Veselam
Netradicionāli

Tējas vienam diviem gadiem. Augu zinātāja iesaka neaizrauties ar krājumiem0

Foto – Zanda Birze

Nemēģināsim pašārstēties tikai ar zāļu tējām, lietosim tās profilaksei vai kā palīglīdzekli pēc konsultācijas ar ārstu, – to der ielāgot visiem, kuri grib pievērsties augu vākšanai. Augu zinātāja Lelde Muceniece iesaka neaizrauties ar lielu zāļu krājumu gādāšanu. Vienu konkrētu drogu tēju lieto kādu laiku (pāris nedēļu), un tad ieteicams procesu pārtraukt vai lietot citu augu drogu tēju ar līdzīgām ķīmiskajām īpašībām un iedarbību. Leldei Muceniecei patīk veidot dažādu zālīšu kokteiļus. Drogas viņa uzglabā papīra vai auduma maisiņos, stikla vai koka aizvākojamos traukos. Uzglabāšanas laiks – viens divi gadi.

 

Ko paņemt no pļavas 

Ložņu jeb baltais āboliņš (Trifolium repens) aug pļavās, mežos, dārzos. Droga – ziedu galviņas. Lieto pret klepu, paaugstinātu temperatūru saaukstēšanās gadījumos, ārīgi lieto pret audzējiem (vannas).

Pļavas jeb sarkanais āboliņš (Trifolium pratense) aug pļavās, laukos, mežmalās. Droga – izplaukuši āboliņa ziedi. Lieto kā diurētisku līdzekli, savelkošu un antiseptisku līdzekli, kā atklepošanas, arī pret mazasinību un organisma vispārēju vājumu, ārīgi lieto apdegumu un augoņu ārstēšanai, pret kaulu sāpēm un stīvumu.

Parastais biškrēsliņš (Tanaceum vulgare) plaši izplatīts augs visā Latvijas teritorijā, bet tiek pieskaitīts pie indīgajiem. Droga – ziedi, laksti, lapas. Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā. Lieto pret cērmēm, spalīšiem, enterokolīta ārstēšanai un kā žultsdzinēju līdzekli. Lietot tikai ar ārsta ziņu. Ārīgi sulu izmanto sasprēgājušas roku ādas kopšanai.

Lielā ceļteka jeb ceļmallapas (Plantago major) aug pļavās, tīrumos, gar ceļmalām, pagalmos. Droga – lapas, sēklas. Tējas un uzlējumus lieto kā atkrēpošanas līdzekli augšējo elpceļu iekaisumu gadījumos. Auga sulu izmanto gastrītu, hroniska žultspūšļa iekaisuma gadījumos, arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā. Svaigu lapu sulu lieto kā brūces dziedinošu, pretiekaisuma līdzekli brūču un sasitumu ārstēšanai.

Dzeltenā ilzīte (Anthemis tinctoria) aug tīrumos, papuvēs. Droga – izplaukuši ziedu kurvīši. Lieto pret saaukstēšanos, menstruāciju traucējumiem, arī zarnu parazītu izdzīšanai.

Ārstniecības kliņģerīte (Calendula officinalis) tiek audzēta dārzos kā kultūraugs. Droga – ziedu kurvīši bez kāta. Lieto iekšķīgi žults sekrēcijas stimulēšanai, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai. Ārīgi brūču dziedēšanai, čūlu un apdegumu ārstēšanai, mutes dobuma un rīkles skalošanai.

Smaržīgā jeb ārstniecības kumelīte (Chamomilla recutita). Šo augu meklē laukos, bet bieži to kultivē arī dārzos. Droga – kumelīšu ziedi. Ievāc pilnziedā, kad baltie mēlziedi stāv horizontāli. Lieto kā spazmolītisku, pretiekaisuma un antialerģisku līdzekli zarnu spazmu, gastrītu un kolītu gadījumos un kā žultsdzinēju līdzekli. Kā nomierinošu līdzekli pret nervozitāti, bezmiegu, migrēnu. Lieto mutes dobuma, rīkles skalošanai, ārīgi kompresēm, kad ir ādas iekaisumi, augoņi. Kāti derēs inhalācijām un vannām.

Īstā madara (Galium verum) aug norās, pakalnos, ceļmalās, mežos. Droga – madaru laksti. Lieto kā nomierinošu līdzekli epilepsijas, neirastēnijas, histērijas gadījumā, pret krampjiem, vēdergraizēm, kā diurētisku līdzekli pret tūskām, pret caureju. Ārīgi lieto brūču dziedināšanai.

Piecdaivu mātere (Leonurus quinquelobatus) aug grāvmalās, sausās upju krastmalās, vecu māju pagalmos, dārzos. Māteru lakstu galotnes ievāc ziedēšanas sākumā. Lieto kā nomierinošu līdzekli pret uzbudinājumu, sirds neirožu, hipertonijas un stenokardijas ārstēšanai. Arī kā pretinfekciozu līdzekli, piemēram, gripas gadījumā. Māteru preparātu iedarbība līdzīga baldriāna preparātiem.

Lielā nātre (Urtica dioica) saukta arī dzeltene, garā nātre – šī grūti iznīcināmā nezāle aug visur. Ievāc ziedošu augu lapas. Lapu tējas un uzlējumu lieto plaušu, nieru, dzemdes, hemoroīdu un zarnu asiņošanas apturēšanai un avitaminozes ārstēšanai. Palielina eritrocītu un hemoglobīna daudzumu asinīs. Veicina cukura līmeņa un lipīdu samazināšanos asinīs.

Ārīgi lieto varikozu vēnu hronisku čūlu ārstēšanai.

Parastais pelašķis (Achillea millefolium) aug sausās pļavās, mežmalās un citur. Droga – laksti, ziedi, lapas. Pelašķiem piemīt pretmikrobiāla iedarbība. Auga sulu lieto iekšējās asiņošanas apturēšanai, jo tā sekmē ātru asins sarecēšanu un nerada trombozes, kā arī kuņģa, zarnu iekaisuma un aknu ārstēšanai, ēstgribas un kuņģa sekrēcijas veicināšanai. Ārīgi lieto brūču, izsitumu, asiņojošu hemoroīdu ārstēšanai (svaigas saberztas lapas, kompreses), organisma vispārējai spēcināšanai (vannas), sejas ādas kopšanai un mutes dobuma skalošanai gļotādu iekaisuma gadījumā. Ilgstoši un lielās devās lietojot, var rasties ādas izsitumi un galvas reiboņi.

Piparmētra (Mentha x piperita) aug gandrīz katrā dārzā, tai ir neskaitāmas šķirnes. Tēja vai uzlējums ir ļoti aromātisks un garšīgs, tas vienlīdz labi noder gremošanas traucējumu novēršanai, pret vemšanu, sekmē žults sekrēciju.

Parastā pīpene jeb margrietiņa (Leucanthemum vulgare) – tās pašas, ar kurām mēdzam zīlēt “mīl, nemīl”. Aug pļavās, laukos. Droga – ziedkopas un laksti. Tautas medicīnā lieto saaukstēšanās gadījumos, pret drudzi, klepu, galvas, krūšu un vēdera sāpēm, arī elpas trūkuma gadījumos, iekšķīgu brūču ārstēšanai. Tēja īpaši noderīga bērniem, kuriem ir nakts enurēze. Ārīgi lieto acu slimību gadījumos, arī pret dažādām ādas slimībām: čūlām, ēdēm, izsitumiem.

Parastais rasaskrēsliņš jeb raspodiņš (Alchemilla vulgaris) aug pļavās, laukos, mežmalās. Droga – ziedoši laksti. Šis augs tautā tiek saukts arī par sievu zāli, jo tēja regulē menstruālo ciklu, bet grūtniecības beigās palīdz dzemdei sagatavoties dzemdībām, kā arī samazina pēcdzemdību sāpes. Tēja tiek lietota arī piena sekrēcijas veicināšanai. Lieto kā diurētisku līdzekli, atklepošans līdzekli saaukstēšanās gadījumos, pret drudzi, locītavu sāpēm, pret artēriju sklerozi, pret asiņošanu, caureju. Tas der kā asinstīrītājs un pret dažādām ādas slimībām. Ārīgi lieto sejas mazgāšanai, kā kompreses acu iekaisumu gadījumos, arī apdegumu dziedināšanai.

Parastā raudene (Origanum vulgare) – bieži sastopams gan mežu izcirtumos un pļavās, gan upju krastos un dārzos. Lakstu uzlējumu lieto kuņģa un zarnu slimību ārstēšanai, ēstgribas un gremošanas uzlabošanai, lieto arī kā žultsdzinēju, atklepošanas, diurētisku un sviedrējošu līdzekli. Lieto pret bezmiegu un nervu uzbudinājumiem. Ārīgi izmanto aromātiskām vannām un kompresēm pret sāpēm, furunkulozes ārstēšanai, mutes dobuma skalošanai, reimatisma, diatēzes ārstēšanai.

Rudzupuķe (Centaurea cyanus) – medicīnā lieto tikai zilos mēlziedus, kurus ievāc, kad tie pilnībā izplaukuši, bet ne pārziedējuši. Lieto kā diurētisku un žultsdzinēju līdzekli, arī kā sviedrēšanas un pretdrudža līdzekli. Ārīgi lieto acu kompresēm iekaisumu ārstēšanai.

LA.lv