Veselam
Ārstēšana

Sēdētāji, izkustieties! Kuru profesiju pārstāvji ir vairāk pakļauti vēnu slimībām? 16

Foto – Shutterstock

Vēnu slimības var piemeklēt abus dzimumus un izraisīt veselības problēmas. Ko vajadzētu ievērot, lai tas nenotiktu? Uzdodam svarīgus jautājumus par vēnu veselību vienam no labākajiem šīs jomas speciālistiem – Veselības centra 4 Baltijas vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājam, asinsvadu ķirurgam, flebologam Pēterim Gerkem.

Kas rosina vēnu slimību rašanos?

Vispirms tā ir iedzimtība. Gan no mātes, gan tēva puses ģenētiski var tikt pārmantota vēnu vārstuļu mazspēja, ko nodod no paaudzes uz paaudzi. Taču ne vienmēr ir tā, ka katra paaudze sirgst ar vēnu slimībām.

Otrs ļoti izplatīts vēnu slimību rašanās cēlonis ir ilgstoša sēdēšana. Tagad ir biroju laikmets, daudzi stundām ilgi sēž gandrīz bez kustībām, līdz ar to tiek traucēta asinscirkulācija. Asinis sastrēgst mazā iegurņa vēnās, un rodas vēnu pilnasinība, kas paplašina vēnu sānu zarus. Šīs patoloģijas gadījumā var rasties vēnu varikoze. Savukārt palēninātas asins plūsmas, pastiprinātas asiņu recēšanas un arī vēnu sieniņu traumu gadījumā var veidoties asins sabiezējumi jeb trombi.

Arī grūtniecība provocē vēnu slimības. Tās laikā dzemde strauji palielinās un nospiež vēnas, kas no kājām iet cauri mazajam iegurnim. Vēnās palielinās asinsspiediens, tiek traucēta asins attece, var veidoties vēnu varikoze – paplašināts mezglains asinsvads.

Vairāk vai mazāk asins attece ir traucēta visām grūtniecēm, bet ne visām attīstās varikoze. Riska grupā ir sievietes, kurām ir ģenētiska predispozīcija. Tātad audi ir vājāki, nekā vajadzētu būt, tāpēc asinsvadu sieniņas vairāk padodas spiedienam un izplešas, kas veicina vēnu varikozes rašanos.

Arī hormonālie kontraceptīvie līdzekļi var provocēt vēnu slimības. Progesterons, kas ir šo līdzekļu pamatsastāvdaļa, atslābina ne vien dzemdes gludo muskulatūru, bet arī gludo muskulatūru asinsvadu sieniņās, tajā skaitā vēnās. Tās kļūst vājākas un izstaipās. Kad hormonu terapija beigusies un hormonu līmenis normalizējies, vēnu sieniņas vairs nespēj sakļauties, veidojas varikozie mezgli.

Kuru profesiju pārstāvji ir vairāk pakļauti vēnu slimībām?

Tie ir grūta fiziska darba darītāji, kuriem katru dienu jācilā lieli smagumi, piemēram, krāvēji, celtnieki, mežstrādnieki. Cilājot smagumus, sasprindzinās muskulatūra, vēdera dobumā palielinās spiediens, kas tālāk spiež uz visiem asinsvadiem vēdera dobumā, to skaitā arī uz tiem, kas atrodas mazajā iegurnī. Vēnas ir vājākas nekā artērijas, tāpēc tām vairāk izteikta tendence saplakt. Vēdera dobumā vēnām saplokot, asins attece no kājām ir apgrūtināta.

Saslimšana ar vēnu slimībām draud arī tiem, kas strādā karstumā un ilgstoši stāv. Šajā riska grupā ietilpst pavāri, ceptuvju darbinieki un arī metāllējēji. Asinsvadi karstumā paplašinās, un, ja tā notiek pastāvīgi, pieplūst vairāk asiņu, un veidojas vēnu sieniņas neatgriezenisks paplašinājums, bet ar laiku attīstās varikoze.

Nosliece uz vēnu slimībām ir arī frizieriem un pārdevējiem gadījumos, ja viņi ilgstoši stāv. Taču risks saslimt ir ievērojami mazāks, ja friziere ik pa laikam apsēžas un atpūtina kājas, bet pārdevēja ne vien stāv, bet, apkalpojot pircējus, arī pārvietojas gar leti. Kāju muskuļi darbojas kā vēnās plūstošo asiņu pumpis. Cilvēkam kustoties, muskuļi masē asinsvadus un uzlabo asins atteci.

Jāpiemin arī traumas (piemēram, kāju lūzumi, mazā iegurņa lūzumi) un onkoloģiskās slimības, kas lokalizējušās vēdera dobumā un mazajā iegurnī, nospiež asinsvadus, tajā skaitā vēnas, veidojas varikoze vai flebotromboze.

Ja ir sēdošs darbs vai jāstrādā lielā karstumā, kādus profilakses pasākumus vajadzētu ievērot, lai izvairītos no kaitēm, kas bojā vēnas?

Sēdoša darba darītājiem vajadzētu ik pēc stundas piecelties no krēsla un divas trīs minūtes intensīvi pastaigāt: ap galdu, pa gaiteni vai uz uzkāpt pa kāpnēm un nokāpt. Ejot muskuļi sāk aktīvi darboties un izdzenāt sastrēgušās venozās asinis kājās. Līdz ar to uzlabojas asinscirkulācija, liekās asinis tiek aizpumpētas pa lielo asinsvadu loku augšā uz plaušām.

Ja nav laika staigāt pa biroju, kājas var uzlikt uz neliela soliņa, lai tās būtu mazliet paceltas (būs gana, ja soliņa augstums ir kaut vai 15 centimetru). Tādā situācijā sāk darboties cits termodinamikas likums – ir pasīvā attece, tātad šķidrums (šajā gadījumā – asinis) tek uz zemāko punktu.

Stāvoša darba darītājiem vajadzētu rīkoties pretēji nekā biroja darbiniekiem – ik pēc stundas apsēsties uz dažām minūtēm un kājas pacelt augstu vertikāli, piemēram, atbalstīt pret sienu.

Gan vieniem, gan otriem vakarā pirms gulētiešanas ieteicama kontrastduša. Divas trīs minūtes uz katru kāju pamīšus virzienā no pēdām uz augšu raida karsta un auksta ūdens strūklu, procedūru beidzot ar aukstu ūdeni. Ko tas dod? Kā zināms, karstumā asinsvadi paplašinās, bet aukstumā sašaurinās. Kontrastdušas iespaidā uzlabojas asinsvadu sieniņu tonuss – tās kļūst izturīgākas (arī pret iekšējo spiedienu), spēj labāk aizpludināt prom liekās asinis.

No fiziskajām aktivitātēm nav iebildumu ne pret skriešanu, ne riteņbraukšanu, nūjošanu un peldēšanu, taču nevajadzētu apmeklēt trenažieru zāli un cilāt lielus smagumus. Vēnām nav vēlami pietupieni ar lielu smagumu plecos vai ilgstošas statiskas pozas, kur kājas tiek slogotas ar lielu svaru.

Gan sēdoša, gan stāvoša darba darītājiem ieteicams valkāt kompresijas zeķes, jo tās mehāniski neļauj asinsvados uzkrāties liekajām asinīm, pasargā no hroniskās vēnu mazspējas progresēšanas, no trombu veidošanās un citiem sarežģījumiem. To, kādas kompresijas pakāpes zeķes konkrētajam cilvēkam nepieciešamas, nosaka flebologs. Piemēram, jāņem vērā kājas apkārtmērs, jo, uzvelkot zeķes, uz katru kājas centimetru tiek izdarīts noteikts mehāniskais spiediens, kas paredzēts, lai saspiestu audus. Ja cilvēks kompresijas zeķes nopērk, nekonsultējoties ar ārstu, tās var izrādīties par mazu, līdz ar to spiediens uz asinsvadiem var būt lielāks, nekā vajadzīgs. Līdz ar to attece nevis uzlabosies, bet notiks pretējais – asinsvadi tiks saspiesti, un attece tiks kavēta. Savukārt, ja zeķes būs par lielu, uz asinsvadiem nebūs nekāda spiediena.

Svarīgs vēnu slimību profilakses pasākums ir arī šķidruma uzņemšana pietiekamā daudzumā. Tas, cik daudz ūdens dienā jāizdzer, atkarīgs no cilvēka svara, bet vidēji tie varētu būt 1,5 litri ūdens. Bez ūdens mēs uzņemam vēl citu šķidrumu: tēju, kafiju, zupu, līdz ar to kopējais šķidruma patēriņš ir lielāks.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

LA.lv