Veselam
Ārstēšana

Valsts un privātā veselības apdrošināšana. Kuru izvēlēties?0

Foto: Shutterstock

Lasītājs jautā: “Ja darba devējs katru gadu pērk darbiniekiem privātas apdrošināšanas sabiedrības veselības apdrošināšanas polises vai arī cilvēks to iegādājas pats par savu naudu, vai ir jēga vēl maksāt par dalību valsts obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā?”

 

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāsta, ka jau trīs četrus gadus Latvijā pieejama arī privātpersonu veselības apdrošināšana, taču atšķirībā no korporatīvās jeb juridisku personu veselības apdrošināšanas, kuru saviem darbiniekiem iegādājas darba devēji, tā patlaban aizņem mazu daļu no kopējā veselības apdrošināšanas apjoma.

Apdrošināšanas brokeru sabiedrības Insureline valdes loceklis Uldis Jurgensons norāda – pēc Rīgas slimokases bankrota privātās veselības apdrošināšanas piedāvājums Latvijā ir ļoti ierobežots, un visi riski tiek rūpīgi izvērtēti. Tieši augstā riska dēļ dažas apdrošināšanas sabiedrības noteikušas potenciālajiem klientiem vecuma ierobežojumus, piemēram, Ergo – līdz 60, bet Compensa Life – līdz 65 gadiem.

“Diemžēl privātpersonas lielākoties par veselības apdrošināšanu iedomājas tikai pēc vizītes pie ārsta, tāpēc nereti gadās, ka vēlmi noformēt apdrošināšanu nosaka ieplānotā operācija vai dārgs izmeklējums. Taču veselības apdrošināšana nav domāta šādiem gadījumiem, jo risks jau ir iestājies,” uzsver Uldis Jurgensons un piebilst, ka daudzi nesaprot – privātpersonu veselības apdrošināšanas polise pilnībā nenosedz visas ar medicīnas pakalpojumu saistītās izmaksas.

Tā ir kā papildu labums pie valsts apmaksātas medicīnas palīdzības, piemēram, sedz pacientu iemaksas, piedāvā rehabilitācijas kursu, daļēju zobārstniecības pakalpojumu apmaksu. Pērkot šos pakalpojumus par pilnu cenu, bez valsts atbalsta, apdrošināšanas polise izmaksātu vienu divus tūkstošus, nevis pārsimt eiro gadā. “Lai saņemtu valsts medicīnisko aprūpi, privātpersonai izdevīgāk veikt brīvprātīgo maksājumu par veselības apdrošināšanu vai maksāt sev minimālo mēnešalgu,” viņš uzskata.

Saistītie raksti

Jānis Abāšins uzsver – privātās veselības apdrošināšanas būtiskas priekšrocības ir medicīnas iestāžu un ārstu izvēle, iespēja tikt pie speciālistiem bez rindas, kā arī serviss un komforts kopumā. Tomēr katram jāapzinās savas vajadzības un iespējas, sevišķi, ja pieejams tikai valsts apmaksāto pakalpojumu pamata grozs.

“Jaunam cilvēkam risks nonākt situācijā, kad nepieciešami pakalpojumi ārpus pamata groza, ir mazs, savukārt cilvēkam brieduma gados, manuprāt, būtu rūpīgāk jāizvērtē varbūtība saskarties ar veselību saistītām nebūšanām, lai izlemtu, par ko un cik papildus maksāt,” viņš piebilst.

LA.lv