Veselam
Ārstēšana

Ziemas vitamīni – C un D. Bet pārspīlēt nevajag0


Ziemas sezonā celsim galdā vairāk zaļumu, piena produktus un jūras zivis.
Ziemas sezonā celsim galdā vairāk zaļumu, piena produktus un jūras zivis.
Foto: Olena Yakobchuk/Shutterstock

Gripa un citas vīrusu saslimšanas īpaši bīstamas gados veciem un hroniski slimiem cilvēkiem, tādēļ ārsti bieži vien iesaka drošības dēļ uzturā lietot vairāk dzērveņu, skābus kāpostus vai sintētiskā C vitamīna tabletes. Arī slimojot ar osteopēniju vai osteoporozi, bez D vitamīna neiztikt, lai katrs kritiens nebeigtos ar kaulu lūzumu. Taču iespējams, ka visiem labi zināmos vi­tamīnus nākotnē lietosim arī sirds slimību, 2. tipa diabēta un vēža ārstēšanai.

 

Veselīgi skāņā askorbīnskābe

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Aleksejs Derovs stāsta, ka C vitamīna pozitīvo ietekmi visbiežāk saista ar imunitāti, taču tas ir ļoti nepieciešams, arī lai stiprinātu vairākas orgānu sistēmas. Piemēram, tas nodrošina kolagēna šķiedru, kuras atrodas zemādas audos, skrimšļos, kaulos, zobos un citos audos, izturību un kvalitāti, lai tās spētu pildīt savas funkcijas.

Ja organismā radies askorbīnskābes deficīts, sākas problēmas ne tikai ar imunitāti, paverot ceļu vīrusu un baktēriju iedarbībai, bet arī ar skrimšļiem, kauliem, ādu, matiem un nagiem, turklāt asinsvadu sieniņas kļūst ārkārtīgi trauslas. Starp citu, šī vitamī­na trūkuma dēļ var rasties arī dzelzs deficīts un tā izraisītā anēmija.

Agrāk no ilgstoša C vitamīna trūkuma – cingas – cieta ceļotāji un jūrnieki, kuriem ilgstoši nebija pieejami svaigi augļi un dārzeņi, tādēļ kolagēna šķiedras smaganās kļuva vājākas, tās sāka asiņot, bet zobi – kustēties un izkrist, jo tika traucēta brūču dzīšana. Protams, šobrīd tā vairs nenotiek, jo šādos apstākļos papildus var lietot askorbīnskābes pulverus un tabletes.

“Ieteicamās C vitamīna ikdienas devas svārstās no 65 līdz 95 mg dienā atkarībā no vecuma, dzimuma un veselības stāvokļa. Jautājums, vai šo daudzumu esam spējīgi uzņemt ar svaigiem augļiem, dārzeņiem un citiem pārtikas produktiem? Jāņem vērā arī tas, kā šie produkti tiek pagatavoti, jo augstas temperatūras un gaismas ietekmē vitamīna daudzums produktos strauji samazinās. Turklāt arī tad, ja ikdienas uzturs ir sabalansēts un bagāts ar C vitamīnu, dažādu hronisku slimību dēļ tas var slikti vai tikai daļēji uzsūkties,” uzsver profesors.

Jāraugās arī, lai, vienlaikus lietojot vairākus uztura bagātinātājus, tostarp vitamīnus, netiktu pārsniegtas ikdienā pieļaujamās devas. Aleksejs Derovs atsauc atmiņā kādu ASV veiktu pētījumu, kurā secināts, ka vitamīni A, E, D, folijskābe un niacīns būtu klasificējami kā bezrecepšu medikamenti (šobrīd lielākā daļa tiek reģistrēti kā uztura bagātinātāji, kam ir citas reģistrācijas prasības).

A vitamīns būtu jāizslēdz no multivitamīnu formulām un pārtikas bagātinātājiem, jo tika reģistrēti vairāki pārdozēšanas gadījumi.

Lai gan maksimālā C vitamīna dienas deva ir ap 2000 mg dienā, pēc profesora ieskatiem, nevajadzētu lietot vairāk par gramu askorbīnskābes, turklāt arī tikai īpašos gadījumos, nevis ikdienā. Uzskats, ka to nevar pārdozēt, jo organisms pats lieko vitamīnu daudzumu izvada ārā, arī nav īsti pareizs. Lai gan C vitamīnu var lietot salīdzinoši droši, tas var izraisīt saasinājumus pacientiem ar hroniskām gremošanas sistēmas slimībām, bet dažiem pēc C vitamīna lietošanas var rasties alerģiskas reakcijas, piemēram, izsitumi.

Turklāt pārdozēšanas gadījumā var būt diareja, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un galvassāpes, kā arī bezmiegs. “Ja nav hronisku slimību un var nodrošināt sabalansētu diētu, parasti var iztikt bez papildu C vitamī­na uzņemšanas. Taču, ja organismam ilgstoši jāiztur liela slodze, piemēram, slimība, operācija, stress, palielinās arī vitamīnu patēriņš. Šādās situācijās varētu būt nepieciešams to uzņemt papildus,” viņš saka, piebilstot, labāk nenodarboties ar pašārstēšanos, bet pārrunāt vitamīnu papildu uzņemšanu ar ārstu.

Mūsdienās pieaugusi zinātnieku interese par vitamīniem. Jaunākie pētījumi vērsti ne tikai uz tradicionālajām C vitamīna iedarbības jomām. Zinātniekus interesē tā ietekme uz sirds asinsvadu un vielmaiņas slimību norisi, pieļaujot, ka to lietošanai varētu būt pozitīvs efekts šo slimību ārstēšanā.

Perspektīvs virziens – noskaidrot šī vitamīna lomu ļaundabīgo audzēju profilaksē un vēža atkārtošanās riska mazināšanā.

 

Saulainais D vitamīns

“Visiem it kā labi zināmais D vitamīns šobrīd kļuvis par vitamīnu izpētes līderi, jo izrādījies, ka tas spēj mazināt organismā virkni iekaisuma procesu, tajā skaitā autoimūnos. Pēdējie pētījumi rāda, ka tiem pacientiem, kuriem asinīs ir normāls D līmenis, daudzas slimības norit vieglākā formā, bet tiem, kuri ar tām ne­slimo, risks saslimt ir mazāks. Runa ir gan par tādām vielmaiņas slimībām kā 2. tipa cukura diabēts, gan sirds asinsvadu saslimšanām, gan hroniski obstruktīvo plaušu slimību un bronhiālo astmu, gan iekaisīgām zarnu slimībām,” stāsta Aleksejs Derovs, piebilstot, ka vairāki pētījumi vērsti arī uz D vitamīna iespējamo pozitīvo efektu, ārstējot onkoloģiskas saslimšanas.

Uzskata, ka pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem 600 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna, bet senioriem pēc 70 gadu vecuma – 800 SV. Prasības pēc papildu D vitamīna būtu sievietēm menopauzē, pēc lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām vai slimojot ar dažādām hroniskām slimībām, piemēram, iekaisīgām zarnu slimībām, kas var radīt D vitamīna deficītu.

“Ja vasara ir saulaina, caur ādu savācam D vitamīna rezerves un kādu daļu uzņemam arī kopā ar pārtiku, taču visai ziemai ar tām var arī nepietikt, jo tumšajos mēnešos organisms kopumā šo vitamīnu uzņem mazāk nekā patērē,” norāda Aleksejs Derovs.

To, vai D vitamīns ir jālieto papildus, cik liela deva nepieciešama un vai tas nepieciešams tikai ziemas mēnešos vai visu gadu, piemēram, dažu hronisku slimību gadījumā, visprecīzāk pateiks ģimenes ārsts vai speciālists. Turklāt pacienti bieži vien vienlaikus lieto arī vairākus medikamentus, bet nav zināms, kā tie mijiedarbojas ar vitamī­niem, vai nekavē to uzsūkšanos.

Lai noskaidrotu, vai tiešām radies D vitamīna deficīts, vajag doties uz laboratoriju un noteikt kopējo D vitamīna līmeni asinīs.

Piemēram, E. Gulbja laboratorijā tas maksā 6,80, bet Centrālajā laboratorijā 6,50 eiro. Aleksejs Derovs norāda, ka analīzes rezultātu neapšaubāmi vajadzētu interpretēt ārstam, jo dažreiz arī pacientiem ar normālu D vitamīna līmeni, piemēram, hronisku slimību gadījumā, nepieciešama papildu D vitamīna uzņemšana.

Saistītie raksti

Ja tas ir normāls, papildu D vitamīnu uzņemt nevajag. Ja pārsniedz ārsta vai farmaceita ieteiktās devas, paralēli lieto citus uztura bagātinātājus, īsti nepārzinot to sastāvu, var parādīties blaknes – hiperkalciēmija (vājums, nogurums, miegainība, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, caureja, reibonis, bieža urinācija un citas pārdozēšanas pazīmes).

Atkārtota D vitamīna līmeņa analīze asinīs jāveic gan tiem, kuriem tas jālieto pastāvīgi, gan tiem, kuriem iepriekšējā analīzē tas bijis pazemināts. Gadās arī tā, ka vajadzīgais D vitamīna līmenis jau sasniegts vai pat pārsniegts, bet cilvēks turpina to lietot.

LA.lv