Veselam
Dzīvesveids

Vismazāk plastmasas iesaiņojuma sastopams vidzemnieku mājās0

Foto: pexels.com

Kāda veida iesaiņojums parasti ir atrodams mūsu mājās? Lielākais īpatsvars (36,5 %) Latvijas iedzīvotāju ir atbildējis, ka viņu mājās galvenokārt ir sastopams iesaiņojums no plastmasas.

Tomēr gandrīz tikpat daudz iedzīvotāju ir norādījuši, ka pašlaik viņu mājās visvairāk ir stikla taras. Tā ir atbildējuši 29 % respondentu, kas piedalījās starptautiskā uzņēmuma IMMER Group aptaujā. Turklāt izrādījās, ka saimju atbildes uz šo jautājumu atšķiras pa Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Kopumā tikai 9,6 % respondentu ir atbildējuši, ka lielākā daļa iesaiņojuma viņu mājās ir izgatavota no kartona, koka, papīra vai tekstilmateriāliem.

Tikpat daudzās mājsaimniecībās preces un pārtikas produkti galvenokārt tiek uzglabāti elastīgajā iesaiņojumā. Visnepopulārākais ir metāla iesaiņojums — tikai 0,8 % respondentu ir norādījuši, ka šis ir galvenais iesaiņojuma veids viņu mājās. 15 % aptaujāto neizdevās atbildēt uz šo jautājumu.

Kurā Latvijas daļā plastmasas iesaiņojums ir vispopulārākais, bet kurā — visnepopulārākais? Tieši Vidzemē vismazākais skaits respondentu ir norādījis, ka viņu mājās iesaiņojums galvenokārt ir izgatavots no plastmasas — šādu atbildi sniedza ceturtdaļa (25 %) respondentu.

Savukārt Zemgalē, gluži otrādi, puse aptaujāto (50 %) ir norādījusi, ka plastmasa ir galvenais iesaiņojuma materiāls viņu saimniecībā. Arī Kurzemē plastmasas iesaiņojums ir ļoti populārs — šeit tas ir vispopulārākais iesaiņojums 44 % mājsaimniecību. Rīgā, kur ir izplatīti bezatkritumu veikaliņi, to māju īpatsvars, kurās dominē plastmasas iesaiņojums, ir mazāks (38 %).

Foto: pexels.com

Interesanti, ka mazpilsētās un ciemos plastmasa ir sastopama vēl retāk — par galveno iesaiņojuma veidu to nosauca 35 % aptaujāto. Komentējot aptaujas rezultātus, starptautiskā uzņēmuma IMMER Group prezidente Irīna Mirošņika, sacīja: “Draudzīgums pret dabu un bezatkritumu kustība kļūst arvien populārāka, un arvien vairāk ļaužu to atsaucīgi pieņem. Tas ietekmē viņu izvēli ikdienā arī attiecībā uz iesaiņojumu.”

Vai tas nozīmē, ka tie, kas patērē mazāk plastmasas, ir visdraudzīgākie dabai un mums visiem vispār ir jāatsakās no plastmasas? Irīna Mirošņika norāda: “Ne gluži, jo aprites ekonomika un plastmasas iesaiņojums var sekmīgi līdzāspastāvēt. Piemēram, nesen Patēriņa preču foruma (starptautisks forums, kas apvieno pārtikas produktu ražotājus un ilgtspējīgas attīstības ekspertus) speciālisti ir secinājuši, ka aizliegums izmantot plastmasu nerisina pasaules klimata pārmaiņu problēmu.

Proti, kvalitatīvs polimēru iesaiņojums nodrošina optimālu pārtikas produktu aizsardzību, kas ļaut tos ilgāk uzglabāt, un līdzvērtīga aizstājēja šim materiālam pagaidām nav.

Vai mēs varam atļauties vispār atteikties no iesaiņojuma vai aizstāt polimērus ar materiālu, kas sliktāk aizsargā produktus?

Nē, jo trešdaļa produktu (gandrīz 1,3 miljardi tonnu!) visā pasaulē jau tāpat sabojājas un nonāk atkritumos. Pat ja neapspriežam šī fakta ētisko aspektu, ir vērts aizdomāties, ka izmestais ēdiens veido 11 % no ikgadējās ogļskābās gāzes izplūdes, tas ir, piesārņo vidi un negatīvi ietekmē klimatu tāpat kā automobiļi, lidmašīnas, vilcieni un kuģi.”

Daudzi sacīs: “Tiek uzskatīts, ka metāla, kartona vai stikla iesaiņojums ir videi draudzīgāks nekā plastmasa, kāpēc neizmantot tos?” Eksperte atbild: “Patiešām, noteiktos apstākļos metālu, kartonu un stiklu ir vieglāk pārstrādāt, taču to ražošanas procesā izdalās daudz vairāk ogļskābās gāzes, nekā ražojot elastīgo polimēru iesaiņojumu, jo ir nepieciešams vairāk enerģijas, kā arī transporta taras pārvadāšanai.

Piemēram, stikls bioloģiski nenoārdās, un tas nozīmē, ka parasta stikla pudele vai burka, ja netiek pārstrādāta, sadalīsies tūkstoš gados vai pat ilgākā laikā.

Saistītie raksti
Tādējādi jautājums ir nevis vai atteikties no plastmasas, bet gan kā palielināt tās pārstrādājamību vai padarīt bionoārdāmu.”

Tā kā šie uzdevumi ir ļoti svarīgi, IMMER Group nesen uzsācis kompostējamas plēves ražošanu. To var izmantot vairāku pārtikas produktu iesaiņošanai un maisiņu ražošanai. Šāda plēve sadalās par ūdeni, ogļskābo gāzi un humusu tikai 6–12 mēnešos. “Pagaidām ne visus produktus var iesaiņot bionoārdāmā plēvē, tomēr tas jau ir nopietns solis uz priekšu,” piebilst Irīna Mirošņika.

LA.lv
KB
Kristīna Blaua
Veselam
Slavens psiholoģisks tests: Izvēlies figūru un noskaidro piemērotāko profesiju 1
2 dienas
VE
Veselam.lv
Veselam
FOTO. Atzīmējot dienesta desmitgadi, godina NMPD darbiniekus
2 dienas
KD
Krista Dzidzēviča
Veselam
Arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešama tuvība. Kā runāt par seksualitāti? 1
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 3 stundas
DT
Dace Terzena
Latvijā
Dace Terzena: Pēc labākās apziņas
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Portugāles vidienē plosās plaši meža ugunsgrēki
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ādažu pašvaldības bērnudārzos pirmsskolas pedagogu darba algas likmi nosaka 920 eiro
57 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Irānas varasiestādes liegušas iespēju sazināties ar uz kuģa aizturēto Latvijas pilsoni
4 stundas