Veselam
Bērni

Sakosti, apdeguši un nokrituši. Bērnu traumu satraucošā statistika un kā pasargāt atvases 16

Foto – Shutterstock

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati liecina, ka 2016. gadā Bērnu slimnīcā nonākušo bērnu skaits, kuri cietuši no tiešas vai netiešas vardarbības, sasniedza 22 tūkstošus. “Ja kāds bērns ir nepieskatīts un ar viņu notiek negadījums, zināmā mērā tā arī ir vardarbība,” uzskata Bērnu slimnīcas virsārste Renāte Snipe. 318 gadījumos mediķiem radušās aizdomas par vardarbību pret bērnu, un tika ziņots sociālajiem dienestiem, ka bērns netiek pietiekami aprūpēts. Katrs sev var uzdot jautājumu, ko varam izdarīt, lai nelaimi novērstu.

 

Bīstamie kritieni

Gada laikā reģistrētas 20 654 kritienu traumas. Bet cik tādu ir nereģistrētu! Krīt visi – sākot no zīdaiņiem un beidzot ar pusaudžiem. Zīdaiņi krīt no pārtinamiem galdiem, no vecāku gultām, gadās arī no ratiņiem. Ja mazulis nokrīt no augstuma, pat ja tas ir mazāks par metru, viņš var gūt smagu galvas traumu, kas atstāj sekas uz visu mūžu. “Nekad nevar pateikt to stundu un dienu, kad mazulis pirmo reizi apvelsies. Vecākiem jābūt vērīgiem vienmēr. Ja būs ieradums, ka bērns tiek atstāts tikai gultiņā ar redelēm, nekas tāds nenotiks,” saka virsārste.

Neviens nav izaudzis bez fiziskajām aktivitātēm, skrituļošanas un braukšanas ar velosipēdu. Taču jau no mazotnes ir jāmāca droša uzvedība. Vienmēr jāatgādina, ka jāliek galvā aizsargķivere, ceļu un elkoņu sargi, jālieto atstarotāji un jābrauc tikai pa veloceliņu! Zviedrijā neviens nevar iedomāties, ka uz ielas bērns var braukt ar velosipēdu bez ķiveres. Latvijā redzam, ka viens ķipars brauc, otru ved uz bagāžnieka, kājas tirinās, un viens mirklis, kad mazā pasažiera kājas var ietikt spieķos. “Normāli būtu, ja mēs šos riskus patiešām saskatām un mainām savu attieksmi, un ieaudzinām to savos bērnos,” saka ārste, iedrošinot būt sociāli atbildīgiem un aizrādīt šādās pārgalvīgās situācijās.

Pērn vairāk nekā 120 bērnu guvuši traumas uz batuta. “Sportošanai tas ir labs, bet jāsaprot – ja ir batuts, tad jābūt arī aizsargtīklam, tā atsperēm jābūt nosegtām. Un pats svarīgākais – uz batuta vienlaikus nedrīkst atrasties vairāki bērni. Ja ir divi un vairāk, tad process kļūst nekontrolējams. Protams, trikus veikt var tikai pieaugušo uzraudzībā, tomēr drošāk nedarīt, jo tas var beigties ar smagām traumām,” skaidro daktere Snipe.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Suņiem asi zobi

Pagājušajā gadā slimnīcā nonākuši 238 suņu sakosti bērni. Šāgada statistika liecina, ka skaits nebūs mazāk, jo jau ir reģistrēti 170 negadījumi. “Tie ir bērni no gada līdz divu gadu vecumam, un pārsvarā cietušas seja, galva, rokas, plaukstas,” stāsta daktere. Tas nozīmē, ka bērns bijis atstāts bez pieskatīšanas un devies pie suņa barības trauka, un suns aizstāvoties ir iekodis. Kož gan savi, gan sveši suņi.

“Jau no pusotra gada bērnam ir jāstāsta, ka suns ir mīļš un labs, bet dzīvnieku nedrīkst aiztikt, kad tas ēd. Sveši suņi jārespektē, svešus suņus neglauda, un vecāki pirmsskolas vecuma bērnus ne uz brīdi nedrīkst atstāt kopā ar dzīvnieku,” elementāras lietas atgādina ārste. Protams, var nepaveikties un ir iespējama sastapšanās ar agresīvu suni, kurš var uzbrukt arī neizprovocēts.

 

Kož arī uguns

Visbiežāk ar apdegumiem slimnīcā nonāk mazie bērni līdz trim gadiem, kuri sēdējuši mammai, tētim, opim vai omei klēpī, kad tie gribējuši vienlaikus paucināt mazuli un iedzert kafiju. Tās ir nesavienojamas lietas – karsta dzēriena krūze un bērns!

Mājās jāpiedomā, lai tuvu galda malai netiek liktas tējas/kafijas krūzes un zupas šķīvji. Īpaši jāuzmanās, ja ir galdauts, jo mazulis vienā mirklī var visu uzraut sev virsū. Tāpat bļodas vai katlus ar karstiem šķidrumiem nedrīkst likt uz zemes, jo ne tikai bērns var tajā iekrist, bet arī pats pieaugušais iekāpt.

Svarīgi, lai vide apkārt mazam bērnam ir droša, – nav asu stūru zemiem galdiņiem, nav galdautu uz tiem, lai nevarētu uzraut sev kādu smagu priekšmetu vai vēl sliktāk – kaut ko karstu – un apdedzināties. Skapīšiem jābūt aizslēgtiem un atslēgām noglabātām bērnam neaizsniedzamā vietā. “Elektrības kontaktiem jābūt drošiem, lai aiz ziņkārības tur nekas netiek iebāzts, nekur brīvi pieejami nedrīkst stāvēt trauciņi ar sīkumiņiem, ar kuriem bērns var aizrīties, visiem asiem priekšmetiem jābūt bērnam nepieejamā vietā,” uzskaita Renāte Snipe.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Atkārtot un iegaumēt!

Ceļu satiksmes negadījumos pērn cietis 121 bērns. Smagākas traumas gūst tie, kas nav bijuši piesprādzējušies vai līdz attiecīgam auguma garumam neizmanto piemērotu autosēdeklīti. “Tas nav arguments, ka mazu ceļa gabaliņu bērnu var arī nepiesprādzēt. Jo aktīvāk reaģēsim, ka kāds dara nepareizi, apdraudot bērnu, jo mazāk būs cietušo,” uzskata dr. Snipe. Viņa iesaka nekautrēties aizrādīt, ja redzam kādu šķērsojam ielu pie sarkanās luksofora gaismas. Viena lieta, ka skolā izstāsta ceļu satiksmes noteikumus, bet cita – kopā ar ģimeni tos ievērot, vecākiem ar savu piemēru mācīt, stāstīt par iespējamām traģiskām sekām. Iestājoties tumšajam laikam, ar bērniem biežāk jārunā par satiksmes noteikumiem, par atstarotāju lietošanu.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ziņkārības sekas

Ap 100 bērnu pērn bijušas problēmas ar svešķermeņiem gan barības traktā, gan elpceļos. Pie šiem negadījumiem tiek pieskaitīti arī tie, kuri iedzer kodīgās ķimikālijas.

Ir labi, ja ātri tiek konstatēts, ka kaut kas ir norīts. Bet gadās, ka savlaicīgi nav pamanīts svešķermenis, un tad jau attīstās iekaisuma process. Mazās baterijas izraisa dziļus apdegumus gremošanas traktā, līdzīgi kā pēc sadzīves ķīmijas iedzeršanas. Bērnu slimnīcā fiksēti vairāki gadījumi, kad barības vads apdedzināts, ieēdot zilos graudiņus (kālija permanganāts – aut.). “Barības vads dzīstot rētojas, un bērniem regulāri jāierodas slimnīcā, lai to paplašinātu. Nākotnē ir būtiski paaugstināts risks saslimt ar barības vada vēzi,” skaidro virsārste Renāte Snipe. Viņa ir gandarīta, ka etiķa esence vairs nav nopērkama veikalos. Bet vecāku atbildība ir par citiem ķīmiskajiem šķidrumiem, tiem jābūt aizvērtiem ar drošajiem korķiem, kurus nav iespējams vienkārši atskrūvēt, un tie jāglabā neaizsniedzamā vietā slēgtos skapīšos.

Daktere stingri iesaka bērniem līdz 5–6 gadiem nedot rotaļlietas, kurās ir mazās baterijas. Bērni var atknibināt jebkuru aizveri un ir neprognozējami un ziņķārīgi, bāžot visu mutē.

Tāpat ļoti jāievēro bērna vecums un jāseko, ko bērnam dod ēst. “Nedrīkst maziem bērniem dot cepumiņus ar riekstiem vai dot grauzt cietu burkānu, bumbieri vai ābolu, ja mutē vēl nav pietiekams skaits zobu, jo bērns var aizrīties ar mazu gabaliņu, kas nonāk elpceļos.”

Pēc Bērnu slimnīcas statistikas datiem, pērn 50 mazie bērni nejauši piekļuvuši klāt mājas aptieciņai un saindējušies ar medikamentiem. Labākajā gadījumā viņiem ir slikta dūša un vemšana, bet sliktākajā – smaga saindēšanās līdz pat letālam iznākumam. Profilakse – audzināšana un izskaidrošana, ka zāles nav konfekte vai garšīgs dzēriens, medikamentus vienmēr bērns lieto tikai pieaugušo uzraudzībā.

Jo lielāks bērns, jo lielākas problēmas, jo pērn 55 pusaudži nonākuši Bērnu slimnīcā pēc saindēšanās ar psihotropajām vietām. “Risinājums var būt viens – no mazotnes runāt par sekām, ieaudzināt izpratni par pareizajām vērtībām,” saka daktere. “Līdzcilvēkiem, kas redz apreibušu pusaudzi, nevis vienaldzīgi baidoties vai nosodot paiet garām, bet jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.”

 

Atpazīt vardarbības pazīmes

No seksuālas un fiziskas vardarbības 2016. gadā cietuši 15 bērni. “Tie ir gadījumi, kas apstiprinājušies. Jāmācās atpazīt vardarbības pazīmes un pievērst uzmanību šiem bērniem, prast pieiet klāt un sākt runāt, piedāvāt palīdzību.” Psihologi zina, ka tie nav tikai zilumi, ko var redzēt, bet mainās uzvedība – bērns kļūst noslēgts, nomākts, agresīvs. “Ja jūtat, ka nav labi, nebaidieties iesaistīties,” mudina daktere, iesakot ziņot pašvaldības policijai vai kādai citai likumsargājošajai iestādei.

Starp citu, Lielbritānijā, pat ja mazi bērni bļaustās, kaimiņi ziņo sociālajam dienestam. No vienas puses, tas ir kaitinoši, taču spilgts piemērs vienaldzībai nav tālu jāmeklē tepat Latvijā, kad vecāki bija pārdozējuši narkotikas, bet kaimiņi nedzirdēja ilgstoši raudam bērnus.

Daktere Renāte Snipe par vardarbību pret bērnu uzskata arī smēķēšanu bērna klātbūtnē. Tā ilgtermiņā atstāj ļoti negatīvas sekas uz bērna veselību. “Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms, elpceļu slimības, vidus­auss iekaisumi, sliktākas sekmes skolā,” sekas uzskaita dr. Snipe un zina teikt, ka tajās ģimenēs, kur mammas smēķē, arī bērni pēc tam sāk smēķēt. Viņas padoms ir vienkāršs – ja kāds jaunībā ir niekojies ar cigaretēm, tad brīdis, kad piesakās mazulis, ir īstais, lai atmestu smēķēšanu uz visiem laikiem visiem ģimenes locekļiem.

LA.lv