Veselam
Psiholoģija

Vai onkoloģiska slimība ietekmē ģimenes attiecības? Aptaujas rezultāti0

Foto: Gpointstudio/Shutterstock

42% vēža pacientu uzskata, ka partnera attieksme pēc diagnozes uzzināšanas bija saprotoša un atbalstoša, liecina Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” veiktā aptauja par onkoloģisko slimību ietekmi uz partnerattiecībām.

“Dzīvības koks” aptaujā par derīgām atzītas 80 anketas, kurās atbildes tika sniegtas uz sešiem jautājumiem, pieņemot, ka sarežģīto dzīves situāciju raksturot ar vienu atbildi būtu grūti. Aptaujā iekļauti divi līdzīgi jautājumi, kuri parāda situāciju no pacienta un tuvinieka skatupunkta.

42% pacientu uzskata, ka partnera attieksme pēc diagnozes uzzināšanas bija saprotoša un atbalstoša.

Savukārt 53% tuvinieku uzskata, ka ir pilnībā sapratuši un atbalstījuši savu partneri, kuru skāris vēzis.

43% pacientu uzskata, ka partneris ir praktiski palīdzējis un atbalstījis, bet 70% tuvinieku uzskata, ka ir praktiski palīdzējuši un darījuši visu, kas viņu spēkos.

10% pacientu atzīst, ka partneris izturējies neitrāli, savukārt divas reizes vairāk – 23% tuvinieku šķiet, ka viņi bijuši neitrāli, izturējušies kā parasti.

70% respondenti ir atzīmējuši, ka slimība ietekmējusi psihoemocionālo klimatu ģimenē. 64% atzinuši, ka slimība ietekmējusi ieradumus un ikdienas rutīnu, 51% – finansiālo situāciju, 34% slimība atstājusi ietekmi uz seksuālo dzīvi, 34% socializēšanos, kontaktus ar citiem cilvēkiem, 19% – pāra attiecībām kopumā.

38% respondentu uzskata, ka slimības ietekmē pāra attiecības kļūst stiprākas un partneri saliedējas kā komanda, 29% atzīmējuši atbildi, ka pāra attiecības var mainīties, jo veselais var justies nobijies un nesaprasts, savukārt 21% atzinuši, ka pāra attiecības var kļūt vājākas, jo pacients jūtas nesaprasts. 19% atbilžu uzsvērts, ka nekas nav bijis kā iepriekš, viss sabrūk, bet 5% atzinuši, ka viss norit kā parasti, nekas nemainās.

69% atzina, ka onkoloģiskā slimība izjauc ierasto dzīves ritmu un attiecības, un ir jāmeklē palīdzība un atbalsts pie psihoterapeita.

41% uzskata, ka pašiem viss jāizrunā un jātiek galā saviem spēkiem, bet gandrīz katrs desmitais atbildēja, ka slimības dēļ nevar sadzīvot un ir jāšķiras.

Tas, ka tik daudzi respondenti atzīst psihoterapijas nepieciešamību, izskaidrojams, jo anketēšana tika veikta “Dzīvības koks” sociālā tīkla “Facebook” lapā, un to galvenokārt aizpildīja psihosociālās rehabilitācijas programmu dalībnieki, kuriem jau ir pozitīva grupu terapijas un individuālās terapijas pieredze. Tomēr speciālistu un jo īpaši psihologu un psihoterapeitu lomu attiecību uzturēšanā krīzes situācijās novērtē arvien vairāk cilvēku.

Saistītie raksti

“Ar aptauju vēlējāmies pievērst uzmanību jautājumiem par partnerattiecībām, to lomu slimības izraisītās krīzes pārvarēšanā, kā arī vēlējāmies saprast, kā cilvēki novērtē šo problēmu, vai par to vispār būtu jārunā. Kā rāda pētījumi citās valstīs, ģimenes stāvoklis un savstarpējās attiecības būtiski ietekmē ārstēšanas rezultātu un dzīves kvalitāti,” norāda “Dzīvības koka” vadītāja Gunita Berķe.

“Dzīvības koks” dibināta 2004.gadā, un tā ir vadošā nevalstiskā organizācija Latvijā, kas apvieno onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus. Viena no biedrības darbības prioritātēm ir psihosociālās rehabilitācijas programmas onkoloģiskajiem pacientiem.

LA.lv