Veselam
Dzīvesveids

Vai, sauļojoties ar aizsargkrēmu, uzņemsim D vitamīnu? Vīrieši apdeg biežāk. Un citi fakti par sauļošanos0

Foto – Shutterstock

Danilāns pret aizsargkrēmiem

Ik gadu vasarā atsākas diskusijas par sauļošanos un piemērotāko aizsardzību pret ādas priekšlaicīgu novecošanu un ādas vēzi. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos pazibējis medicīnas autoritāšu, piemēram, profesora Anatolija Danilāna, viedoklis par to, ka vasarā nav ieteicams lietot saules aizsargkrēmus, jo tad organismā neveidojoties D vitamīns. Viņaprāt, sauļoties ne vien drīkst, bet arī vajag! Dermatologi savukārt aizsargkrēma lietošanu uzskata par absolūti nepieciešamu un neiesaka cepināties saulītes staros.

 

Lai rastu skaidrojumu, kā tad ir patiesībā, komentārus lūdzām dermatologam Raimondam Karlam un imunoloģei Ditei Venskus.

 

Tikai ādas bojāšana

“Vasaras laikā ar saules palīdzību iespējams sagrabināt vien nelielu daļu D vitamīna. Tikai 10–15 minūtēs iespējams saražot dienā nepieciešamo devu. Saulē uzturoties ilgāk par 15 minūtēm, uzņemtais D vitamīna daudzums nepalielinās, tā būs tikai ādas bojāšana,” akcentē dermatologs Raimonds Karls. “Dzirdēts citu speciālistu viedoklis, ka pirmās 30 minūtes jāiet ārā bez aizsargkrēma un tas jāuzklāj tikai brīdī, kad parādās pirmais apsārtums. No dermatoloģiskā viedokļa neko nevēlamāku ādai nevar izdomāt. Kad sācis veidoties apdegums, ir jau krietni par vēlu lietot aizsargkrēmu. Savukārt saules radītais apdegums ir sliktākais, kas ar cilvēka ādu var notikt.”

Atbildot uz jautājumu par latviešu sauļošanās paradumiem, dermatologs tos raksturo kā drastiskus.

“Ja brīvdienās ir labs laiks, iedzīvotāji pludmalē ierodas jau rīta agrumā, kad paēstas brokastis. Pēc divām stundām viens otram ziņo, ka mugura ir ļoti sarkana, uz ko otrais braši atbild – nē, nē, kas tad man! Es jau te tikai volejbolu uzsitu!”

Vīrieši apdeg biežāk. Izskaidrojums – daudzi mēdz svaigā gaisā iedzert aukstu alu, kam piemīt anestezējoša iedarbība, atklāj speciālists. Tad var nemaz nejust, ka āda apsvilusi, un pakļaut sevi vēl spēcīgākai saules staru iedarbībai. Dermatologs akcentē, ka cilvēki bieži aizmirst – āda jāaizsargā, arī braucot ar divriteni, ravējot dārzu, pļaujot zāli vai darot citus darbus tiešos saules staros. Ja pret to izturas nevērīgi, tieši ikdienas darbos saules iedarbība var izrādīties visbīstamākā.

Saules aizsargkrēms nebloķē pašu D vitamīna sintēzi, bet, nonākot uz ādas, krēma molekulas absorbē ultravioletos fotonus. Ja krēmam pievienoti tā dēvētie neorganiskie filtri, ultravioletie stari atstarojas. Neviens SPF krēms 100% nebloķē ultravioletos starus. Spēcīgākais no tiem sniedz 97% aizsardzību. Turklāt, ja cilvēks jau ir iededzis brūns, tas nenozīmē, ka saulē viņš vairs neapdeg. Uz brūnā fona sarkanais apsvilums gluži vienkārši nav tik labi saskatāms kā uz gaišas ādas. Lai kāda būtu iedeguma pakāpe, maksimālā aizsardzība, ko tā spēj nodrošināt, līdzinās saules aizsargkrēmam ar koeficientu 4. Tā ir tikai 10–15% aizsardzība no visiem ultravioletajiem fotoniem, līdz ar to āda turpina bojāties. Jo ilgāk cilvēks atrodas saulē, jo vairāk āda liecina, ka ir par daudz. Vēlāk uz brūnā fona parādījušies balti plankumi rāda, ka šūnas iet bojā.

Ultravioletais indekss

Zems (0–2) – speciāla aizsardzība nav nepieciešama, īpaši jutīgai ādai var uzklāt SPF aizsargkrēmu.

Mērens (2–5) – jābūt saulesbrillēm un cepurei, jālieto SPF aizsargkrēms.

Augsts (5–8) – var būt arī Latvijā, dienas vidū jāmeklē ēna, jāuzliek saulesbrilles un cepure, jālieto SPF aizsargkrēms.

Ļoti augsts (8–11) – jāpaliek telpās, jāmeklē ēna, jābūt saulesbrillēm un cepurei, jāuzklāj SPF aizsargkrēms.

No ultravioletā starojuma pasargā arī apģērbs. Ļoti vieglas kokvilnas audums aizsargās mazāk, bet pieejami arī apģērbi, kuros iestrādātas speciālas aizsargājošas vielas.

“Jo vairāk ultravioleto staru nonāk uz ādas virsmas, jo vairāk tā aizsargājas ar pigmentiem. Muļķīgi domāt, ka tumsnējiem cilvēkiem ir daudz D vitamīna. Dienvidu iedzīvotāji no tā trūkuma cieš tāpat kā mēs. Ķermenī nav maisiņa, kur D vitamīnu varētu saglabāt. To var veiksmīgi uzņemt, lietojot daudzveidīgu, sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu. Ar D vitamīnu bagāti produkti ir krējums, sviests, siers, no kā mūsu draugiem kardiologiem mati ceļas stāvus – tāpat kā mums, dermatologiem, dzirdot aicinājumus vasaras laikā doties saulē bez aizsardzības,” saka Raimonds Karls. “Tomēr, ja cilvēks šos produktus ēd un nodedzina ar fizisko slodzi, viss ir kārtībā. Taču dažādos vecuma posmos – maziem bērniem, grūtniecēm, sirmgalvjiem – D vitamīns jāuzņem papildus. Tomēr bērnus noteikti nevajadzētu svilināt saulē, lai vairotu viņos šo vitamīnu. Tāpat saulē to nevajadzētu meklēt sirmgalvjiem, jo ādas onkoloģisko pacientu skaits patlaban ir uzskrējis debesīs.”

 

Jāizvēlas starp diviem ļaunumiem?

Foto – Shutterstock

“Ultravioletie stari, iedarbojoties uz ādu, veido D vitamīna neaktīvo formu. Lai neaktīvā forma pārvērstos par aktīvo, tai jāaizceļo uz nierēm un aknām. Ja ar aknu, nieru darbību kaut kas nav kārtībā, vitamīna aktivācijas process būs nepilnvērtīgs. Dzīves laikā veidojas kumulatīvais jeb uzkrājošais ultravioletā starojuma efekts un šūnas sāk pārveidoties par ļaundabīgām, attīstās vēzis. Ko tad labāk izvēlēties – D vitamīnu saņemt ar uzturu vai raustīt lauvu aiz ūsām un gaidīt, ka tā mūs apēdīs?” ironizē Raimonds Karls.

“No saules nāk ultravioletais A, B, C starojums. C starojums tiek absorbēts, bet A un B stari nonāk līdz zemes virsmai. Cilvēks ar savu darbību ozona slāni pamazām iznīdē. Ja tas samazinās tikai par 10%, par 20% vairāk ultravioleto staru sasniedz zemes virsmu, un ilgtermiņā par 40% pieaug saslimstība ar ādas vēzi,” faktus uzskaita dermatologs. “Tas parādās praksē. Visā pasaulē ļaundabīgo audzēju skaits pēdējos 20 gados ir dramatiski pieaudzis, sevišķi cilvēkiem ar gaišu ādu. Saules ietekmē rodas redzes problēmas, piemēram, katarakta. Diemžēl pārmaiņas domāšanā parasti notiek stresa ietekmē, kad audzēju atklāj kādam tuvam cilvēkam vai paziņam.”

 

Un solārijs?

Vaicājot par solāriju ietekmi, dermatologs Raimonds Karls apgalvo, ka tajā D vitamīnu uzņemt nav iespējams, toties dabūt ādas vēzi – lūdzu! Lai sāktu veidoties šis vitamīns, nepieciešami ultravioletie B stari, kam ir samērā šaurs spektrs. Solārijā 95–97% ir ultravioletie A stari, un pigments, kas izveidojas šajos staros, nav tāds pats kā dabiskajā saulē iegūtais. Turklāt A staru radītam iedegumam nav nekādas aizsardzības. Solārijā notiek melanīna oksidēšanās, un rezultāts dermatologa skatījumā dēvējams par netīrumiem.

Speciālists atgādina, ka tieši ultravioletie A stari veicina novecošanu, jo iekļūst dziļāk ādā, kur atrodas kolagēnās un elastīgās šķiedras. “Tur atrodas arī īpašās šūnas, ko sauc par fibroblastiem, – tie sintezē kolagēnās vielas. Ar laiku šūnas iznīkst un ultravioleto staru ietekmē sadrumstalojas. Parādās krunciņas. Pēc desmit solārija apmeklēšanas gadiem cilvēki izskatās daudz vecāki nekā tie, kuri to nav darījuši. Ultravioletajiem B stariem ir īsāks viļņa garums, tie ir bioloģiski aktīvāki, spēj DNS molekulā izraisīt mutācijas. A stari to nedara, toties novecina. Tiklīdz pārstāj sauļoties, āda izskatās sliktāk, tāpēc bieži vien cilvēks nevar apstāties un turpina cepināties. Kāpēc melnādainie cilvēki nenoveco tik ātri? Uz tumšas ādas novecošanas pazīmes nav tik labi redzamas. Tas ir kā apburtais loks,” solārija apmeklētājus raksturo dermatologs.

 

Krēms un piemērots apģērbs – vajadzīgi

“Man nav nepārprotamas atbildes par aizsargkrēmiem. Es domāju, ka tas nav jālieto, ja cilvēks dodas pastaigāties. Ķermenim pat nav jābūt atsegtam, lai veidotos D vitamīns, jo tas tiek uzņemts, atrodoties arī svaigā gaisā, ēnā. Saule tiek cauri gaisa slāņiem, un vitamīns tiek sintezēts tik un tā. Saulē vajag uzturēties pakāpeniski – pēc 15 minūšu pastaigas atkal uzvilkt kreklu, lai sevi pasargātu,” iesaka imunoloģe Dite Venskus.

“Ja tomēr sauļojas, ko vispār gan neiesaka, krēmu vajag lietot. Cilvēkiem ar gaišu ādas krāsu būtu jāvelk garš kokvilnas apģērbs, lai saule netiek klāt vietām, kas ilgstoši bijušas nosegtas. Bērniņus vispār nevajadzētu laist saulē kailus – mugurā jābūt vieglam kokvilnas apģērbam.”

Ne vienmēr iespējams pilnībā izvairīties no saules stariem. Piemēram, izbraucienā ar laivu jābūt uzmanīgiem, jo, uz ūdens pavadot visu dienu, var ļoti stipri apdegt. Visvairāk cieš plecu un augšstilbu āda, un šīs vietas vajag ik pa laikam piesegt.

“Nevajag cepināties saulē, jo tā mūsdienās kļūst agresīvāka. Klimata pārmaiņas un dažādi atmosfēras spēki ne vienmēr labvēlīgi ietekmē mūsu veselību. Cilvēki ir stipri, bet tajā pašā laikā ļoti trausli. Nevajag sevi pārbaudīt, jo tas var slikti beigties,” brīdina Dite Venskus.

“Dienvidu zemēs pusstundas laikā iespējams apdegt tā, ka āda iet nost. Tur noteikti vajag lietot aizsargkrēmu. Latvijā vairāk jāuzmanās pie jūras un atklātā saulē. Aizsargāt nepieciešams plecus, rokas, muguru, arī degunu, kas biežāk apdeg. Vietas, kas ziemā ilgstoši ir nosegtas, ir visjutīgākās.

Es pati nekad neesmu lietojusi aizsargkrēmus, jo nemēdzu sauļoties, vārtoties smiltīs pie jūras. Es staigāju un brīdī, kad jūtu pārāk lielu karstumu, uzvelku kādu apģērba gabalu. Man arī nepatīk ziest visādus smāķus. Ko darīt, lai ķermenis būtu tīrs? Mazgāt ar ūdeni un ziepēm, citreiz pat tikai noskalot. Sievietes ziež uz sejas visu ko, un vakarā tas atkal jāņem nost. Kas notiek? Seja ir jāburza un jāņurca. Latviešiem ir teiciens – kas par daudz, tas par skādi.”

 

Meklē dabas aptiekā!

Foto – Shutterstock

Pasīvi sauļoties nav ieteicams, jo āda kļūst sarkana, un tas nozīmē, ka sācies iekaisums. Visvairāk cieš ādas virsējais slānis, un tad sāk veidoties nelabvēlīgi apstākļi ādas funkcionēšanai.

Lai dzimumzīmīte pārveidotos par ļaundabīgu veidojumu melanomu, to ietekmē dažādi faktori. Saules starojums ir viens no vēža izraisītājiem, arī starojums pēc Černobiļas katastrofas, kas notika pirms 30 gadiem. Ļaundabīgais process cilvēka ķermenī attīstās pakāpeniski.

Mūsu veselību negatīvi iespaido arī ilgstošs stress: kreņķi, nervozs darbs, bēdas. Nervu sistēma ir ļoti saistīta ar imūnsistēmu.

“Ko darīt? Iet dabā! Ir vasara – vajag meklēt un ēst veselīgus, svaigus augus, uzņemot C vitamīnu. Latvijā ir ļoti labi apstākļi, lai izvēlētos to, ko mums dod daba un kas nav sabojāts.

Ne vienmēr vajag ēdienu vārīt vai pirkt ārzemju augļus. Mums pašiem ir savi. Tūlīt būs zemenes, jāņogas, kāļi, burkāni, kāposti. Vajag dzert dažādu dziļurbumu minerālūdeņus, šādi papildinot un bagātinot sevi ar mikroelementiem. Tā mēs sevi barojam. Nevis ēdam, bet barojam ar to, kas vajadzīgs organismam, un mūsu bezgala sarežģītā un fantastiskā iekšējā vide paņems to, kas vajadzīgs, arī sauli,” vasaras dotos labumus iesaka izmantot speciāliste.

 

Kur radusies pretēja doma

Uzskata par saules aizsargkrēmu nelietošanu pamatā ir amerikāņu endokrinologa Maikla Holika idejas. Viņš 40 gadu garumā pētījis D vitamīna sintēzi organismā un savās publikācijās uzsvēris to, cik svarīgs ir šis saules hormons un cik bēdīgas ir sekas tā deficīta gadījumā, proti, D vitamīna trūkums ne vien kaitē kaulu veselībai, bet arī veicina dažādu hronisku slimību rašanos un var būt dažādu vēža formu vaininieks. Pēc Maikla Holika domām, rādīt saulītei rokas, kājas, vēderu un muguru nav nekas slikts, tomēr arī viņš neiesaka cepināties saulē un nenoliedz, ka daudzos gadījumos ādas vēzis rodas no pārmērīgas uzturēšanās saules staros. Kādā intervijā viņš dod padomu no saules stariem īpaši sargāt seju, jo tur āda ir plānāka nekā citās vietās. Zinātnieks apgalvo, ka pats saulē cenšoties nēsāt platmalu cepuri, kas met ēnu uz pieri un degunu, bet aizsargkrēmus gan nekad neesot lietojis un arī saulē neesot apdedzis. Pēc viņa teiktā, aizsargkrēms ar SPF 30 samazina D vitamīna veidošanos ādā par 95–98%, tāpēc platmalu cepurīte esot labāks risinājums nekā krēmi ar ķīmiskām vielām.

Tiesa, Maikls Holiks pret saules staru nevēlamo iedarbību sevi sargājot iekšķīgi, lietodams astaksantīnu – par antioksidantu karali dēvētu vielu, kas pasargā pret oksidatīvo stresu (lasi – ādas fotonovecošanu un priekšlaicīgu sakrunkošanos).

 

Kurš krēms der man

Ādas aizsargkrēms jāizvēlas pēc ādas fototipa. Gaišākai ādai vajadzīgs krēms ar augstāku aizsardzību (lielāku SPF), jo tā ātrāk apdeg. Jāņem vērā arī saules ultravioletais indekss, kas rāda tās aktivitāti konkrētajā dienā un laikā.

 

Par un pret

Par. Raimonds Karls: “D vitamīnu meklēt saulē nevajadzētu, jo ādas onkoloģisko pacientu skaits patlaban ir uzskrējis debesīs.”

Pret. Maikls Holiks: Labāk sevi pasargāt, uzliekot galvā platmalu cepuri un lietojot antioksidantus.

 

Vairāk par ādas vēzi

Papildu informāciju par ādas veidojumiem iespējams iegūt vietnē www.adasvezis.lv. Tā ir nekomerciāla vietne, kas vērsta uz iedzīvotāju izglītošanu šajā jautājumā.

 

Zvilnēšanai saulē ir alternatīva

“Ja ļoti gribas būt brūnam, pirms došanās saulē uz ādas var uzklāt līdzekļus, kas palīdz saražot pigmentu. Tādā gadījumā saulē nav jāatrodas stundu, bet pietiek ar 15 minūtēm. Patlaban nav pierādījumu par šādu krēmu kaitīgumu,” alternatīvu iesaka dermatologs Raimonds Karls.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
PVO: Mikroplastmasas līmenis dzeramajā ūdenī pagaidām nav cilvēkam bīstams
5 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Cik vecs patiesībā ir tavs ķermenis? Viedie svari atklāj veselību jaunā līmenī
5 stundas
LE
LETA
Veselam
Kas notiks ar pakalpojumu “aprūpe mājās” Bauskas novadā? Dome paziņo plānus
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Sola atvieglot parādu dzēšanu
10 minūtes
LE
LETA
Dabā
Latvijai tuvojas karstuma vilnis? Sinoptiķi nāk klajā ar negaidītu prognozi
4 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
PTAC soda SIA “Kesko Senukai Latvia”
42 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Dundagā ap 350 cilvēku protestē pret domes vadības stilu
19 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Igaunijas piekrastē atrasts jūrā pazudušā Aiga Audera kajaks
1 stunda