Veselam
Ārstēšana

Visu laiku vienos sviedros? Iespējamas slimības, par ko vēsta svīšana1

Foto: pexels.com

Ja vien nav paaugstināta temperatūra vai vai telpās par karstu, naktī nevajadzētu mosties ar slapju muguru, bet dienā mirkt sviedros bez fiziskas piepūles.

Ja pārmērīga svīšana turpinās ilgāku laiku, noteikti jānoskaidro tās iemesls, it īpaši tad, ja parādās arī klepus, jūtams nogurums vai citi simptomi.

Stress liek pasvīst

Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras asociētā profesore Līga Plakane stāsta, ka par degvielu nepieciešamās enerģijas ražošanai mūsu organisms izmanto barības vielas – ogļhidrātus, taukus un olbaltumvielas, kuras šūnās tiek sašķeltas un pārvērstas enerģētiskā “kokteilī”, kuru šūnas izmanto, lai nodrošinātu visas organisma norises.

Pēc tam ķīmiskā enerģija tiek pārveidota citās enerģijas formās, piemēram, muskuļi to pārvērš mehāniskajā enerģijā, bet paralēli veidojas arī siltuma enerģija, tādēļ, jo aktīvāk kustamies, jo siltāk kļūst.

Lai organisms nepārkarstu, ieslēdzas dzesēšanas sistēma – sviedri, ne jau velti lielā karstumā grūti strādāt fizisku darbu.

Taču reizēm sviedri plūst aumaļām, arī atrodoties relatīvā miera stāvoklī. Kādēļ tā? Ģimenes ārsts Pauls Princis stāsta, ka svīšanas iemesls dažreiz var slēpties apkārtējā vidē un dzīvesveidā. Dzīvojot siltinātās mājās ar plastmasas logiem, kuri kavē labu gaisa apmaiņu, var nākties pasvīst. Tiem, kas naktīs svīst, organismā varētu trūkt tādu minerālvielu, piemēram, magnijs, kalcijs vai varš.

Foto – Shutterstock

To var izraisīt arī alkoholisko dzērienu vai dažu medikamentu lietošana. Savukārt sievietes menopauzes laikā var mocīt karstuma viļņi – pēkšņa karstuma sajūta visā ķermenī, sevišķi galvas, sejas un krūšu rajonā, kurus pavada sejas apsārtums un pastiprināta svīšana.

Arī veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, ko izraisījis stress, emocionāla pārslodze, var būt sviedru izraisītāji.

Iekšējo nemieru un trauksmi nereti pavada arī fiziski simptomi, piemēram, sirdsklauves, svīšana, elpas trūkums. llgstoša spriedze, trauksme izjauc iekšējo siltuma regulācijas mehānismu, aktivējas virsnieru darbība, liekot ķermenim svīst. Bieži vien izteikti svīst tikai atsevišķas ķermeņa daļas, piemēram, rokas vai kājas.

“Veģetatīvā nervu sistēma inervē visus iekšējos orgānus – sirdi, bronhus, kuņģa un zarnu traktu, regulē vielmaiņu. Abām tās daļām – simpātiskajai un parasimpātiskajai – jābūt līdzsvarā. Ja kāda no tām gūst pārsvaru, pacientam sākas svīšana un citi veģetatīvās distonijas simptomi,” stāsta fitoterapeits Artūrs Tereško.

Veģetatīvās nervu sistēmas darbību var sakārtot ne tikai ar sintētiskām zālēm, bet arī augu valsts adaptogēniem – vielām, kuras paaugstina organisma pielāgošanās spējas nelabvēlīgiem apstākļiem, tajā skaitā stresam, krasām temperatūras svārstībām, fiziskai slodzei.

Adaptogēni ir tādi augi kā žeņšeņs, leizeja, eleuterokoks, Ķīnas citronliāna, radiola.

Piemēram, žeņšeņa saknēs ir tonizējošas vielas, kas iedarbojas kā antidepresanti, bet citronliāna palīdz novērst fiziskas un garīgas pārslodzes, to izmanto arī kā spēku atjaunotāju pēc pārciestām slimībām (samaltas citronliānas sēkliņas lieto pa tējkarotei dienā). “No rīta var lieto augu preparātus ar nedaudz tonizējošu iedarbību, piemēram, adaptogēnus, bet vakarā peonijas, dižzirdzenes vai ķiverenes preparātu.

Lieti noder arī nomierinošas ārstniecisko augu vannas. Jānovērš tas, kas traucē dzīvot, turklāt nevis ar tabletēm, bet dzīvesveida maiņu, fiziskām aktivitātēm un augu valsts līdzekļiem,” norāda fitoterapeits, iesakot uz veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumu izraisītu svīšanu raudzīties kompleksi, izvērtējot, kas ikdienā tiek darīts nepareizi, piemēram, vai darba slodze nav pārāk liela.

Sviedri – slimības izpausme

“Tas, ka cilvēks sācis pastiprināti svīst, it īpaši naktīs, var norādīt uz vielmaiņas traucējumiem, piemēram, otrā tipa cukura diabētu. Kamēr šo slimību diagnosticē, nereti paiet četri pieci gadi un pa šo laiku jau radušies veģetatīvās nervu sistēmas bojājumi. Tā ir reakcija uz cukura līmeņa svārstībām, kad tas strauji pazeminās vai paaugstinās. Tieši svīšana bieži vien mēdz būt pirmā šīs slimības pazīme,” norāda Pauls Princis.

Reizēm cilvēks var nosvīst, arī paaugstinoties asinsspiedienam, bet pārmērīga svīšana fiziskas slodzes laikā var liecināt par sirds asinsvadu saslimšanu.

Arī pastiprināta vairogdziedzera darbība papildus svara zudumam, paātrinātai sirdsdarbībai un nervozitātei var izpausties ar svīšanu.

Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists profesors Aivars Lejnieks stāsta, ka pastiprinātas vairogdziedzera darbības jeb tireotoksikozes pazīmes ir silta, mikla āda, roku trīce, karstuma nepanesība un svīšana, jo paātrinātā vielmaiņa rada papildu enerģiju un siltumu, straujas garastāvokļa maiņas, trauksme, raudulība.

Hormonu pārprodukcijas dēļ ceļas asinsspiediens, sirds sāk darboties straujāk, naktīs sāk mocīt sirdsklauves.

Tā iemesls varētu būt gan mezgls vairogdziedzerī, kas aktīvi ražo hormonu un rada to pārprodukciju, vairogdziedzera saslimšanas, gan tā palielināšanās, gan dažādi autoimūni procesi pēc pārslimotas bakteriālas vai vīrusu infekcijas, piemēram, gripas.

Saistītie raksti

Pastiprinātu svīšanu vakarā un naktī var izraisīt slēptas infekcijas un dažādi hroniski iekaisuma procesi, piemēram, plaušās un elpceļos (bronhiālā astma, hroniski obstruktīvā plaušu slimība). “Tad svīšana parasti sākas vēlā pēcpusdienā vai pievakarē, reizēm pat paaugstinās ķermeņa temperatūra, ko pacients pats var nemaz nemanīt,” norāda Pauls Princis.

Īpaši piesardzīgam jākļūst tad, ja svīšanu naktīs papildina ieildzis klepus (trīs nedēļas un vairāk), paaugstināta ķermeņa temperatūra, nespēks, svara zudums. Šie simptomi, kas sākumā ir tikpat kā nemanāmi, bet ar laiku kļūst arvien izteiktāki, var liecināt par tuberkulozi, tādēļ vajag vērsties pie ģimenes ārsta un veikt plaušu rentgena izmeklējumus vai doties pie ftiziopneimonologa un veikt arī krēpu izmeklējumus. Ar aizdomām par tuberkulozi šie izmeklējumi ir bez maksas.

Biežākie svīšanas iemesli:

• fiziska slodze

• augsta ķermeņa vai apkārtējās vides temperatūra

• menopauze sievietēm

• aptaukošanās

• alkohola vai dažu medikamentu lietošana

• cukura diabēts

• pastiprināta vairogdziedzera darbība

• infekcijas slimības, piemēram, tuberkuloze

• hroniski iekaisuma procesi (nieru, aizkuņģa dziedzera u. c.)

• neiroloģiski, tajā skaitā veģetatīvās nervu sistēmas, traucējumi

LA.lv