Veselam
Ārstēšana

FOTO. Nozares pārstāvji ārkārtas sēdē: vispirms ir jāpalielina mediķu algas0


Veselības ministre Ilze Viņķele: “Kad likumā ierakstītais tiks izpildīts, tad varēs pildīt visus pārējos solījumus!”
Veselības ministre Ilze Viņķele: “Kad likumā ierakstītais tiks izpildīts, tad varēs pildīt visus pārējos solījumus!”
Foto: Karīna Miezāja

Vispirms ir jāpalielina mediķu algas, tikai pēc tam pildot visus pārējos solījumus, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē uzsvēra veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele stingri atgādināja deputātiem par Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstīto solījumu par 20% palielināt mediķu darba samaksu arī 2020. un 2021.gadā.

Nākamgad tam būtu nepieciešami 120 miljoni eiro.

Ministre deputātiem uzsvēra, ka likumā ierakstītam solījumam būtu jāstāv pāri partiju programmās ierakstītajām iecerēm. “Kad likumā ierakstītais tiks izpildīts, tad varēs pildīt visus pārējos solījumus,” viņa norādīja.

Šodien komisijas sasauktajā ārkārtas sēdē piedalījās plašs loks dažādu ierēdņu, speciālistu, kā arī kapitālsabiedrību, iestāžu un organizāciju pārstāvju, tostarp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule, deviņu slimnīcu vadītāji, kā arī ārstus un rezidentus pārstāvošas organizācijas. Sēdes laikā uzaicinātie norādīja uz akūtu mediķu trūkumu gan primārajā, gan sekundārajā aprūpē, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt atalgojuma palielināšanu nozarē.

Nozares pārstāvji spriež par mediķu algu celšanu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis norādīja, ka, kaut arī slimnīcā ir daudz vakantu darba vietu, situācija esot uzlabojusies, kas lielā mērā esot saistīts ar mediķu atalgojuma palielināšanu. “Ārsti un māsas ir noticējuši, ka nozarē kaut kas mainās un atalgojums palielinās, tāpēc negribētos, lai darbinieki zaudē ticību,” sacīja slimnīcas vadītājs.

Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere norādīja uz to, ka uzlabojumi ir redzami, tomēr tie nav strauji. Viņa atzina, ka situācija slimnīcā gan varētu būt arī sliktāka.

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols neseno mediķu atalgojuma palielinājumu nodēvēja par “intensīvo terapiju” veselības aprūpes nozarē, tomēr uzsvēra, ka “nepieciešama ilgtermiņa diētas maiņa”, proti, jānotiek izmaiņām veselības aprūpe, tostarp jāturpina mediķu samaksas palielināšana. Ābols uzsvēra, ka vēlas redzēt straujāku mediķu atalgojuma pieaugumu universitātes slimnīcās strādājošajiem mediķiem, ņemot vērā lielāko Latvijas slimnīcu darba intensitāti.

Arī uzaicināto reģionālo slimnīcu vadītāji norādīja uz nepieciešamību palielināt mediķu atalgojumu, piebilstot, ka vajadzīgs arī lielāks atbalsts mediķiem, kuri izvēlējušies strādāt reģionos.

Pēc Cipules paustā, vissliktākā situācija ar cilvēkresursiem ir NMPD.

Cipule atzina, ka papildu piešķirtais finansējums mediķu darba samaksas palielināšanai, kā arī virsstundu apmaksai pirms laika radušos krīzes situāciju ir stabilizējis. Vienlaikus NMPD vadītāja norādīja – ja tuvāko divu gadu laikā netiks palielināts cilvēkresursu apmērs, situācija dienestā varētu kļūt kritiska.

Arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska pauda bažas par ārstu atalgojumu. Viņa informēja, ka nupat visi Latvijas ģimenes ārsti saņēmuši vēstuli no Lielbritānijas rekrutēšanas biroja, kurš aicinājis viņus strādāt Apvienotajā Karalistē par 90 000 mārciņām gadā, un tas Kozlovsku dara bažīgu.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Kārlis Rācenis uzsvēra, ka atalgojuma jautājums ir būtisks arī rezidentiem. Rācenis norādīja, ka rezidenti gaida atalgojuma palielinājumu, bet, ja finansējums pārtrūks, Latvijā varētu sākties problēmas ar jauno ārstu noturēšanu.

Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Āris Kasparāns uzsvēra, ka finansējuma palielinājums devis pirmos rezultātus, tomēr iesāktais jāturpina, lai 2021.gadā ārsta atalgojums sasniegtu divu vidējo tautsaimniecības algu apmēru.

Kasparāns informēja, ka sāktā turpināšanai jeb mediķu darba samaksas palielināšanai par vēl 20% 2020.gadā nepieciešami 120 miljoni eiro. VM plāns paredz mediķu darba samaksu par 20% palielināt arī 2021.gadā, bet 2022.gadā, lai noturētu līmeni, vēl par 5%.

Pēc gandrīz divu stundu ilgām sarunām par situāciju ar cilvēkresursiem medicīnā komisijas deputāti vienojās, ka iestāsies par mediķu atalgojuma palielināšanu par 20% arī nākamgad, kā arī uzraudzīs, lai nākamā gada budžeta paketē pērn dotais solījums tiktu pildīts.

Saistītie raksti

Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi.

Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.

LA.lv