Veselam
Bērni

VIDEO: Kā atvieglot bērnu uzturēšanos slimnīcā? Studentiem ir idejas 16

Ekrānuzņēmums

Atsaucoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) aicinājumam, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti izstrādājuši prototipus produktiem, kas varētu atvieglot mazo pacientu labsajūtu, uzturoties slimnīcā, vēsta Lāsma Vaivare, RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja.

Sadarbības iniciatore bija BKUS medicīnas māsa Madara Blumberga. Ikdienā aprūpējot bērnus, viņa redzēja, ka daudz problēmu varētu atrisināt, ja vecākiem un bērniem varētu vieglāk izskaidrot notiekošo, ja būtu “ieroči” cīņai ar garlaicību.

Viņa izlēma, ka slimnīcai noderētu tehniski orientētu ārējo partneru atbalsts inovatīvu risinājumu radīšanā. Sadarbības aicinājumam atsaucās RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Latvijas – Norvēģijas maģistra studiju programmas “Inovācijas un uzņēmējdarbība” direktors, docents Modris Ozoliņš.

“Mums ir svarīgi, lai studenti iziet procesu no A līdz, ja ne gluži Z, jo pēc prototipa radīšanas vēl ir krietns ceļš ejams, tad vismaz līdz alfabēta vidum, un saprot, kā jāattīsta produkts, balstoties klienta vajadzībās,” uzsver M. Ozoliņš. Studenti kursā “Produktu dizains un attīstība” identificē patērētāju vajadzības un pēc Masačūsetsas tehnoloģiskajā institūtā izstrādātas, pie RTU partneriem Norvēģijā aprobētas un Latvijā jau 15 gadus attīstītas metodoloģijas soli pa solim izstrādā risinājumus šo vajadzību apmierināšanai.

Medicīnas personāls un slimnīcas administrācija uz dažādām problēmām un iespējamajiem risinājumiem raugās līdzīgi, ienākot studentiem no pilnīgi citas nozares, rodas jauns redzējums, sadarbības vērtību iezīmē Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Ieva Lejniece.

Ieroči pret garlaicību

Strādājot Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) jau sesto gadu, redzu, ka daudz problēmu varētu atrisināt, ja vecākiem un bērniem varētu vieglāk izskaidrot notiekošo, ja būtu «ieroči» cīņai ar garlaicību, saka slimnīcas medicīnas māsa Madara Blumberga. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti piedāvā šādus «ieročus».

«Tā ir interaktīva spēle, ko varētu izvietot uz sienām dažādās slimnīcas vietās un dažādā augstumā, lai tā būtu pieejama dažāda vecuma un auguma pacientiem, arī cilvēkiem ratiņkrēslos,» rādot prototipu, stāsta students Ēriks Pastors. Spēle ļautu bērniem nomierināties un novērst domas no gaidāmajām procedūrām, viņš piebilst.

Nomierināt, izklaidēt, izglītot – šādas funkcijas ir arī pārējiem trim prototipiem, ko RTU izstrādājušas starptautiskas studentu komandas. Proti, radīts prototips uzlīmēm ar bērniem saistošu tematiku. Ar šīm uzlīmēm var aplīmēt iekārtas, radot apmeklētājiem draudzīgāku vidi. Prototipi izveidoti arī mobilajai aplikācijai «dr.Buddy», kas sniedz noderīgu informāciju vecākiem un medicīniskajam personālam un vienlaikus piedāvā spēles un izklaides iespējas bērniem, gaidot rindā pie mediķiem, kā arī siltumu atstarojošajai pandai «Hug me and I hug you», kas samīļojoties varētu mazināt mazo pacientu satraukumu.

Sildošā panda

Sākotnēji, domājot, kā izmēros prāvo pandu padarīt siltu, studentu komanda raudzījās uz vadiem, ko ievietot mīkstā dzīvnieka ķepiņās un vēderā. «Sapratām, ka tas ir pārāk laikietilpīgi un mēs varam nepaspēt līdz kursa beigām to īstenot,» saka IEVF studente Anna Zīle. Viņa pavisam nejauši mājās atrada paliktnīti, ko parasti izmanto festivālos, lai nesaltu, sēžot uz zemes. Materiāls sasilst ķermeņa siltuma ietekmē.

«Grupas biedrs izmēģināja, apsēdās un sajuta siltumu. Panda ir paliela – piecgadīga bērna lielumā. Mūsu doma – uzlikt pandu uz krēsla, lai bērns, ja nejūtas droši, iesēžas tai klēpī, un panda ar paša bērna siltumu sāk viņu sildīt. Otrajā posmā bija ideja ķepiņās ievietot bildītes, kas mainās, lai novērstu bērna uzmanību,» skaidro studente. Viņa arī piebilst, ka higiēnas apsvērumu dēļ pandu būtu pareizi izgatavot no speciālas medicīniskās ādas, kas ir viegli kopjama. Studentiem gan tam nepietika laika un resursu, tāpēc prototips tapa no dermatīna.

Svaigs redzējums

«Lieliski prototipi, visus ļoti gribētos īstenot. Daļa no studentiem skāra tēmu par elektroniskajām sistēmām, e-vidi, aplikāciju telefonā, tāda ideja bijusi arī slimnīcai, tikai finansiālu apsvērumu dēļ tā palikusi nepiepildīta. Es ticu, ka kāda no idejām varētu tikt īstenota tuvākā vai tālākā laikā,» pārliecināta slimnīcas māsa M.Blumberga, pēc kuras iniciatīvas izveidojusies sadarbība ar RTU.

Ikdienā M. Blumberga strādā hematoonkoloģijas nodaļā, kurā bērniem nereti jāuzturas ilgstoši, nepieciešama ilga laika aprūpe. Tāpēc viņas domas vērstas uz to, kā uzlabot pacientu labsajūtu, īpaši sākumposmā, kas viņiem ir ļoti satraucošs. Lai rastu risinājumu, māsa pēc tehnoloģiska risinājuma vērsās pie tehniskajām koledžām un augstskolām. Sadarbībai atsaucās RTU IEVF Latvijas – Norvēģijas maģistra studiju programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» direktors docents Modris Ozoliņš.

Izstrādājot sadarbības plānu, tika nolemts, ka risinājumu meklēšanā varētu iesaistīt minētās studiju programmas studentus, kuriem šā gada pavasara semestrī bija ieplānots studiju kurss «Produktu dizains un attīstība». Šajā kursā studenti identificē patērētāju vajadzības, tad pēc Masačūsetsas tehnoloģiskajā institūtā izstrādātas metodoloģijas soli pa solim izstrādā iespējamos risinājumus patērētāju vajadzību apmierināšanai.

Sadarbības, ko M.Blumberga vērtē pozitīvi, mērķis bija rast idejas un svaigu redzējumu. «Es studentiem stāstīju, kas ir Bērnu slimnīca, ko mēs šeit darām, kas notiek specifiski manā nodaļā, ar kādām problēmām es saskaros. Devu datus par izmeklējumiem – cik daudz rentgenu, magnētiskās rezonanses izmeklējumu tiek veikti gadā. Studenti veica paši savu pētījumu, runāja ar ārstiem, māsiņām, vecākiem un bērniem, pārsvarā tas notika uzņemšanas nodaļā un slimnīcas gaiteņos, domāja par problēmām, atrada tās un risināja,» atminas M. Blumberga. Daļai studentu pašiem ir bērni, viņiem ir pieredze, kā un kas notiek slimnīcā.

Gaidīšana, nezināšana, uztraukums – to var novērot slimnīcās it visur pasaulē. Un katrs tam meklē savu risinājumu. Piemēram, pasaulē arvien populārāka kļūst spēļu terapija, kad bērniem pirms sarežģītām procedūrām vienkāršā valodā ar rotaļlietu palīdzību izskaidro, kas gaidāms, zina teikt BKUS māsa.

Medicīnas personāls un slimnīcas administrācija uz dažādām problēmām un iespējamajiem risinājumiem raugās līdzīgi. Ienākot studentiem no pilnīgi citas nozares, rodas jauns redzējums, sadarbības vērtību iezīmē Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Ieva Lejniece. Šī bija pirmā slimnīcas sadarbība ar tehnisko augstskolu. Tā kā tā izvērtusies veiksmīgi, turpmākajos gados slimnīca būs atvērta šādai sadarbībai, viņa saka. Projekts bijis vērtīgs arī ar to, ka parādījis, kā var sadarboties trīs dažādas organizācijas. «Slimnīcai vienmēr ir ļoti daudz vajadzību, bet medicīnas personāls ir noslogots un aizņemts, lai meklētu, kā vajadzības realizēt dažādos inovatīvos veidos, savukārt universitātē jaunajiem zinātniekiem ir gan laiks, gan zināšanas, kā vajadzībām piedāvāt risinājumus. Savukārt mēs kā Bērnu slimnīcas fonds, nosacīts investors, varbūt varam kādu labu ideju realizēt,» viņa turpina.

Tad redzēs

Lai prototipus pārvēstu gatavos un tirgum interesantos produktos, būtu nepieciešams vēl daudz laika un darba. Tas attiecas arī uz Ērika Pastora un komandas radīto interaktīvo spēli. Prototips tika izstrādāts sadarbībā ar RTU Dizaina fabriku. Vai darbs pie tā turpināsies, vēl ir pāragri teikt, taču sadarbību ar Dizaina fabriku viņš slavē un iesaka ne vien studentiem, bet arī uzņēmumiem. Dizaina fabrikā studentiem palīdzēts gan ar instrumentiem, gan padomiem, kā idejas un skices pārvērst strādājošā modelī.

Ē. Pastors ir no Dienvidamerikas. Jautāts, kāpēc izvēlējies Rīgu, viņš atbild ar pretjautājumu: «Kāpēc ne?» Rīgai ir lieliska atrašanās vieta – Eiropas vidū, no tās ērti ceļot gan pa Baltijas valstīm, gan Skandināviju, var doties dienvidu virzienā. Lai gan šeit kultūra, vide, laika apstākļi būtiski atšķiras un mācīties ārpus savas valsts ir izaicinājums, viņš atzīst, ka uzņemts šeit silti. Jaunietis paralēli studijām iesaistījies arī Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, un vaicāts, vai šeit varētu būvēt biznesu, smaidot nosaka: «Tad redzēs.»

Tikmēr Mihels Vetstains, programmas «Inovācijas un uzņēmējdarbība» students no Vācijas, domā, ka viņa un komandas izstrādātais aplikācijas prototips varētu ieinteresēt investorus, jo medicīnas nozarē strauji attīstās tehnoloģijas, tiek runāts par digitalizāciju un procesu automatizēšanu. Vienlaikus viņš pieļauj, ka šādu aplikāciju varētu attīstīt arī kā sociālu projektu, mēģinot piesaistīt publisko finansējumu.

LA.lv