Veselam
Ārstēšana

Kāpēc noslīd iegurņa orgāni un kas var palīdzēt 16

Foto – Shutterstock

Mūsu lasītāja, četrdesmit septiņus gadus vecā Maija, pastāstīja, ka viņa apšauba vairāku ārstu ieteiktās operācijas nepieciešamību.

Maija raksta: “Pēc ļoti spēcīga un ilgstoša klepus man sāka slīdēt laukā mazā iegurņa orgāni. Aizgāju pie vairākiem ārstiem – viens ieteica izoperēt dzemdi, bet otrs pat to rekomendēja izņemt kopā ar olnīcām. Iekaisuma man nav, arī visas analīzes ir labas, bet pret hronisku saišu vājumu, kas man konstatēts jau agrāk, lietoju zāles. Šādu operāciju negribu veikt. Vai ir kādas citas metodes, kā novērst noslīdējumu?”

To, kādēļ sievietēm var rasties šī nepatīkamā problēma un kā ar to tikt galā, lūdzām skaidrot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Ginekoloģijas klīnikas vadītājai Nellijai Lietuvietei.

Iemesli

“Dzimumorgānu noslīdējumu jeb prolapsu var uzskatīt par vienu no trūces paveidiem. Iegurņa pamatni veido muskuļi un saistaudi, kas atbalsta un notur savās vietās iegurņa orgānus. Ja sievietei ir iedzimts vai iegūts saistaudu vājums, dzemdes un maksts siena noslīd maksts­ dobumā vai pat ārpus tā. Ja noslīd maksts priekšējā siena, kopā ar to slīd arī urīnpūslis un urīnizvadkanāls un, piemēram, attīstās urīna nesaturēšana, pēc tam problēmas ar taisno zarnu un vēdera izeju,” skaidro ginekoloģe.

Jo vairāk dzemdību, jo lielāks noslīdējuma risks. Sievietēm gados šo risku palielina sievišķo hormonu estrogēnu nepietiekamība, jo gļotādas kļūst sausas, un tas provocē noslīdējumu rašanos. Tāpat 90% sieviešu menopauzē un ar noslīdējumiem ir saist­audu vājuma dēļ radušās vēnu problēmas. Vēl risku palielina aptaukošanās, pārciesta dzemdes izņemšanas operācija, sēdošs, mazkustīgs dzīvesveids, smags fizisks darbs, klepus, dzemdību traumas.

Noslīdējums var radīt sūdzības gan par urīnpūsli, piemēram, pārāk aktīvs urīnpūslis, neatliekama vajadzība urinēt, nepilnīga tā iztukšošanās, gan zarnu traktu, piemēram, gāzu vai fēču nesaturēšana, gan seksuālās dzīves kvalitāti. Sieviete var just spiediena, smaguma vai svešķermeņa sajūtu makstī, sāpes krustu rajonā vai vēdera lejasdaļā. Taču reizēm sieviete nejūt nekādu diskomfortu un noslīdējumu atklāj tikai ginekoloģiskajā apskatē vai starpenes ultrasonogrāfijas, vai urodinamiskajā izmeklējumā.

Ko darīt?

Ja noslīdējums netraucē intīmajai dzīvei un nerada diskomfortu, ķirurģiska operācija nav nepieciešama, uzskata daktere Lietuviete.

Mūsdienās noslīdējumu ķirurģiskai ārstēšanai izveidotas ap 200 dažādas metodes, diemžēl neviena no tām negarantē, ka noslīdējums pēc kāda laika neatkārtosies (atkārtota operācija jāveic ap 30% sieviešu). “Tādēļ vispirms jāapsver konservatīvās un profilaktiskās ārstēšanas metodes, piemēram, Kēgela vingrojumi iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanai, speciālu vaginālo lodīšu vai baloniņu izmantošanu maksts un starpenes muskulatūras treniņam,” iesaka ārste.

Jaunām sievietēm, kurām ķirurģisko metožu lietošana ir stipri ierobežota, it īpaši, ja viņas vēl vēlas dzemdēt, noslīdējuma novēršanai pārsvarā veic maksts plastikas jeb sašaurināšanas operāciju. Gados vecām sievietēm, kurām ir arī citas blakus slimības, piemēram, sirds mazspēja, operācijas vietā var izmantot plastmasas vai gumijas pesārijus jeb maksts riņķus iegurņa pamatnes stiprināšanai. To ielikšanu un nomaiņu ik pēc 4 – 6 mēnešiem veic ārsts. Ir arī tādi, ko var mainīt pati sieviete.

Saistītie raksti

Ja tomēr nepieciešama operācija, lielākoties visu noslīdējumu ķirurģiskās ārstēšanas metodes ir balstītas uz mazā iegurņa orgānu fiksāciju. Mūsdienās lielu daļu šo operāciju veic laparoskopiski. Lai panāktu pareizu maksts, dzemdes, urīnpūšļa un taisnās zarnas novietojumu, izmanto speciālus sintētiskos sietiņus, ar kuriem maksti nostiprina pie iegurņa kaula. Šī metode nav piemērota jaunām, seksuāli aktīvām sievietēm. Operācijas izmaksas dienas stacionārā apmaksā valsts, bet par sietiņu (tā cena ap 1000 eiro) jāmaksā pašai pacientei.

Padoms

Iesaka RAKUS Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete: “Noslīdējumu profilaksei sievietēm ļoti uzmanīgām jābūt pēcdzemdību periodā, piemēram, staipot bērnu vai bērna ratiņus, jo dzimumorgāni šajā laikā vēl nav stabili nostiprinājušies savā vietā. Savukārt gados vecākām sievietēm, ja vien viņas nelieto hormonaizvietojošo terapiju (HAT), jāizmanto lokāli, estrogēnu saturoši līdzekļi ziedes, svecīšu vai krēmu formā.”

LA.lv