Veselam
Ārstēšana

Vīrusi zobārsta kabinetā. Vairāku prakšu darbība pat apturēta0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Pagājušajā gadā Veselības inspekcija ir pieņēmusi deviņus lēmumus par deviņu zobārstniecības kabinetu darbības apturēšanu, jo konstatēja dažādu tiesību aktu prasību neizpildi, tajā skaitā arī higiēnas režīma pārkāpumus, kas radījuši risku pacientu veselībai un dzīvībai. Šie kabineti pārsvarā atrodas Rīgā un Rīgas reģionā. Sešu kabinetu zobārsti trūkumus ir novērsuši, bet trim (skat. uzziņu) darbība joprojām netiek atjaunota.

“Latvijas Avīzē” jau rakstīju par iespējamiem inficēšanās riskiem ar C hepatītu asins pārliešanas laikā (“Jums pārlietas inficētas asinis”, “LA” 8. decembris), taču šādi riski pastāv arī zobārstniecības kabinetos, ja netiek ievērotas valdības noteikumos izvirzītās higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasības.

Inspekcija aizvadītajā gadā ir saņēmusi arī vienu sūdzību, kurā paustas aizdomas par inficēšanos ar C hepatītu zobārstniecības iestādē, patlaban šī sūdzība tiek izskatīta. Man gan neizdevās atrast nevienu medicīnas speciālistu, kas apgalvotu, ka ir iespējams pierādīt, ka inficēšanās ar šo vīrusu notikusi, ārstējot zobus. Tāpēc pacientiem atliek paļauties uz ārstu godaprātu un zināšanām.

 

Riskus nesaskata nezināšanas dēļ

Kad apmeklējam zobārstu, parasti jau nejautājam, vai urbis un dažādie instrumenti ir dezinficēti, jo uzticamies zobārstam. Ministru kabineta (MK) noteikumos ietverto dezinfekcijas un sterilizācijas prasību ievērošana ir tikai un vienīgi ārsta atbildība. Tomēr mūsu valstī ir kāda neatrisināta problēma, kas tiek atlikta gadu no gada un vistiešākā veidā skar pacientu drošību. Tās ir medicīnas iekārtas, kurās sterilizē zob­ārstniecības instrumentus.

Iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs savulaik vienojās ar Latvijas Zobārstu asociācijas prezidentu Andi Paeglīti, ka visos zobārstniecības kabinetos jābūt sausa piesātināta tvaika sterilizatoriem (autoklāviem) un ir jāatsakās no karstā gaisa sterilizatoriem. Vienošanās tika nostiprināta ar valdības noteikumiem, kas paredz, ka pēc gada – no 2018. gada 1. janvāra – visās zob­ārstniecības klīnikās jābūt tvaika autoklāviem. Medicīnas tehnoloģiju speciālists un bijušā ministra padomnieks Gints Cīrulis teic, ka citās valstīs jau sen vairs nelieto karstā gaisa sterilizatorus. Tos izmantojot tikai atsevišķu specifisku farmācijas vai laboratoriju produktu sterilizēšanai.

“Jāatzīst, ka daļa zobārstu, kuru kabinetos medicīniskie instrumenti tiek sterilizēti ar karsto gaisu, riskus nesaskata tikai savas nezināšanas dēļ. Veiksmīgai sterilizācijai nepietiek ar to, ka autoklāvā ieliek un izņem instrumentus, ir jābūt pārliecībai, ka visi patogēnie mikroorganismi uz tiem patiešām ir iznīcināti. Valdības noteikumi paredz, ka ārstniecības iestādei ir jānodrošina visu medicīnas ierīču, tai skaitā arī sterilizācijas iekārtu, pienācīga uzturēšana, ekspluatācija un kontrole. Katrs sterilizācijas cikls ir atbilstoši jākontrolē un jādokumentē. Katra sterilizācijas cikla efektivitāte jāpierāda un jādokumentē ar atbilstošas klases ķīmiskiem vai bioloģiskiem indikatoriem. Karstā gaisa sterilizācijas procesa organizēšana un kontrole jāveic saskaņā ar ISO kvalitātes standartiem. Tikai retais zobārsts ir dzirdējis par šāda standarta esamību, nemaz nerunājot par standartā minēto prasību pielietošanu ikdienas darbā. Attiecīgi nav nekāda pamata cerēt, ka esošie karstā gaisa autoklāvi tiek pareizi lietoti un tajos sterilizētie instrumenti ir sterili. Latvijā nav neviena karstā gaisa sterilizatora, kuram kaut reizi mūžā būtu veikta sterilizācijas procesa validācija (veiktspējas novērtēšana) un adekvāta procesa kontrole, tādēļ tā ir pacientam pati bīstamākā sterilizācijas metode, kādu vien var iedomāties,” skaidro G. Cīrulis. Viņš uzskata, ka, sterilizējot medicīniskos instrumentus tvaika sterilizatorā, drošības koeficients ir daudz augstāks, tas ir ērtāk lietojams un efektīvāks, jo iznīcina patogēnos mikroorganismus daudz īsākā laikā nekā pieminētā karstā gaisa sterilizācijas iekārta, taču līdz ar to maksā dārgāk un ne visas zobārstniecības iestādes to var atļauties.

 

Prasības mainīsies, sākot no 2018. gada

“Esmu dzirdējis teicienu, ka pie zobārsta vajagot iet no rīta, jo pēcpusdienā esot netīri trauki. Vai jūs tam kaut drusciņ ticat?” tā ar pretjautājumu par sabiedrības izpratni par zob­ārstu darbu ironizē Zobārstu asociācijas vadītājs A. Paeglītis.

Uz manu jautājumu, kāpēc ar viņa labestīgu gādību mūsdienīgas instrumentu sterilizācijas iekārtas ieviešanas termiņš ir vairākas reizes pagarināts, pēdējoreiz no 2016. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 1. janvārim, viņš atbild: “Zobārstniecības asociācijas mājaslapā internetā esam ievietojuši lūgumu zobārstiem laikus risināt autoklāvu iegādes jautājumu. Kopš tikšanās ar iepriekšējo veselības ministru Belēviču esam daudz runājuši par tvaika autoklāviem, bet tajā pašā laikā akcentējuši, ka neviena no patlaban izmantotajām sterilizācijas metodēm nerada pacientiem risku saslimt ar C hepatītu. Visi dobjie instrumenti jeb urbjmašīnu gali obligāti pēc katra pacienta ir jādezinficē ar speciāliem šķīdumiem un reizi dienā jāsterilizē tvaika autoklāvā. Zobārstniecības, kurām šo autoklāvu nav, slēdz līgumu ar tām ārstniecības iestādēm, kurām tie ir. Bet pārējie plombējamie instrumenti pēc katra pacienta ārstēšanas tiek dezinficēti no iekšpuses un ārpuses un pēc tam arī sterilizēti vai nu karstā gaisa, vai tvaika autoklāvā.”

Taču G. Cīrulis apšauba Paeglīša apgalvojumu, ka zobārsti ved autoklavēt dobjos instrumentus citur, ja pašiem nav mūsdienīga autoklāva. “Šo ārpakalpojumu drīkst sniegt tikai sertificētas sterilizācijas nodaļas, un tādas Latvijā ir tikai divās vietās – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā izvietotā centrālās sterilizācijas nodaļa un SIA “Osmunds” industriālās ražošanas sterilizācijas nodaļa. Visi pārējie šo ārpakalpojumu sniedz nelegāli,” informēja medicīnas iekārtu tehnologs.

 

Zobārstniecības klīnikā “Adenta” pilnīgi visi instrumenti tiek sterilizēti pēc katra pacienta ārstēšanas. Tas ir vairāk, nekā prasa zobārstniecības standarts, kas atļauj daļu instrumentu dezinficēt speciālos šķīdumos, pirms lietot nākamajam pacientam, bet sterilizēt tikai reizi dienā. Galvenā medicīnas māsa Ilze Čakstiņa ievieto instrumentus tvaika autoklāvā, kurš klīnikai izmaksājis 20 tūkstošus eiro. Šajā zobārstniecības klīnikā apgrozās daudz pacientu, tāpēc instrumentus sterilizē aptuveni desmit reizes dienā. Šis process ilgst vidēji stundu. Foto – Karīna Miezāja


Jautājums, ko drīkst uzdot ikviens

Pēteris Apse, kurš par zobārstu strādājis Kanādā, bet tagad praktizē Rīgas zobārstniecībā “Adenta”, stāsta, ka dažkārt ārvalstu klienti, pirmo reizi ienākot viņa darbavietā, lūdz parādīt, kāda sterilizācijas metode ārstniecības iestādē tiek izmantota. “Tas ir normāli, ka par to interesējas. Tādu jautājumu drīkst uzdot ikviens pacients. Tāpat ārstam ir tiesības pavaicāt klientam, vai viņam nav C hepatīts vai cita infekcijas slimība, bet pacientam ir tiesības nestāstīt. Ņemot vērā ētiku, kā arī juridiskos noteikumus, mēs nedrīkstam šādu pacientu ārstēt citādi kā jebkuru citu savu klientu. Piemēram, vilkt dubultos cimdus vai likt doties uz atsevišķu kabinetu,” skaidro P. Apse.

Ārsts uzsver, ka ne visas zobārstniecības spēj izpildīt valstī izstrādātos standartus, kuri principā esot pareizi, bet to īstenošana ir dārga. “Inficēšanās risks ir jāsamazina, bet tas maksā naudu. Taču es negribu, lai sabiedrība tiktu biedēta, ka zobārstu kabinetos var inficēties ar hepatītu. Lielākā daļa zobārstu ir savu uzdevumu augstumos un strādā pietiekami atbildīgi. Taču jāatzīst, ka zobārstu pakalpojumi, ja tiek ievēroti visi standarti, diemžēl daudziem cilvēkiem nav pa kabatai,” secina zobārsts un uzsver, ka par instrumentu tīrību atbild ārsts un galvenais jautājums ir nevis par sterilizācijas iekārtu veidiem, bet gan to, kā ārsts šo atbildību īsteno.

 

Būtiski pārkāpumi

Kaut gan pēc gada visās zobārstniecības klīnikās ir jābūt tvaika autoklāviem, neviens nevar iezīmēt reālo ainu, cik klīnikās tie ir iegādāti jau tagad un cik vietās instrumentu tīrībai izmanto vecāko metodi – karsto gaisu.

To vajadzētu zināt Zāļu valsts aģentūrai, kas reģistrē medicīnas ierīces, bet medicīnas ierīču nodaļas vadītāja Daiga Lagzdiņa skaidro, ka MK noteikumi neliek ārstniecības ie­stādēm iesniegt aģentūrai tik specifisku informāciju, lai aģentūra varētu izsekot, kāda veida sterilizācijas iekārtas zobārstniecības ir iegādājušās. Kopējā aina ir neskaidra arī Zobārstniecības asociācijas vadītājam. Taču Veselības ministrijā patlaban top medicīnisko ierīču noteikumu projekts, kur tiek precizētas un papildinātas prasības ierīcēm.

Zobārsti aizstāv savu cunfti un par pacientu iespējamu inficēšanos zob­ārstniecības kabinetā runā ļoti piesardzīgi. Tomēr nevar apgalvot, ka uztraukumam nav pamata, jo Veselības inspekcija 2016. gadā zobārstniecības kabinetos ir konstatējusi būtiskus pārkāpumus. Visbiežāk atklājusies sterilizēto un ne­sterilo medicīnisko ierīču saskare, kas nav pieļaujama, netiek nodrošināta sterilizācijas iekārtas efektivitātes pārbaude katru dienu, kā arī prasībām atbilstoša medicīnisko ierīču dezinfekcija un sterilizācija. Biežāko pārkāpumu vidū fiksēts arī tas, ka nav nepieciešamā aprīkojuma neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, tiekot izmantoti medikamenti un materiāli ar beigušos derīguma termiņu un atklātas arī vēl citas būtiskas nepilnības.

 

Pārkāpumi – 83% gadījumu

Veselības inspekcija 2016. gadā zobārstniecības kabinetos un iestādēs veikusi 337 pārbaudes (plānveida, citu iemeslu, priekšlikumu izpildes, iesniegumu izskatīšanu), no kurām pārkāpumi ir konstatēti 249 pārbaudēs jeb 83%.

No plānveida kontrolēm (tās notiek reizi piecos gados) neatbilstības ir konstatētas 208 kontrolēs jeb 96%.

Par konstatētajiem pārkāpumiem sastādīti administratīvā pārkāpuma protokoli un pieņemti lēmumi par naudas soda piemērošanu.

Veselības inspekcija neizņem instrumentus no zob­ārstniecības kabineta un nepārbauda tos ar savām ierīcēm.

 

Zobārstniecības kabineti, kuru darbību apturējusi Veselības inspekcija:

SIA “Smaidīsim” Tallinas ielā 45 – 33 Rīgā;

SIA “Dr. A. Kalniņa privātprakse” Čaka ielā 55 – 227 Rīgā;

Ineses Jēkabsones ārsta prakse zobārstniecībā Krasta ielā 15, Taurenē, Vecpiebalgas novadā.

LA.lv