Veselam
Ārstēšana

Valsts pirks dārgas iekārtas ķīmijterapijas zāļu sagatavošanai. Kaimiņvalstis izvēlas lētākas 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Fotolia

Autore: Daina Vārpiņa

Onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanai Veselības ministrija 2018. gadā iecerējusi virkni pasākumu, kurus finansēs no Eiropas Komisijas pieļautās valsts budžeta deficīta atkāpes. Līdzās medikamentu pieejamības palielināšanai, izmeklējumiem, speciālistu konsultāciju un ārstēšanas izmaksu pieauguma apmaksai plānota arī vairāku dārgu iekārtu iegāde, turklāt to skaits un plānotās izmaksas vairāku mēnešu laikā ir ievērojami mainījušās.

Pirms pusgada valdības apstiprinātajā onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanas plānā ierakstīts nodoms piecās slimnīcās – trijās Rīgas klīniskajās universitātes slimnīcās, kā arī Daugavpils un Liepājas reģionālajās slimnīcās – 2018. gadā ieviest speciālas automatizētas šķaidīšanas sistēmas, kas paredzētas parenterāli lietojamo ķīmijterapijas zāļu sagatavošanai. Iekārtu iegādei nākamgad bija paredzēts tērēt 6,9 miljonus eiro, turklāt šo naudu ņemot no veselības aprūpei papildu piešķirtajiem līdzekļiem. Pēdējos mēnešos publiskajā telpā vairākkārt izskanēja šaubas par automatizēto zāļu šķaidīšanas iekārtu iegādes lietderību, tādēļ interesanti, ka oktobra vidū Veselības ministrija plānoja jau vairs tikai vienas iekārtas pirkšanu – par to liecināja ministrijas ziņojums Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Onkoloģisko slimību ārstēšanas plānā norādītā kopējā summa ļauj secināt, ka vienas iekārtas izmaksas pārsniegtu 1,3 miljonus eiro, ja pieņem, ka katrai slimnīcai tiek iepirkta viena iekārta. Dīvaini, ka oktobrī Saeimas komisijā prezentētajā izdevumu plānā nav norādīta konkrēta šīs vienas iekārtas iegādes summa, bet šķaidīšanas sistēma “ieslēpta” vienā ailē ar lineārajiem paātrinātājiem divām slimnīcām, norādot 8,97 miljonus eiro lielu kopējo summu.

Nodomu nākamgad iegādāties tikai vienu ķīmijterapijas zāļu šķaidīšanas sistēmu apliecina arī Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Viņš skaidro, ka no Eiropas Komisijas pieļautās deficīta atkāpes plānots virzīt vienas sistēmas iegādi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Sistēmas izmaksas aplēstas 500 000 eiro apmērā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli. O.Šneiders uzsver, ka iekārtas iegāde notiks, organizējot iepirkuma procedūras atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, tādēļ galīgā iegādes summa būs zināma pēc iepirkuma norises.

Tomēr šķiet neizprotami, kā vienai iekārtai aplēstā cena dažu mēnešu laikā no aptuveni 1,3 miljoniem eiro samazinājusies līdz pusmiljonam.

Šķaidīšanas sistēmu ieviešana samazinātu zāļu sagatavošanā iesaistītā ārstniecības personāla skaitu. Manuālā darba samazināšanās ļautu optimizēt izmaksas un neradītu deficītu šķaidīšanas sistēmu iegādes dēļ, skaidro Veselības ministrijas pārstāvis. Tāpat uzlabotos slimnīcu personāla darba apstākļi, jo samazinātos veselībai kaitīgo faktoru ietekme. Mazāki būtu arī zudumi zāļu sagatavošanā, kas paplašinātu pacientu aptveri, ļaujot viņiem nodrošināt iespējami labāko ārstēšanu ar moderniem medikamentiem. Tādējādi tiktu samazināti potenciāli zaudētie mūža gadi, sistēmu iegādi pamato O.Šneiders.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas aptiekas vadītāja Inga Gūtmane skaidro, ka slēgtu zāļu šķaidīšanas sistēmu galvenais ieguvums varētu būt drošība, jo ķīmijterapijā izmantotās zāles ir toksiskas. Šobrīd medikamentu sagatavošana lietošanai notiek apstākļos, kas personālam un atsevišķos gadījumos arī pacientam nenodrošina garantijas, ka, veicot pagatavojumu, zāles nenonāks apkārtējā vidē un saskarē ar personālu vai pacientu. Pēc I.Gūtmanes teiktā, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur šķaidīšanas sistēmas lielākajās slimnīcās nav uzstādītas. Tallinā Ziemeļigaunijas medicīnas centrā sistēma ir no 2011. gada, tādas darbojas arī Tartu un Pērnavas slimnīcās, kā arī Kauņas slimnīcā.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka kaimiņvalstis izvēlējušās sistēmas ar zemākām izmaksām. Pērnavas slimnīca ķīmijterapijas zāļu sagatavošanas un šķaidīšanas aprīkojuma iegādei un speciāla centra izveidei slimnīcas aptiekā tērējusi 60 000 eiro, raksta Pärnu Postimees . Pērnavas slimnīcas komunikācijas speciāliste Eda Amura skaidro, ka zāļu šķaidīšanai tiek izmantots speciāls lamināras plūsmas skapis, tomēr tā nav automatizēta sistēma. Esošais aprīkojums atbilst slimnīcas vajadzībām un citas sistēmas iegāde tuvākajā laikā netiek plānota. Līdzīgi aprīkots ķīmījterapijas zāļu šķaidīšanas centrs arī Kauņas slimnīcā.

EK atļāva Latvijai izmantot budžeta deficīta līdzekļus, lai iegūtu papildu finansējumu veselības aprūpei šogad un nākamajos divos gados. Būtisks šīs naudas izlietojuma nosacījums ir strukturālās reformas, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības, kvalitātes un finanšu izlietojuma efektivitātes palielināšana. Deficīta atkāpe pieļauta, lai Latvija īstenotu “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam”. Pamatnostādņu virsmērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību. Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norāda, ka ar deficīta atkāpes finansējuma 2017.–2019. gadā ieplānotajiem veselības pasākumiem ir jāatrisina vai būtiski jāsamazina noteikta veselības aprūpes sistēmā identificēta problēma. Nav pieļaujams, ka tiek finansēti tādi pasākumi, kuri dod nebūtisku efektu problēmas atrisināšanā – šāda intervence nav uzskatāma par reformu. Tāpat ir jāizveido izsekojama ieguldījumu – iznākumu – rezultāta rādītāju sistēma, kas ļauj novērtēt plānoto iznākuma rādītāju sasniegšanu.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs un Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupas vadītājs Romualds Ražuks atzīst, ka tā sauktā zaļā koridora visi posmi vēl nestrādā, pagaidām tas neko nedod jau esošajiem vēža pacientiem, tāpēc finansējuma jāiegulda ārstēšanas uzlabošanā. Deputāts uzsver, ka rūpīgi jāseko, kā veselības aprūpei papildus no budžeta atkāpes piešķirtie ievērojamie līdzekļi tiks izmantoti, turklāt, ņemot vērā EK priekšnosacījumus, piemēram, lai ieguldījumu rezultātā samazinātu mirstību un palielinātu dzīvildzi. Onkoloģisko slimību ārstēšanas uzlabošanas plānā parādās arī tādi tēriņi, kuri R.Ražukam rada bažas par to pašreizējo lietderību, kā arī atbilstību EK nosacījumiem. Viņš apšauba nepieciešamību iepirkt dārgas iekārtas, “ja viss liecina, ka paliks vecās ārstēšanas metodes, un, visticamāk, joprojām nevarēsim atļauties nodrošināt pacientus ar inovatīviem preparātiem”.

Veselības ministrijas nekonsekvence un diezgan strauja nodomu maiņa, vispirms plānojot vairāku iekārtu iegādi par lielu kopējo summu, bet pēc neilga laika strauji mainot plānus, kā arī kaimiņvalstu piemērs ar daudz lētāku risinājumu izvēli, rada pietiekamu pamatu pievienoties R.Ražuka teiktajam par nepieciešamību rūpīgi sekot veselības aprūpei papildus piešķirto līdzekļu izlietojumam, vēl jo vairāk tādēļ, ka tuvojas gada nogale, kad tiek veikti pēdējie darbi finansējuma sadalei konkrētiem mērķiem. Neapšaubot automatizēto šķaidīšanas sistēmu iespējamo devumu pacientu ārstēšanas un ārstniecības personāla darba apstākļu uzlabošanā, tomēr svarīgi izvērtēt lielo tēriņu pamatotību tieši šobrīd. Iespējams, dārgo iekārtu iegādes finansēšanai būtu lietderīgāk izmantot nevis budžeta deficīta naudu, bet piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā to iecerējuši lietuvieši?

 

* Pärnu Postimees, Pärnu haigla alustab onkoloogia erialal keemiaraviteenuste osutamist, 27.08.2014. https://parnu.postimees.ee/2900371/parnu-haigla-alustab-onkoloogia-erialal-keemiaraviteenuste-osutamist

 

LA.lv