Veselam
Uzturs

Vai iepakojums ietekmē saturu? Bažas par plastmasu 16

Foto – Shutterstock

Jau ilgu laiku lietoju Venden ūdeni lielajās pudelēs, jo krāna ūdeni nevaru iedzert. bet man rada bažas plastmasas iepakojumam pievienotais bisfenols A. Esmu lasījusi – jo ilgāk vienā veida plastmasas iepakojumu izmanto, jo vairāk pārtikā nonāk šī kaitīgā viela. Vai tā ir taisnība? Varbūt veselīgāk pirkt ūdeni vienreizējos iepakojumos? Ilona B. Rīgā

Gandrīz katrs pārtikas produkts ir iepakots plastmasas kārbā, plēvē, maisiņā vai pudelē. Diemžēl lielākajai daļai plastmasas izstrādājumu sastāvā ir bisfenols A. Tas ir arī konserviem metāla skārdenēs (iekšpuses izolācijai), tējkannām, kontaktlēcām un citiem plastmasas izstrādājumiem.

Trauki ar toksisku piedevu?

Pagājušā gada janvārī Eiropas Ķimikāliju aģentūra vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka bisfenols A ir viela, kas atstāj toksiskas sekas uz cilvēka reproduktīvo sistēmu. Tā Eiropas Savienībā tiek klasificēta ar bīstamības kategoriju 1B. Šī viela ir līdzīga dabiskajam hormonam estrogēnam un, nonākot organismā ar pārtiku, iejaucas hormonālajā sistēmā. Īpaši svarīgi ir bērniem nelietot pārtiku ar bisfenolu A, jo viņu organisms vēl tikai aug un attīstās.

No šā gada marta visiem bisfenola A ražotājiem, importētājiem un piegādātājiem ir jāmarķē izstrādājumi, kuri satur šo bīstamo vielu kā “toksisku reproduktīvajai sistēmai”. Patērētājam ir tiesības zināt iepakojumus, kuri satur šo bīstamo vielu.

Atbilst pieļaujamajām normām

Atbildot uz lasītājas jautājumu, arī Venden plastmasas pudeles satur bisfenolu A, jo tā ir polikarbonāta, no kā ražo pudeles, sastāvdaļa. Uzņēmuma Venden sabiedrisko attiecību konsultante Marija Vorkule skaidro: “Balstoties uz jaunākajām atziņām un pētījumiem, gribētu paziņot, ka uztraukumam nav pamata. Polikarbonāta pudeles ir vairākkārt pārbaudītas gan Latvijas, gan citās Eiropas Savienības laboratorijās. Lai nodrošinātu korektus un neatkarīgus pārbaudes rezultātus, Venden savas pudeles sūta uz neatkarīgām laboratorijām Polijā un Vācijā. Slēdziens ir nešaubīgs – polikarbonāta pudeles atbilst visām nekaitīguma un drošuma prasībām. Turklāt pastāv arī rekomendācijas ūdens pudeļu lietošanas ilgumam, ko Venden strikti ievēro. Iepakojums tiek regulāri atjaunots.”

Ražotāji uzskata, ka galvenais, lai traukiem un citiem materiāliem bisfenola A koncentrācija iekļaujas atļautajā normā. “Pētījumos noskaidrots – ūdenī, kas pildīts pudelēs, kuras ražotas no bisfenolu A saturoša polikarbonāta, ir 100 reižu mazāks kaitīgo vielu apjoms, nekā ir bīstami vai kaitīgi cilvēka veselībai. Lai sasniegtu kaut kādu negatīvu efektu, polikarbonāta pudele jāuzsilda līdz vismaz +70 °C vai jāizdzer dienā 500 litru ūdens, vai jāapēd vairāki polikarbonāta gabali,” salīdzina uzņēmuma pārstāve.

Bisfenola A migrācija ūdenī

Jebkuras plastmasas materiālu iepakojumos notiek tā sauktā vielu migrācija. Tā visaktīvāk norisinās, kad materiālu uzkarsē, tāpēc ieteicams izvairīties no plastmasas pudeļu glabāšanas paaugstinātā temperatūrā. Ir izstrādātas īpašas prasības un noteikumi par pieļaujamām migrācijas robežām pārtikas apritē izmantotā plastmasā, tajā skaitā polikarbonāta plastmasas izstrādājumiem. “Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē materiālus un izstrādājumus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku (un attiecīgi ar ūdeni). Veicot pārbaudes vismaz reizi gadā, dienests nav konstatējis, ka šīs ķīmiskās vielas norma būtu pārsniegta,” skaidro Marija Vorkule.

Kā zināms, noteiktais drošības līmenis ir visai diskutabla lieta. Piemēram, Francijā bisfenols A tiek aizliegts, kamēr citā valstī tikai noteiktas tā normas. Tā ir robeža, kur saskaras valsts pienākums pasargāt savu iedzīvotāju veselību ar ekonomiskajām interesēm. Turklāt pieļaujamās normas ir tikai vidēji aritmētiskas, jo nekad nevar pateikt, cik cilvēks dienā izdzer šādu ūdeni, ikdienas uzturā izmanto konservus, lieto virtuves piederumus, nēsā kontaktlēcas, kuru sastāvā ir šī viela. Kurš var aprēķināt, kurā brīdī pieļaujamais līmenis ir pārsniegts?

LA.lv