Veselam
Ārstēšana

Viņķele: Koalīcija atbalsta virzību uz vienu veselības aprūpes pakalpojumu grozu2


Ilze Viņķele
Ilze Viņķele
Foto: Karīna Miezāja

Visi valdību veidojošo partiju pārstāvji atbalsta virzību uz vienu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, šodien pēc koalīcijas Attīstības komitejas sanāksmes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Savukārt valdības vadītāja padomnieks padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš (JV) paudis viedokli, ka pagaidām pāragri runāt par atbalstu Viņķeles piedāvātajām izmaiņām veselības apdrošināšanā.

Pēc I.Viņķeles paustā, būtībā konceptuāli atbalstīta arī ideja par viena veida pievienošanos valsts veselības apdrošināšanai. “Ja reiz vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem sociālās apdrošināšanas iemaksa bija palielināta par vienu procentpunktu, tad šī pieeja jāattiecina arī uz visiem citiem nodokļu režīmiem, gan mikrouzņēmumam, gan patenta maksas maksātājam, gan pašnodarbinātajiem,” sacīja ministre.

Viņa uzskata, ka šāda pieeja ir taisnīgāka, jo tā ir progresīvāka, proti, fiksēts maksājums kā patlaban 250 eiro apmērā šogad cilvēkiem ar zemiem ienākumiem ir daudz smagāka nasta, nekā procentpunkts no pašnodarbinātā veiktajām iemaksām. Turklāt Viņķele pārliecināta, ka šāda pieeja ir daudz vieglāk administrējama, kā arī tiek nodrošināta vienāda pieeja visiem.

Vienlaikus Viņķele uzsvēra, ka, viņasprāt, procentpunkta attiecināšana uz citiem nodokļu maksātājiem nav nodokļu palielināšana, jo, lai šogad saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, cilvēkam no saviem ienākumiem jāmaksā 250 eiro.

Kopumā ministre ar izmaiņām iecerējusi pilnībā atteikties no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām, jo obligātā apdrošināšana kopā ar brīvprātīgo sistēmu kopumā “saplacinot”, turklāt rodoties dažādi riski. Piemēram, cilvēks, kamēr ir vesels, rēķinot izdevumus un vēloties ietaupīt, neapdrošinās, bet, kad kaut kas notiek, viņš kļūst neaizsargāts. Vienlaikus cilvēkiem, kuri gūst ienākumus no kapitāla pieauguma, būtu jāparedz obligāts, nevis brīvprātīgs maksājums, piebilda ministre.

Savukārt, runājot par tautiešiem ārzemēs, Viņķele sacīja, ka viņiem būs jāizvēlas tās valsts apdrošināšana, kurā tiek maksāti nodokļi, un secīgi jāārstējas attiecīgajā valstī. Savukārt citā valstī veselības aprūpes saņemšanai jāizmanto Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK).

Viņķele arī piebilda, ka patlaban Eiropas Savienībā tiekot meklēti risinājumi, kā izskaust dubulto veselības apdrošināšanu, tostarp tiks veidota datubāze, kurā apmēram divu gadu laikā visas Eiropas valstis varēs redzēt, kur cilvēks ir apdrošināts.

Ministre sacīja, ka tikšanās laikā izskanēja arī izpratne, ka alternatīvo nodokļu režīmu ilgtspēja jāvērtē plašāk, ārpus veselības nozares.

Attīstības komitejas otrā tikšanās notiks nākamnedēļ. Kā skaidroja Viņķele, ja tiks panākta vienošanās politiski, tad tālāk notiks diskusijas par piedāvājumu ar sociālajiem partneriem, darba devējiem, arodbiedrībām, kā arī mediķu un pacientu biedrībām.

Kā sacīja Viņķele, ja arī diskusijās priekšlikums gūs atbalstu, tad ministre ir gatava “ātrā tempā” virzīties uz Ministru kabinetu ar likumprojektu, bet pēc tam – arī uz Saeimu.

Vaicāta, kādas Viņķele prognozē sarunas ar sociālajiem partneriem, ministre sacīja, ka, pēc indikācijām, atbalsts vienota groza izveidei ir viennozīmīgs, bet, runājot par brīvprātīgo obligāto iemaksu transformēšanu par sociālajām iemaksām, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija esot piesardzīgi atbalstoša.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka koalīcijas Attīstības padomes sēdē Viņķele piedāvāja veidot vienotu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kā arī attiecināt procentpunktu sociālo iemaksu uz tādiem alternatīvajiem nodokļu režīmiem kā mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem, autoratlīdzību saņēmējiem un citiem.

Šādu piedāvājumu ministre izteica valdībai jau 19.februārī, kad šī iecere vēl neguva viennozīmīgu atbalstu, bet premjers Krišjānis Kariņš (JV) šī jautājuma vērtēšanu nodeva koalīcijas Attīstības padomei, kura vērtē strīdīgus, konceptuālus jautājumus.

Tāpat Viņķele rosina pie valsts apdrošināto personu lokā iekļaut arī iepriekš 12.Saeimā diskusijas raisījušos cilvēkus ar trešās grupas invaliditāti. Patlaban tā saukto atbrīvoto grupu vidū ir cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Ministre sacīja, ka nodokļu režīmu “harmonizācijas pasākumi” būs pagaidu regulējums, bet kopumā nepieciešams sākt sarunu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem kopumā, pārsniedzot veselības aprūpes līmeni.

Viņķele gribētu, lai izmaiņas stājas spēkā no 2020.gada 1.janvāra.

Putniņš piesardzīgs

Pagaidām ir pāragri runāt par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) piedāvātajām izmaiņām valsts veselības apdrošināšanas organizēšanā, šodien pēc koalīcijas Attīstības komitejas sanāksmes sacīja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) padomnieks veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš (JV).

Pēc viņa domām, lai atbalstītu Viņķeles ideju, nepieciešams konkrēts piedāvājums, jo patlaban notikusi pirmā sanāksme, bet par principiem, ceļiem un veidu, kā virzīties tālāk ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, runās nākamajā tikšanās reizē.

Premjera padomnieks gan piebilda, ka pagaidām konceptuālu iebildumu no koalīcijas partneru puses neesot un šāda virzība ir atbalstāma. Tomēr Putniņš norādīja, ka šodienas tikšanās bijusi vairāk kā iepazīšanās sanāksme, un neviens “pie galda neleca augšā un asi neiebilda”, jo valdījusi neitrāla, nogaidoša atmosfēra.

Saistītie raksti

Putniņš sacīja, ka pagaidām ir “nosliece” uz vienota groza principu, tomēr vēl no ministres nav izskanējis konkrēts rezultāts, tāpēc ir pāragri runāt, vai šo ieceri atbalstīs valdība un pēc tam Saeima.

Premjera padomnieks norādīja, ka koalīcijas vienošanās, atverot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, varētu aktualizēt jautājumu ne tikai par apdrošināšanas principu maiņu, bet arī citām izmaiņām šajā likumā.

LA.lv