Veselam
Uzturs

VIDEO: Kā ēst kartupeļus, maizi un pelmeņus, un tomēr tievēt0

Foto – Shutterstock

Daudzi būs dzirdējuši, ka kartupeļu ēšana var kaitēt figūrai. Taču ukraiņu raidījumā “Viss būs labi” dietoloģe Svetlana Fuss teic, ka tā gluži nav, ja vien ievēro noteiktu kartupeļu pagatavošanas veidu, ievērojot gatavā produkta glikēmisko indeksu (GI).

Jo zemāks GI, jo lēnāk uzņemtā enerģija tiks izdalīta – jo lielākas iespējas notievēt vai neuzņemt lieko svaru.

“Ja mēs zināsim, kāds ir gatavā produkta GI, vismaz sapratīsim, kāpēc tas ir augsts vai zems, ja pratīsim kāda produkta GI ar noteiktām metodēm pazemināt, mēs varēsim vadīt sava svara virzību, uztura izvēles, būt veseli,” skaidro dietoloģe.

Tas nozīmē, ka no viena produkta, to atšķirīgi pagatavojot un ņemot vērā vēl citus faktorus, gala produkta GI var būt atšķirīgs!

Raidījumā dietoloģes vadībā viens brīvprātīgais veica eksperimentu – divas nedēļas ēda vienus un tos pašus produktus, tikai vienu nedēļu – pagatavotus un glabātus tādā veidā, ka tie saturēja augstu GI, otrajā nēdēļā – zemu GI.

Kā pazemināt ierastu produktu GI

Sākumā sapratīsim, kādēļ dažādiem gala produktiem ir atšķirīgs GI. Visi ogļhidrāti organismā pārvēršas glikozē. Bet ir tādi produkti, kuri jau sākotnēji satur glikozi, piemēram, piemēram, augļi – tajos ir gan glikoze, gan fruktoze. Bet ir produkti, kuri satur cieti. Un visi, kas tievē, baidās no cietes, jo uzskata, ka no tā var pieņemties svarā – parasti iedomājas kartupeļus, makaronus, smalkmaizītes, maizi… Bet principā no cietes nevajag baidīties, jo tas ir labs enerģijas avots organismam.

Iedomāsimies apli, kurš ir cietes zirnis. Tas sastāv noamilozes un amilopektīna – vielām, no kurām citas vielas uzsūcas lēni. Amiloze ir glikoze, kura savā starpā saistīta garās ķēdēs. Arī amilopektīns ir glikoze, bet tai ir cita struktūra. Novērots, ka amiloze savas struktūras dēļ ir ļoti nestabila, to izjaukt ir viegli, īpaši, ja produktu apstrādā, jo svaigu cieti mēs ēst nevaram.

Skaidrs, ja organismā nonāk neliela daļiņa no glikozes ķēdēm, tā iziet cauri zarnām vai gļotādu ļoti ātri – viens divi un uzsūcās. Bet ja organismā ienāk vesela glikozes ķēde, tas ir, produkts ar augstu amilozes un amilopektīna saturu, tad cukurs asinīs nonāk lēnāk.

Dietoloģe to mēģina parādīt uzskatāmi, sietiņā ieberot produktu, (konkrētajā gadījumā cukuru) – lai demonstrētu, kā organismā uzsūcas produkti ar augstu amilozes un amilopektīna saturu. Produkta daļiņas ļoti lēni birst cauri sietiņam, jo tajā ir garas glikozes virknes, kas lēni uzsūcas, un tas organismam ir ļoti labi. Šādi darbojas produkti ar zemu GI. Un tie ķermenim ir labvēlīgi.

Tad parāda līdzību ar augstu GI līmeni – cukuru, kurš ļoti ātri izbirst cauri sietiņam – līdzībās attēlojot – praktiski viss cukurs ātri nonāk asinīs.

GI līmenis atkarīgs no ēdiena pagatavošanas veida. Amilopektīns “baidās” no karsta ūdens, tāpēc ikdienišķi pagatavotos ēdienos tā ir maz. Uzdevums ir saglabāt amilozi, kas satur cukuru, tas ir – palielināt GI līmeni.

Ir viltības, kas palīdz palielināt amilozes daudzumu, kā tas ierasti ir jūsu iecienītajos ēdienos.

 

LA.lv