Veselam
Ārstēšana

Ja vairogdziedzeris darbojas par ātru0

Foto: Shutterstock

Lasītājs jautā: “Pēdējā laikā pārāk daudz svīstu, pat vēsās telpās man ir par karstu, naktīs stipri dauzās sirds. Ģimenes ārsts ieteica pārbaudīt vairogdziedzeri. Kas tā varētu būt par slimību?”

 

Atbild Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Aivars Lejnieks: “No pastiprinātas vairogdziedzera darbības jeb tireotoksikozes sievietes cieš 5–10 reižu biežāk nekā vīrieši. Tās pazīmes ir silta, mikla āda, roku trīce, karstuma nepanesība un svīšana (paātrinātā vielmaiņa rada papildu enerģiju un siltumu), straujas garastāvokļa maiņas, trauksme – viss ķermenis iekšēji it kā vibrē, ir raudulība bez iemesla.

Hormonu pārprodukcijas dēļ ceļas asinsspiediens, sirds sāk darboties straujāk, naktīs sāk mocīt sirdsklauves – pacients it kā dzird savu sirdi, nomāc bezmiegs.

Viens no cēloņiem varētu būt mezgls vairogdziedzerī, kas aktīvi ražo hormonu un rada to pārprodukciju.

Tomēr visbiežāk vairogdziedzera pastiprinātas darbības cēlonis ir slimības – gan paša vairogdziedzera saslimšanas, gan tā palielināšanās jeb struma, gan dažādi autoimūni procesi, pārslimotas bakteriālas vai vīrusu infekcijas, piemēram, gripa.

Lai spriestu par vairogdziedzera darbību, bieži vien pietiek ar hormona tireotropīna (THS) līmeņa noteikšanu asinīs. Ja tā līmenis pazemināts, vairogdziedzeris strādā nepietiekami, ja par augstu – vairogdziedzera hormoni izdalās pārāk lielā daudzumā. Lai precīzi noteiktu, kurš no diviem vairogdziedzera hormoniem ņēmis pārsvaru, veic asins analīzi, nosakot arī T3 un T4 līmeni, bet antivielas ļauj spriest par autoimūno procesu ietekmi.

Pastiprinātu vairogdziedzera darbību var normalizēt, lietojot recepšu medikamentus. Medikamentozā ārstēšana var ilgt 6–12 mēnešus, reizēm divus trīs gadus.

Saistītie raksti

Ja vairogdziedzeris ir palielināts vai tajā ir mezgli, jāveic papildu izmeklējumi, lai precizētu mezglu izmērus un funkcionalitāti, kā arī iespējamo ļaundabīgumu. Ar ultrasonoskopiju izvērtē vairogdziedzera lielumu, masu, tilpumu, atklāj mezglus, to izmēru un struktūru, izvērtē, vai mezgls varētu kļūt ļaundabīgs, un nepieciešamības gadījumā, piemēram, ja mezgls ir lielāks par 3 cm, no tā paņem audu paraugu.

Lai izvērtētu mezglu aktivitāti, nereti veic arī vairogdziedzera scintigrāfiju (izmeklē orgānu, izmantojot radioaktīvos izotopus). Ja ir aizdomas, ka mezgls ir ļaundabīgs, tas jāoperē. Kādu laiku pēc operācijas var parādīties samazināta vairogdziedzera darbība (hipotireoze). Mūsdienās to iespējams koriģēt ar medikamentu – vairogdziedzera hormona T4 analogu, kas dažādās devās pacientam jālieto visu atlikušo dzīvi.”

 

LA.lv