Veselam
Dzīvesveids

Starojums no viedtālruņa, putekļusūcēja un medicīnas ierīcēm. Kad kaitē un kad ne?0

Foto: Shutterstock

Mums visapkārt atrodas sadzīves iekārtas: mikroviļņu krāsnis, televizori, datori, mobilie telefoni – elektromagnētiskā lauka izstarotāji. Internets pārpildīts rakstiem, kas brīdina par šo ierīču bīstamo ietekmi uz cilvēka organismu, tomēr tajā pašā laikā turpinām tos lietot, un aizliegumus vai akmenī cirstus likumus šajā sakarībā neviens vēl nav radījis. Kāda ir patiesība par starojumu mūsu mājās, kuras ir ļaunākās iekārtas, un kā pasargāt sevi?

 

Jebkura sadzīves iekārta, kas pievienota elektriskajai strāvai, rada elektromagnētisko lauku. Jautājumi par to ietekmi uz cilvēka veselību tiek uzdoti jau gadiem ilgi, tomēr neapstrīdami pētījumi, kas stingri norādīto par elektrisko iekārtu starojumu un cilvēka veselības pasliktināšanās savstarpējo mijiedarbību, nav veikti.

Eiropas Savienībā (ES) ikvienu pētījumu šajā jautājumā pārbauda neatkarīga zinātniska pētnieku komisija, izskatot visus pētījumus, kas šo hipotēzi var gan apstiprināt, gan noliegt. Jaunākie secinājumi pauž pārliecību, ka līdz šim veiktie pētījumi joprojām neliecina par elektroiekārtu negatīvo ietekmi uz veselību. Pēc uzzinātā ir radīti dažādi ieteikumi, pēc kuriem likumus savās valstīs nosaka visas ES dalībvalstis, arī Latvija.

“Izpētītais attiecas arī uz iekārtām, kas ir teju ikvienās mājās: matu fēnu, mikroviļņu krāsni, putekļsūcēju. Šo ierīču ietekme nevar izraisīt draudus cilvēka veselībai. Svarīgi piebilst, ka ikviens no mums var atrast dažādas publikācijas un rakstus medijos, kas apgalvo pretējo, bet tik nopietnā jautājumā galvenais saprast, ka ir entuziasti – arī pie mums Latvijā, kuri ar internetā nopirktām vai pašu veidotām un konstruētām iekārtām pēta magnētiskos laukus pilsētvidē un savās mājās, un dažreiz iesniedz mums it kā šokējošus mērījumu datus, kurus ne paši izprot, ne mums var izskaidrot, kas tur īsti mērīts.

Eiropas Komisijā tomēr strādā savas nozares profesionāļi, kuru darbs ir nemitīgi sekot līdzi jaunākajiem pētījumiem visā pasaulē, un, ja līdz šim būtu atklāts pretējais, uzreiz būtu mainīta likumdošana un izstrādāta direktīva, kas aizsargātu mūsu visu veselību ikdienā,” skaidro Veselības ministrijas Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

 

Putekļsūcējs, mikroviļņu krāsns vai mobilais telefons?

Starojums un tā ietekme samazinās līdz ar attālumu no iekārtas. “Ja kāds astoņas stundas katru dienu sēdētu uz ieslēgtas mikroviļņu krāsns, iespējams, apstarotos, tomēr neviens ikdienā ne tuvu tik daudz laika nepavada šīs ierīces tuvumā,” salīdzina Normunds Kadiķis.

Ar katriem desmit centimetriem no iekārtas starojums krasi samazinās. Ja katrs centimetrs ir no svara, tad ikviens var vakarā mājās pavērties, cik tālu no dīvāna vai darbagalda, kur pavadām visvairāk laika, atrodas datora procesors, televizors, mikroviļņu krāsns, vai cik tālu no mums atrodas putekļsūcējs, kad tas darbojas.

Stiprākais starojuma objekts, kas atrodas teju katrā mājā, ir nevis mikroviļņu krāsns, kā daudzi uzskata, bet gan putekļsūcējs.

Tā vēsta Pasaules Veselības organizācijas sniegtā informācija. Otrajā vietā ierindojas bārdas skūšanas ierīces un mobilais telefons. Dažiem šie dati varētu radīt izbrīnu, jo sabiedrībā lielākā uzmanība visvairāk tiek pievērsta tieši datoriem, bezvadu interneta rūteriem un telefoniem.

Ja jau galvenais veselības sargātājs ir attālums no sadzīves tehnikas, kā varam zināt, ka mobilais telefons tiešām nebojā veselību? No visiem minētajiem šis ir vienīgais aparāts, kuru tiešām turam pavisam tuvu pie galvas.

Normunds Kadiķis stāsta, ka pirmie telefoni, kurus izmantoja pirms vairākiem desmitiem gadu, tiešām varēja būt bīstamāki, jo to radītais starojums bija daudz lielāks. Tomēr mūsdienu viedierīcespirms to laišanas apritē tiek stingri pārbaudītas, lai visi mērījumi, arī starojums, atbilstu pieļaujamajām normām, kas aizsargā telefonu lietotāju veselību. Tātad pie cilvēkiem nemaz nevar nokļūt telefons, kas rada pārlieku lielu starojumu.

“Bija hipotēze, ka, pieaugot mobilo telefonu lietošanai pasaulē, ja starojums ir veselībai bīstams, vajadzēja pieaugt smadzeņu vēža gadījumiem. Pētījumi pierāda, ka korelācija starp abiem rādītājiem tomēr nepastāv. Telefona lietošanas ilgums un biežums palielinās, bet vēža gadījumu skaits ir nemainīgs,” norāda Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs.

Arī datora ekrāni, laika gaitā izliektos aizstājot ar plakanajiem, rada daudz mazāku starojumu. Ja datora kaste atrodas aptuveni metru no sēdvietas, krasi samazinās starojuma radītais risks, tādēļ it kā bīstamais telefons un dators attaisno savu slikto slavu.

 

Jāvairās arī no gaismas

Atgriežamies vidusskolas fizikas stundās un atceramies elektromagnētisko viļņu skalu, kurai augstāko enerģiju diapazonā ietilpst radioaktīvais jeb jonizējošais starojums, kam seko ultravioletais starojums no saules stariem (ar mazāku enerģiju).

“Tas ir tas diapazons, kas tiešām var ietekmēt cilvēka veselību. Visiem zināms, ka saules starojums nes lielu enerģiju, kas arī var saraut DNS molekulas un izraisīt ādas vēzi. Pēc ultravioletā starojuma seko gaismas starojums. Tātad, ja kāds uzskata, ka veselību bojā rūteris, būtu jāsaslimst arī no gaismas starojuma, jo tikai pēc tā nāk radiofrekvenču starojums, kas atrodams sadzīves ierīcēs,” pajoko speciālists.

Ultravioletajam starojumam piemīt zināma jonizēšanas spēja, bet visus pārējos starojuma veidus ar mazāku enerģiju pieskaita pie nejonizējošā starojuma.

Jebkurā jautājumā, protams, ir izņēmumi, un Veselības inspekcija ir uzklausījusi cilvēkus, kuri apgalvo, ka ir īpaši jutīgi pret starojumu. Simptomi ir stipras galvassāpes, reiboņi un nespēks.

“Nesaku, ka visiem, bet daudziem šī pārliecība ir pašu radīta un iedomāta, ne fiziska. Ir dažādi pētījumi, kad cilvēkus, kuri sūdzas par starojuma atstātām sekām, ievieto telpā un ik pa brīdim paziņo, ka aiz sienas tiek ieslēgts jaudīgs ģenerators, un jautā, vai cilvēks jūt starojumu. Vairākumā gadījumu apstiprinošas atbildes tiek saņemtas tad, kad cilvēkam paziņo, ka dzinējs ir ieslēgts, kaut gan tas ir izslēgts vai aiz sienas nemaz neatrodas. Tātad tas viss ir galvā,” teic speciālists.

Lai mazinātu šādu apziņu, bieži vien elektropiegādes kastes, piemēram, dzīvojamo māju rajonā, cenšas vairs nenovietot tieši zem pirmā stāva dzīvokļu logiem vai redzamās vietās, lai to klātbūtne netraucētu tuvāko māju iedzīvotājiem. “Labas pārvaldības prakse nozīmē, ka pat it kā objektīvi nepamatotas iedzīvotāju bažas jāņem vērā un ikviena sūdzība jāpārbauda.”

 

Foto: Shutterstock

 

Jonizējošā starojuma labie darbi

Jonizējošo starojumu plaši izmanto medicīnā: radiodiagnostikā tas palīdz noteikt diagnozi pacientam, piemēram, veicot rentgenizmeklējumu vai datortomogrāfiju.

“Ārsta atbildība ir pirms katra izmeklējuma izvērtēt, vai ar šo radiodiagnostikas metodi varēs iegūt efektīvākos rezultātus, vai šis ir lietderīgākais izmeklējuma veids attiecīgajam cilvēkam,” teic Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktores vietniece Mārīte Čaikovska.

Bez radiodiagnostikas pastāv arī radioterapija, ko lieto onkoloģijā, kad konstatēta saslimšana. Tā visbiežāk ir pirmā asociācija ar apstarojuma izmantošanu medicīnā – vēža ārstēšana. Apstarojot ļaundabīgo audzēju ar ļoti spēcīgu starojumu, izmantojot lineāros paātrinājumus, cenšas nogalināt sliktās šūnas, kas vēža gadījumā vairojas nekontrolēti.

Savukārt vairogdziedzera problēmu gadījumā ar kodolmedicīnas līdzekļiem veic terapiju, kurā radioaktīvā viela darbojas kā marķieris: vispirms cilvēkam injicē radiofarmpreparātu, kas uzkrājas iekšējos orgānos, un tad, liekot uz mēraparatūras, nomēra, kur šī viela koncentrējusies, tā atklājot problēmzonas.

Izmeklējot pacientus, nelielu starojumu saņem arī mediķis. Viņa saņemto dozu reģistrē individuālais dozimetrs – maza ierīce, ko nēsā krūšu kabatā. Tajā ievietotas īpašas tabletes, kuras reģistrē saņemto starojuma daudzumu. Ar speciālu iekārtu šī reģistrētā doza ik pēc dažiem mēnešiem no dozimetra tiek nolasīta, lai pārliecinātos, ka darbinieka saņemtā doza nepārsniedz noteiktos limitus.

Radiodiagnostikas vai radioterapijas iekārtas izvietotas telpās atbilstīgi radiācijas drošības prasībām. Radiācijas drošības centra galvenais uzdevums ir arī uzraudzīt, lai tiktu ievēroti visi noteikumi, tādējādi pasargājot ikvienu pacientu, kurš dodas uz izmeklējumu, un ārstu, kurš to veic. Jautāta, kādēļ medicīnā tiek izmantota apstarošana, ne citi veidi, kā noteikt dažādas diagnozes, Mārīte Čaikovska skaidro, ka ārsts ir atbildīgs par izmeklējuma metodes izvēli katrā konkrētā gadījumā.

Bieži vien tieši radiodiagnostiskais izmeklējums ir precīzākā metode, kad tas cilvēka veselībai spēj vairāk palīdzēt nekā radīt draudus. Īpaša uzmanība gan jāpievērš grūtnieču un bērnu izmeklēšanai, kad apstarošanas pamatojums jāizvērtē sevišķi rūpīgi un, ja iespējams, jāaizstāj ar citu izmeklēšanas veidu.

 

Pretī medicīnas nākotnei

Līdz ar tehnoloģiju un medicīnas izaugsmi Latvija var lepoties ar tādām apstarošanas iekārtām, pēc kurām kaimiņvalstis vēl tikai tīko. Pie mums patlaban trīs vietās pieejama ar īsdzīvojošiem radionuklīdiem veicama diagnostika – pozitronu emisijas tomogrāfija, kas pirms trim gadiem Latvijā vēl nepastāvēja. Izmeklējuma laikā tiek iegūti cilvēka ķermeņa un orgānu plāna slāņu šķērsgriezuma funkcionālie un morfoloģiskie attēli, ko pēc tam savieno vienā attēlā precīzai funkcionālo pārmaiņu raksturošanai atbilstīgajās audu un orgānu struktūrās. Šāds apvienotais attēls dod daudz vairāk informācijas par pacienta veselības stāvokli.

Tas gan nav vienīgais lepnuma iemesls šajā nozarē. “Pārdaugavā ir uzbūvēts arī ciklotrona komplekss, kas nodrošina gan diagnostikai nepieciešamo preparātu ražošanu, gan onkoloģisko pacientu izmeklēšanu. Kā tas darbojas? Ciklotronā tiek paātrināta daļiņu plūsma, kas triecas pret mērķi un šajā triecienā izstaro protonus. Tiek saražoti radiofarmpreparāti, ko ievada cilvēkā. Radiofarmpreparāts uzkrājas vietās, kur ķermenī ir sliktās šūnas. Tas arī ir radioaktīvais marķieris, kura sniegto informāciju pēc tam var trīsdimensionāli izpētīt un izlemt tālāko ārstēšanas plānu,” apraksta Mārīte Čaikovska. Tā esot viena no efektīvākajām metodēm, lai atklātu ļaundabīgus audzējus agrīnā stadijā.

“Agri to atklājot, pacientiem iespējams samazināt cita veida ārstnieciskās manipulācijas, kā ķīmijterapiju vai radioterapiju. Pagājušajā gadā valsts arī sāka finansēt šo izmeklējumu,” stāsta Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Savukārt Siguldā patlaban pieejama specifiska jaunākās paaudzes robotizēta stereotaktiskās radioķirurģijas iekārta – kibernazis, ar kuru bez ķirurģiskas iejaukšanās ar mērķtiecīgi tēmētu jonizējošo starojumu var precīzi apstarot audzēju galvā, prostatā, aknās, nierēs, aizkuņģa dziedzerī un citās specifiskās ķermeņa vietās. Tāpat kā ciklotrona centrs, arī kibernazis mums Baltijā ir vienīgajiem.

 

Saistītie raksti
Foto: Shutterstock

 

Praktiski padomi

• Kad gatavo mikroviļņu krāsnī, nestāvi tai blakus!

• Guļot neturi tuvumā mobilo telefonu!

• Jo mazāk sadzīves tehnikas guļamistabā, jo labāk.

• Bezvadu interneta jeb Wi-Fi rūteri naktī izslēgt nav vērts, bet, ja tas rada drošības izjūtu – vari tā darīt!

• Netici katram internetā atrastam rakstam, ja tajos nav speciālistu komentāru un pamatojuma ar pētījumiem, kuru rezultāti publicēti atzītos zinātniskajos žurnālos.

 

Ar katriem desmit centimetriem no iekārtas starojums krasi samazinās

 

Mūsu eksperti

Mārīte Čaikovska, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktores vietniece

Normunds Kadiķis, Veselības ministrijas Veselības inspekcijas vides veselības nodaļas vadītājs

Dace Šatrovska, Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore

LA.lv