Veselam
Neticami stāsti

Vieni gēni un audzināšana: kāpēc identiskiem dvīņiem nav identisks raksturs1

Foto: pexels.com

Kā veidojas personība un cilvēks raksturs? Mēdz teikt, ka katrs no mums ir iedzimtu gēnu un audzināšanas rezultāts, tomēr šai teorijai varētu likt pretī piemēru, kas to lauž, – identiskus dvīņus, kuriem ir vienādi gēni un kuri uzauguši vienā mājā. Kādēļ arī raksturs un īpašības nav vienādas?

Veicot pētījumus, ir pierādīts, ka,

lai gan dvīņu gēni ir vienādi, viņu uztvere pret apkārtējo vidi un notiekošo atšķiras,

līdz ar to veidojas dažāda smadzeņu struktūra un vēlāk arī izpratne par pasaules kārtību.

Pētniece Jūlija Freunda kopā ar kolēģiem no dažādām Vācijas universitātēm pētījumu par šo interesanto jautājumu sāka, vērojot un analizējot 40 ģenētiski identisku sieviešu dzimtas peļu uzvedību. Tās tika izmitinātas pēc pasūtījuma īpaši veidotā peļu paradīzē: būrī ar pieciem līmeņiem, neskaitāmām caurulēm, kurās kāpt, kastēm-mājiņām, kurās paslēpties, un, protams, dažādām rotaļlietām.

Foto: pexels.com

Lai uzraudzītu, kā peles mijiedarbojās ar apkārtējo vidi, zinātnieki zem viņu ādas implantēja īpašas ierīces, ar kuru palīdzību varēja izsekot peļu kustībām lielajā būrī. Grauzējiem bija pieejama neierobežota barība un ūdens.

Pēc trim mēnešiem visas peles bija kļuvušas aktīvākas un drošākas kā sākumā, tomēr ar laiku viņu ceļi būrī sāka krasi atšķirties. Kamēr dažas peles uzturējās mājiņu teritorijā un laiku pa laikam tikai riskēja izkāpt ārpus savas komforta zonas, citas vienādu laika posmu pavadīja visos būra stūros.

Eksperimentā kustību daudzums tika korelēts ar to, cik daudz jaunu neironu pelēm izveidojušās hipokampā – vienā no diviem zināmajiem apgabaliem, kur pieauguša zīdītāja smadzenēs dzimst jauni neironi.

Ir zināms, ka fiziskās aktivitātes patiesi veicina neironu veidošanos,

taču šajā gadījumā pētnieki secināja, ka tas pilnībā neizskaidro identisku peļu kustēšanās atšķirības. Pelēm, kas bija ļoti aktīvas, bet ierobežotā teritorijā, veidojās mazāk neironu, nekā pelēm, kuras klīda pa visu būri.

Tādējādi pētnieki secināja, ka pelēm, kas klīda un iepazina dažādas būra teritorijas, attīstījās arī citādāka smadzeņu darbība. Noslēgumā piektā daļa no neiroģenēzes atšķirībām tika izskaidrotas ar to, cik tālu peles izpētīja apkārtējo vidi un piedzīvoja, redzot, uzzinot, jūtot ko jaunu.

Foto: pexels.com

Tādējādi identiski dvīņi, kaut arī sāk dzīves gājumu ar vienādiem gēniem, tajā pašā vidē attīstās dažādas personības, daļēji pamatojoties uz to, kā viņi mijiedarbojas ar šo vidi, apgūst un uztver to. Pieredze, kas gūta mijiedarbības laikā, savukārt, iespējams, maina viņu gēnus.

Saistītie raksti

Citos pētījumos ir atklāts, ka identiskajiem dvīņiem novecojot, uzkrāj epiģenētiskas izmaiņas jeb gēnu ekspresijas un DNS metilēšana, padarot dvīņus laika gaitā atšķirīgākas.

Vienkāršiem vārdiem skaidrojot, uzvedība maina arī smadzeņu darbību un vismazākās atšķirības ar laiku rada sniega bumbas efektu – rezultātā katram cilvēkam izstrādājoties viņa unikālai un krāsainai personībai.

LA.lv