Veselam
Ārstēšana

Kāpēc nevajadzētu veikt mārketinga akcijas medikamentiem0

Foto – LETA

No lasītājas vēstules:”Esmu dzirdējusi, ka aptiekas vairs nedrīkstēs izsniegt pircējiem pastāvīgo klientu kartes. Nesaprotu, kas tur slikts, ka zāles vai vitamīnus varu nopirkt ar atlaidi. Medikamenti ir tik dārgi, jāizmanto katra izdevība, lai iegādātos lētāk. Kāpēc cilvēkiem liegt šādu privilēģiju? Daudzi dzīvo trūkumā, ārstēties vajag, un atlaižu kartes tad ļoti noder. Lūdzu, izskaidrojiet, kā radusies šāda ideja! Manuprāt, tā ir absurda. Ar cieņu – Rita Āgenskalnā”

Par Veselības ministrijas ieceri aptiekām liegt īstenot aptieku lojalitātes karšu programmas tiek runāts jau vairākus mēnešus, kopš sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi attiecīgajos valdības noteikumos, kas regulē aptieku darbību. Aptieku biznesa pārstāvji uzskata, ka šāds aizliegums ierobežotu patērētāju tiesības un būtu pretrunā ar pacientu interesēm. Aptieku attīstības biedrības veiktā aptauja liecina, ka ieceri neatbalsta 72% iedzīvotāju.

Lūdzām Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktoram Jānim Zvejniekam izskaidrot, kāpēc šāds aizliegums iecerēts un kā tas saistāms ar pacientu interesēm.

Lojalitātes karšu programmu aizliegšana nav pēkšņa Veselības ministrijas ideja. Šī iniciatīva ir akceptēta farmaceitu profesionālajās organizācijās. Taču jāsāk ar to, ka aptieka nav veikals. Mūsu mērķis – lai aptiekas savstarpēji konkurētu ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, nevis ar pacientu piesaistīšanu, izmantojot programmas, kuru ieguvums, atklāti runājot, ne vienmēr ir īsti saprotams. Bieži vien tas ir pat stipri šķietams.

Kādi šādam apgalvojumam ir pierādījumi?

Esam pētījuši aptieku informatīvos materiālus, kas nonāk mūsu pastkastītēs. Salīdzinot tā dēvētos speciālos piedāvājumus, kad lojalitātes kartes īpašniekam noteikta īpaši pievilcīga cena, ar Zāļu valsts aģentūras noteiktajām šo pašu medikamentu maksimāli pieļaujamajām cenām, bieži vien šīs summas sakrīt. Vienā gadījumā aptiekas noteiktā pievilcīgā cena bija par vienu centu augstāka. Tātad ieguvums var būt tikai šķietams.

Jāpaskaidro, ka zāles nav ne pārtika, ne būvmateriāli. Mārketinga instruments – pacientu lojalitātes karte – tomēr vairākumā gadījumu ir vērsts uz to, lai pacients pirktu pēc iespējas vairāk gan zāļu, gan uztura bagātinātāju un lai atgrieztos aptiekā atkal un atkal. To mudina darīt uzkrātie bonusi, kas vienlaikus veicina zāļu un uztura bagātinātāju lietošanu, nekā būtu nepieciešams.

Vai Latvijā vērojams pārmērīgs zāļu patēriņš?

Par zāļu neracionālu patēriņu Latvijā nav bijis pētījumu, precīzu datu nav, bet katrs pats mājās var paskatīties, cik lietderīgi medikamenti tiek pirkti un lietoti: dažam būs pusatvilktne, citam – pilna atvilktne ar nevajadzīgām tabletēm, kapsulām un citiem preparātiem.

Nevarētu teikt, ka zāles lietojam ļoti daudz, ja palūkojas pasaules mērogā vai salīdzina, piemēram, ar ASV, kur patērē trešo daļu saražoto medikamentu. Vienlaikus jāzina, ka ASV ir vienīgā valsts pasaulē, kur zāļu tirgu un zāļu reklāmu valsts nekādi nereglamentē. Vai vajadzētu ļaut zāles iegādāties neierobežoti? Manuprāt, nē. Tas būtu jādara tikai tad, kad patiešām nepieciešams, proti, ja ir indikācijas. Tas nav kā ar pārtiku – ja man šodien ir mazāk naudas, es būšu paēdis tikai no maizes, bet, kad saņemšu algu, nopirkšu gaļu. Par zālēm nevar domāt līdzīgi – teiksim, šodien man ir mazāk naudas, tāpēc saaukstēšanos izārstēšu ar aspirīnu, taču, kad līdzekļu būs vairāk, ķeršos pie antibiotikām.

Pats esmu strādājis farmācijā un zinu, ka zāļu reklāma un pacientu piesaiste mudina pirkt. Atsevišķas zāļu grupas ir īpaši iecienītas tieši reklāmas dēļ, piemēram, dažādi hepatoprotektori jeb aknu aizsardzības līdzekļi, magnija preparāti…

Pieminējāt arī uztura bagātinātājus, taču to lietošanai vajadzētu būt mazāk bīstamai vai pavisam nekaitīgai.

Uztura bagātinātāji ir sāpīgs temats. Šis jautājums īsti nav sakārtots un ir kā karsts kartupelis ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Uztura bagātinātājos var būt bioloģiski aktīvas vielas, taču ne tik lielā koncentrācijā, lai būtu zāles. Daudzi ražotāji speciāli samazina koncentrāciju, lai netiktu piemērots stingrais zāļu regulējums. Par laimi, Latvijā uztura bagātinātāju reģistrācija sakārtota vismaz tiktāl, ka gadījumos, ja atbildīgajai institūcijai – Pārtikas un veterinārajam dienestam – nav īstas pārliecības, vai konkrētais preparāts ir uztura bagātinātājs vai zāles, tas konsultējas ar Zāļu valsts aģentūru. Taču ir vēl ļoti smags ceļš ejams, lai uzlabotu situāciju ar tā dēvētajiem robežproduktiem.

Aptiekas iebilst, ka lojalitātes programmu aizliegums ir jaukšanās biznesā.

Mēs vienmēr esam jaukušies aptieku biznesā – nosakām gan aptieku izvietojumu, gan maksimālo zāļu uzcenojumu, regulējam, kas drīkst un kas nedrīkst strādāt aptiekā. Pasaules pieredze rāda, ka nejaukšanās šajā biznesā nekādu ieguvumu nedod. Nesen kādā konferencē atklājās, ka valstīs, kurās zāļu tirgus ir liberalizēts, pacientiem nav nekāda labuma: iespējams, pagarinājies aptieku darba laiks, bet cenas bezrecepšu medikamentiem ir kāpušas, nevis samazinājušās.

Minējāt, ka aptiekām vajadzētu censties noturēt klientus nevis ar šķietamām atlaidēm, bet gan ar farmaceitiskās aprūpes kvalitāti. Kas ir farmaceitiskā aprūpe?

Tas nozīmē, ka farmaceits ir nevis tikai zāļu pārdevējs, bet arī konsultants, palīdz pacientu laikus novirzīt pie ģimenes ārsta vai neatliekamās medicīniskās palīdzības. Ir izstrādāts un valdībā apstiprināts primārās veselības aprūpes plāns, kurā farmaceita loma un sadarbība ar ģimenes ārstu ir strikti definēta.

Taču varu piekrist, ka pagaidām pacients pat īsti nezina, kādu aprūpi no farmaceita varētu sagaidīt. Vienkārši iet uz aptieku saņemt zāles un nedomā, ka farmaceits varētu dot profesionālu padomu par zāļu lietošanu vai izvērtēt vairāku zāļu vienlaicīgas lietošanas efektu.

Statistika liecina, ka aptieka ir pieejamākā veselības aprūpes institūcija. Ja cilvēks slikti jūtas, bet runa nav par kādu īpašu stāvokli vai slimību, farmaceitam jāspēj novērtēt, vai pietiek izsniegt kādas zāles vai tomēr jāvirza pie ģimenes ārsta, vai jāsauc ātrā palīdzība.

Jūs teicāt, ka daudzi pērk zāles reklāmas iespaidā. Vai arī šajā ziņā grasāties kaut ko mainīt?

Zāļu reklāmas jomā ir sagatavoti grozījumi, taču ir kāda nianse: kaut ko aizliedzot saistībā ar komercdarbību, tas nereti jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Eiropas direktīva par zāļu reklāmu ir samērā liberāla. Gan ārstu, gan pacientu organizācijas izteikušas daudzus ierosinājumus, lai vairāk ierobežotu zāļu reklāmu, taču ne vienmēr varam to panākt. Cik daudz direktīvas ietvaros bijis iespējams ierobežot, tik ir izdarīts. Veselības inspekcija savukārt rūpīgi seko līdzi zāļu reklāmas saturam.

Uzziņa

* Zāļu cenas var pārbaudīt un salīdzināt Zāļu valsts aģentūras mājaslapā internetā www.zva.gov.lv, sadaļā Pārbaudi zāļu cenu šeit!

Saistītie raksti

* Ja meklētais nosaukums zāļu reģistrā nav atrodams, iespējams, tas ir uztura bagātinātājs. Uz šiem produktiem attiecas cita likumdošana; informācija par Latvijā reģistrētajiem uztura bagātinātājiem atrodama Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā www.pvd.gov.lv. Tāpat kā pārtikai, arī uztura bagātinātājiem valsts cenu griestus nenosaka.

 

 

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Par prostatas vēzi neviens nerunā. Mūsdienīga ārstēšana un speciālistu padomi
22 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Izveidots jau piektais NMPD brigāžu punkts šogad
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Swedbank un Latvijas Disleksijas biedrība aicina vidusskolēnus pieteikties Izcilības balvai
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LL
Lato Lapsa
Latvijā
Neizdodas finanšu ministra Reira “gājiens ar Ploku” 2
3 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Zarnu infekcijas diagnoze apstiprināta sešiem no Siguldas puses nonākušiem bērniem
8 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Ģirģens uzdod policijai izvērtēt, vai sākt kriminālprocesu par saslimšanas gadījumiem Siguldā
27 minūtes
LE
LETA
Dabā
Sāksies astronomiskais rudens. Latvijai tuvojas siltā atmosfēras fronte
47 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Ugunsgrēkā dzīvoklī Rīgā bojā gājuši divi cilvēki: dzīvību zaudējis arī nepilngadīgs bērns
1 stunda