptaukošanās, cukurslimības un sirds asinsvadu slimību profilakses programmu valsts mērogā, nevis cīnīties ar diabēta slimniekiem. Jācenšas novērst tik strauju slimnieku skaita palielināšanos, un tas iespējams tikai ar sabiedrības izglītošanu un runāšanu par diabētu,” uzsver Valdis Pīrāgs.

Jo agrāk tiek atklāts II tipa diabēts, jo vieglāk to uzveikt, jo atšķirībā no I tipa to sākotnējā stadijā iespējams sekmīgi ārstēt – ar pareizu uzturu, svara samazināšanu, fizisko slodzi.

 

Diabētu var uzveikt!

Ja cilvēkam atklāts II tipa cukura diabēts, ikdienā jāseko līdzi savam uzturam, lai ogļhidrātu un cukura daudzumams nepārsniegtu vēlamo normu. Ja diabēts ir progresējis un ar diētu vien nepietiek, tiek izrakstītas tabletes, kas palīdz šķīdināt cukuru asinīs. Smagākos gadījumos jāievēro diēta, jālieto tabletes un insulīna injekcijas, tomēr cilvēkiem ar II tipa diabētu veselības stāvokli iespējams uzlabot, galveno uzsvaru liekot uz drastisku ēšanas paradumu maiņu un pievēršanos aktīvam dzīvesveidam.

“Svarīgākais ir katram atrast savu fizisko aktivitāti. Nav jāiet uz sporta zāli, sākumā pietiek, ja uz darbu autobusa vietā izvēlas doties kājām,” iesaka endokrinologs.

Kā labu fizisko aktivitāti jebkurā vecumā viņš iesaka peldēšanu, bet tā jau ir katra paša izvēle.

Galvenais – negaidīt, kad ārsts liek mainīt ikdienas paradumus cukura diabēta riska dēļ, bet gan sākt no otras puses – ēst veselīgi, kustēties un nepieļaut šīs slimības iespēju, pirms tā parādījusies. Kā jebkurā veselības jomā, arī uzturā un sportā galvenā ir sistemātika un regulāra darbība, pareizu uzturu un kustēšanos uztverot kā dzīvesveidu, nevis kā zāles pret diabētu.

 

Ieteikumi

Kā samazināt diabēta risku

Saistītie raksti
  • Ap 40 gadu vecumu ik pēc trim gadiem pārbaudīt cukura līmeni asinīs.
  • Ja ģimenē kāds slimojis ar II tipa diabētu, pārbaudīties jau agrāk – pēc 35 gadu vecuma.
  • Atrast vietu fiziskajām aktivitātēm ikdienā – garākai pastaigai, nūjošanai, peldei – sportam, kas rada prieku!
  • Veikalā iegādājoties produktus, sekot līdzi, cik daudz cukura tie satur.
  • Censties izvairīties no pārmērīgas cukura lietošanas.
  • Stresa situācijās našķoties veselīgi – ar kādu augli, vēl labāk tēju vai ūdeni.
  • Atmest smēķēšanu.

 

Saldināti dzērieni izraisa:

  • kariesu
  • lieko svaru
  • vielmaiņas traucējumus
  • hronisku kaulu blīvuma risku
  • ādas problēmas

 

 

 

Mūsu eksperti

Lolita Neimane, RSU Sporta un uztura katedras lektore, studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne vadītāja

Valdis Pīrāgs, endokrinologs, Valsts pētījumu programmas biomedicīnā vadītājs

 

LA.lv