Veselam
Dzīvesveids

“Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš skrien katru dienu, noskrējis jau 93 maratonus 16

Foto no Arta Drēziņa personiskā arhīva

“Nu jau septiņus gadus skrienu katru dienu. Iesākās tas gluži nejauši – ar sliktu garastāvokli, vēl studiju gados,” tā saka žurnālists Artis Drēziņš. Viņš ir mūsu kolēģis “Latvijas Avīzē“, pēta sasāpējušus tematus, raksta par dzīvi, kas robežojas ar kriminālnoziegumiem. Viņa hobijs ir skriešana, pievārēti jau 93 maratoni. Nu jau daudzus gadus velta sevi arī florbolam, vada sieviešu komandu “FK Ķekava“, reizēm arī pats uzspēlē veterānu grupā.

“Tikai nemēģini mani attēlot kā sportiskuma paraugu!” smejot piekodina Artis. Esot gadījies, ka skrējiens neiznāk pārāk veselīgs. Reiz izdzēris vīna pudeli un uzreiz devies skriet – septiņos kilometros divreiz paklupis… “Tad gan ķermenis nevis attīrījās izkustoties, bet gluži vai stenēja papildu slodzē. Bet bija jautri.”

Par godu Gunāram

“Agrāk neskrēju katru dienu. Pat iedomāties nevarēju, ka tas iespējams. Atceros, otrajā gadā pēc regulāro skrējienu uzsākšanas pievārēju desmit kilometrus – es raudāju no prieka! Bet vēl pēc diviem gadiem jau bija mans pirmais maratons.

Katru dienu skrēja Gunārs Akerbergs no Latvijas Futbola federācijas. Gunārs izstāstīja, ka to dara jau astoņus gadus no vietas. Toreiz domāju– tas gan nojūdzies. Gunārs bija unikāls vīrs, nu jau viņš ir miris. Ja Gunārs devās braucienā ar kruīza kuģi, skrēja apkārt klājam. Ja atradās ārzemēs, veica skrējienu pa vēstniecības teritoriju.

Neizlaida ne dienu. Pat otrā rītā pēc maratona slodzes viņš cēlās un joza desmit kilometrus. Domāju, ka skriešana Gunāru ilgāk noturēja pie dzīvības, viņš sirga ar vēzi.
Gunāra pieredze bija kā izaicinājums man– pamēģināšu skriet katru dienu. Tā bija apņemšanās, un šo solījumu sev esmu turējis. Reizēm ir tālāki, citreiz pavisam īsi maršruti,” piebilst Artis.

Citkārt darbadiena ir tik noslogota, ka krosam nav bijis laika. Braucu no komandējuma, jau tumšs, drīz klāt pusnakts. Artis apstādina mašīnu mežmalā un dodas skriet.
“Tas ir vienkārši neticami, cik daudz jautājumu esmu atrisinājis skrienot! Kustoties uzlabojas asinsrite, asinis bagātinās ar skābekli, tā daudz vairāk nokļūst smadzenēs. Kādreiz nekādi nevaru pabeigt rakstu, kaut kā vēl trūkst. Sāku skriet, un jau pirmajās desmit minūtēs viss top skaidrs: ir! Izlec kolosāla virsraksta ideja, un sakārtojas struktūra, saprotu, kā rakstā ielikt dvēseli… ”

Maratonu kolekcionārs

Artis uzskata, ka vismaz reizi mūžā katrs vesels cilvēks var pieveikt maratonu. Viņa kontā ir jau 93 maratoni.

“Kādreiz man vaicā, vai skrienu ātri. Polijas maratonos regulāri satieku neredzīgu skrējēju, viņš startē sasaitē ar savu pavadoni. Noslēguma posmā viņš vienmēr aizskrien man garām. Tāpēc uz jautājumu, cik ātri skrienu, atbildu: lēnāk par neredzīgu cilvēku.

Esmu slikts skrējējs pēc būtības, turklāt man ir 51gads, nevaru vairs gribēt tādus pašus rezultātus kā jauniešiem. Ja nu vienīgi šahā…”

 

 

Visu rakstu lasiet žurnāla 36,6 °C decembra numurā vai tā elektroniskajā versijā.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv