Veselam
Bērni

VIDEO: Tēvs asarās – “Es, tobrīd klusējot, nodevu savu dēlu “0

Foto no guardianlv.com

Kāds tēvs, kurš audzina bērnu ar Dauna sindromu, sociālajā vietnē “Youtube” ievietojis video, kurā pats sevi nofilmējis pēc notikuma, kas viņu aizskāris.

Viņš stāsta: “Es ierunāju šo video, jo jūtu, ka man jānolīdzina sava vaina un jālabo to, kas tikko mani satricināja. Es biju veikalā filmu nodaļā, un tur bija kāds tēvs ar diviem dēliem. Viņš aicināja bērnus izvēlēties filmu. Viens no bērniem pētīja kādu filmas aprakstu un pajautāja: “Kas ir Dauna sindroms?” Tā bija kāda filma par beisbolu, kur ir arī kāds ar Dauna sindromu. Es nedomāju, ka šis tēvs bija dusmīgs. Es manīju, ka viņš cenšas piemeklēt pareizākos vārdus. Viņš atbildēja, ka tā ir slimība, un tad cilvēks neko nesaprotot… Šis bija viens no tiem brīžiem, kad tu… tu… tu nezini, ko darīt, kā reaģēt. Es neko nepateicu… Neesmu pieradis, ziniet, pamācīt cilvēkus.

Es dzirdēju balsi savā galvā: “Pasaki viņam! Pasaki, kas tas ir!” Bet es to neizdarīju… Un… Es ļāvu ignorancei attīstīties nākamajā paaudzē. Un (ar grūtībām runā)… ar to es nodevu savu dēlu (asarās). Es negribēju būt emocionāls un publiski ko teikt. Taču man tas ir jāizlabo. Tāpēc ka es tobrīd savu dēlu nodevu.

Dauna sindroms ir brīnišķīgākais, kas manā dzīvē ir noticis! Šis prieks, šie joki, labestība, mīlestība, šie apskāvieni! Cilvēki ar Dauna sindromu ir brīnišķīgi skolotāji mums! Tā nav slimība. Tā nav slimība! Un tā pat nav invaliditāte. Vienkārši tāpēc, ka… Ja tu vienkārši lēnāk lasi vai nevari ātri paskriet, tas man nenozīmē, ka esi invalīds. To man iemācīja mans dēls Terners. Invaliditāte ir redzama citu acīs.

Es uzskatu, ka mēs esam viens otram skolotāji un skolnieki. Pat pats izglītotākais cilvēks nevarēs otram iemācīt to, ko spēj iemācīt mans dēls. Viņš var iemācīt citas lietas, bet ne to, ko mans puisēns. Un citu mācītais nebūs vairāk noderīgāks. Dauna sindroms ir labākā lieta, kas manā dzīvē ir notikusi, bet – es to nepateicu. Es neiestājos par savu dēlu un citiem cilvēkiem ar Dauna sindromu. Taču tas plosīja mani tajā brīdī. Tāpēc es gribēju, lai to publiski uzziniet no manis paša.”

LA.lv