Veselam
Uzturs

Vai salmonellas baktērija ir tik bīstama, kā to “mālē”?0

Foto: pexels.com

Nesen Latvijas medijus pāršalca ziņa, ka vietējo olu ražotāju pārstāvji ceļ trauksmi par iespējamiem draudiem cilvēka veselībai saistībā ar šī gada aprīlī kādā ievestā olu produktu kravā konstatēto salmonellas baktēriju klātbūtni, aicinot atbildīgās iestādes veikt pastiprinātas pārbaudes no ārvalstīm ievestajiem olu produktiem.

Tā kā salmonellas vārdu kaut reizi noteikti ir dzirdējis ikviens, turklāt arī vietējiem pārtikas ražotājiem nākas ar to sastapties, skaidrojām, kas tad īsti ir salmonella, cik patiesībā tā ir bīstama un kā no tās vislabāk izvairīties.

Salmonella ir baktērija, kas izraisa infekcijas slimību – salmonelozi, kas galvenokārt skar kuņģa – zarnu traktu.

Šī baktērija ir viena no pasaulē visplašāk izplatītajiem caurejas ierosinātājiem. Pavisam ir zināmi vairāk nekā 2000 šīs baktērijas tipu, no kuriem pieci tiek atzīti par potenciāli bīstamiem cilvēka veselībai, tajā skaitā Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium.

Salmonella baktērijas ir plaši izplatītas mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku populācijā, bieži sastopama lauksaimniecības dzīvniekiem, kurus audzē pārtikas iegūšanai, piemēram, mājputniem, cūkām un liellopiem. Šī baktērija ir ļoti izturīga ārējā vidē, pazemināta temperatūra aizkavē tās vairošanos, tomēr tā ir jutīga pret paaugstinātu temperatūru – pie temperatūras +80 C tā iet bojā 10 minūšu laikā, bet pie +100 C uzreiz.

Foto: pexels.com

Salmonellas dzīvo un vairojas dzīvnieku zarnu traktā un izdalās apkārtējā vidē ar izkārnījumiem, līdz ar ko cilvēkiem salmonelozi visbiežāk izraisa piesārņota dzīvnieku izcelsmes pārtika (galvenokārt olas, cūkgaļa, liellopu, mājputnu gaļa un piens).

Slimību profilakses un kontroles centrā stāsta, ka cilvēki ar salmonelozi visbiežāk inficējas, lietojot uzturā nepietiekami termiski apstrādātus dzīvnieku valsts produktus vai ar ēdienu, kas pagatavots no šiem termiski neapstrādātiem produktiem, kā arī lietojot uzturā tādus ēdienus, kas pagatavoti apstākļos, kur netiek ievērotas higiēnas normas – salmonellu pārnešana no jēliem uz gataviem pārtikas produktiem ar rokām, virtuves priekšmetiem un virsmām, kā arī šo produktu tieša saskare, tos uzglabājot nepareizi.

Nereti salmoneloze cilvēkam norit bez slimības pazīmēm.

To var konstatēt tikai tad, ja tiek veikti laboratoriski izmeklējumi. Lielākā iespēja nopietni saslimt ar salmonellas baktērijas izraisīto infekcijas slimību ir maziem bērniem un cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu. Biežākās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis un galvassāpes. Pārsvarā gadījumu slimnieki izveseļojas 5 līdz 7 dienu laikā. Izslimojot salmonelozi, veidojas imunitāte no konkrētā baktērijas tipa.

Attiecībā uz salmonellas baktēriju kontroli olu produktos, kas atrodas lielākā riska grupā nekā citi pārtikas produkti, jo biežāk mēdz būt nepietiekami termiski apstrādāti pirms lietošanas uzturā, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākā eksperte Tatjana Ribakova stāsta: “Latvijas mājputnu novietnēs salmonellas baktēriju kontrole notiek saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kuru pamatā ir noteiktu baktēriju tipu kontrole mājputnu fekālijās.

Attiecīgā kontrole ir jāveic tikai tajās mājputnu novietnēs, kuras piedalās pārtikas apritē, un to nodrošina gan pats mājputnu turētājs, gan Pārtikas un veterinārā dienesta veterinārie inspektori reizi gadā. Pašpatēriņam paredzētajos mājputnos šie izmeklējumi jāveic nav.

Jāpiebilst, ka salmonellas katru gadu tiek konstatētas vairākās mājputnu novietnēs.

Šajos gadījumos notiek inficēto mājputnu izkaušana ar sekojošiem tīrīšanas un dezinfekcijas pasākumiem. Lai atjaunotais mājputnu ganāmpulks neinficētos, tiek veikta gan biodrošības pasākumu uzlabošana un to ievērošanas uzraudzība, gan veikta mājputnu vakcinācija.”

Latvijas olu ražotāja – AS “Balticovo” – Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps atzīst, ka ikvienam olu vai putnu gaļas ražotājam ir divi lieli draudi – putnu gripas vīrusi, kas apdraud ganāmpulku, un daži baktēriju veidi, kas var būt bīstami gan ganāmpulkam, gan var ietekmēt arī patērētāju veselību.

“Ņemot vērā pirms astoņiem gadiem konstatēto salmonellas infekciju vienā no mūsu ražotnēm, tika veikts pasākumu kopums vistu novietņu dezinfekcijai un karantīnai. Kopš tā laika ir ieguldītas ievērojamas investīcijas biodrošības pasākumu uzlabošanā, ieviesti augsti drošības standarti un tiek īstenota Eiropas Komisijas atbalstīta putnu vakcinācijas programma, kas veicina drošas pārtikas ražošanu.” norāda Auškāps.

Saistītie raksti

Neskatoties uz visstingrākajiem drošības pasākumiem, ko īsteno pārtikas ražotāji, iespēja sastapties ar salmonellas baktērijām tomēr pastāv ikvienam. Šī iemesla dēļ, baidoties par savu veselību, nevajadzētu atteikties no svaigu pārtikas produktu lietošanas uzturā, tajā skaitā olām, kas cilvēka organismam ir ļoti vērtīgas, jo satur vērtīgus vitamīnus, minerālvielas un taukskābes, kas pasargā cilvēka organismu no dažādiem deģeneratīviem procesiem.

Kā uzsver PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, galvenais profilakses veids ir ievērot personīgo higiēnu un tīrību virtuvē, lietot tīru ūdeni un svaigu pārtiku, kā arī nodrošināt jēlu produktu, tostarp putnu gaļas, olu un olu produktu rūpīgu termisko apstrādi.

LA.lv