Veselam
Psiholoģija

20 domāšanas kļūdas, kas kropļo mūsu realitāti 0

Foto – Fotolia

Kontroles ilūzija

Uzzinām visizplatītākās domāšanas kļūdas un lamatas, kas traucē mums būt objektīviem.

Kognitīvie izkropļojumi – sistemātiskas kļūdas cilvēka domāšanā, sava veida loģiski slazdi. Noteiktās situācijās mums ir tendence rīkoties pēc iracionāliem uzvedības modeļiem, pat tad, kad domājam, ka vadāmies no veselā saprāta.

Cilvēki mēdz pārvērtēt savu ietekmi uz notikumiem, kuru veiksmīgā iznākumā viņi ir ieinteresēti. Šis fenomens tika atklāts 1975. gadā. Amerikāņu psihologs E. Langers veica eksperimentu ar loterijas biļetēm. Dalībnieki tika sadalīti divās grupās: pirmās grupas cilvēki varēja paši izvēlēties loterijas biļetes, bet otrajā grupā tās tika izdalītas. Divas dienas pirms izlozes eksperimentētāji dalībniekiem abās grupās piedāvāja apmainīt savu biļeti pret citu, jaunā loterijā ar lielākām izredzēm uzvarēt. Acīmredzami šis priekšlikums bija izdevīgs, bet tie dalībnieki, kuri paši bija izvēlējušies biļetes, nesteidzās ar maiņu – it kā viņu biļetes personīgā izvēle varētu ietekmēt iespējamību uzvarēt.

Priekšroka – nulles riskam

Iedomājieties, ka jums ir izvēle: samazināt nelielu risku līdz nullei vai ievērojami samazināt lielu risku. Piemēram, samazināt līdz nullei aviokatastrofas vai krasi samazināt auto negadījumu skaitu. Ko tu izvēlētos?

Pamatojoties uz statistikas datiem, labāk būtu izvēlēties otro variantu: mirstība no aviācijas nelaimes gadījumiem ir daudz zemāka nekā mirstība ceļu satiksmes negadījumos – rezultātā šāda izvēle glābtu vairāk dzīvību. Tomēr pētījumi liecina, ka lielākā daļa cilvēku izvēlas pirmo variantu: nulles risks vismaz kādā jomā izskatās nomierinošāks, pat ja tavas izredzes kļūt par upuri lidmašīnas avārijā ir nenozīmīgas.

Selektīvā uztvere

Pieņemsim, ka tu neuzticies ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanai. Un, ja tēma tevi ļoti satrauc, tu droši vien lasi ziņas un rakstus par ĢMO. Lasot kļūsti arvien pārliecinātāks: briesmas ir acīmredzamas. Bet ir viens āķis – liela iespējamība, ka tu pievērs daudz lielāku uzmanību jaunumiem, kas apstiprina tavu viedokli, nekā argumentiem par labu ĢMO. Tātad – tu zaudē objektivitāti. Tendenci pievērst uzmanību informācijai, kas atbilst viņu cerībām, un ignorēt pārējo, sauc par selektīvu uztveri.

Spēlmaņa kļūda

Spēlmaņa kļūdas bieži piemeklē azartspēļu cienītājus. Daudzi no viņiem cenšas atrast saikni starp vēlamā iznākuma varbūtību kādam nejaušam notikumam un iepriekšējiem rezultātiem. Vienkāršākais piemērs – metot gaisā monētu: ja deviņas reizes pēc kārtas uzkrīt “cipars”, lielākā daļa cilvēku nākamajā reizē liks uz “ērgli”, it kā pārāk biežā “cipara” uzkrišana palielinātu zaudējuma varbūtību. Patiesībā izredzes ir tās pašas – 50/50.

Izdzīvojušo aizspriedums

Šo loģisko slazdu atklāja Otrā pasaules kara laikā, bet iekrist tajā var arī miera laikā. ASV militārā vadība nolēma samazināt zaudējumu skaitu starp bumbvedējiem un izdeva pavēli: pēc kauju rezultātiem noskaidrot, kuru gaisa kuģa daļu aizsardzību vajag pastiprināt. Sāka pētīt atgriezušās lidmašīnas un konstatēja daudz caurumu uz spārniem un astes – šīs daļas arī tika nolemts stiprināt. No pirmā acu uzmetiena tas izskatījās diezgan loģiski – bet, par laimi, militāristiem nāca palīgā uzraudzības statistiķis Abrahams Valds. Viņš paskaidroja, ka viņi gandrīz pieļāva fatālu kļūdu. Patiesībā caurumi lidmašīnās, kuras atgriezās, sniedza informāciju par to stiprajām, nevis vājajām pusēm. Lidmašīnas, kuras “ievainoja” citās vietās – piemēram, motorā vai degvielas tvertnē – vienkārši neatgriezās no kaujas lauka.

Par principu “izdzīvojušie-ievainotie” der aizdomāties arī mūsdienās, kad mēs gatavojamies izdarīt priekšlaicīgus secinājumus, balstoties uz asimetrisku informāciju par divām grupām.

Caurspīdīguma ilūzija

Jūs esat situācijā, kad nepieciešams samelot. Bet to ir tik grūti darīt – jūs domājat, ka jums redz cauri, ka kaut kas tūlīt nodos melus. Pazīstami? Šī “caurspīdīguma ilūzija” – tendence cilvēkiem pārvērtēt citu spēju izprast viņu patieso motivāciju un pārdzīvojumus. Kāpēc tā notiek? Visticamāk, tāpēc, ka mēs zinām pārāk daudz par sevi. Un tāpēc mēs domājam, ka mūsu zināšanas ir acīmredzamas arī novērotājam no malas. Caurspīdīguma ilūzija tāpat darbojas pretējā virzienā: mēs pārvērtējam savas spējas atpazīt citu cilvēku melus.

Barnuma efekts

Izplatīta situācija: cilvēks lasa un pamana horoskopu. Protams, viņš netic visām šīm pseidozinātnes padarīšanām, bet tāpat vien, izklaides nolūkos nolemj palasīt horoskopu. Bet dīvaina lieta: viņa zīmes apraksts diezgan precīzi sakrīt ar viņa priekšstatiem par sevi. Šīs lietas notiek pat ar skeptiķiem: psihologi sauc šo fenomenu “Barnuma efekts” – par godu XIX gadsimta amerikāņu šovmenim un gudram manipulatoram F. Barnumam. Lielākā daļa cilvēku mēdz uztvert diezgan vispārīgus un izplūdušus aprakstus par precīziem savas personības aprakstiem. Un, protams, jo apraksts pozitīvāks, jo vairāk sakritību. Šo efektu izmanto astrologi un pareģi.

Pašpiepildošā pareģojuma efekts

Viena no domāšanas kļūdām, kas arī palīdz pareģiem. Tās būtība ir tāda, ka pareģojums, kas izklausās pārliecinoši, var motivēt cilvēku veikt pasākumus, lai īstenotu to. Rezultātā pareģojums, kuram nemaz nebija pārāk lielas izredzes piepildīties, pēkšņi kļuva par īstenību. Klasiska šī pravietojuma versija ir aprakstīta Aleksandra Grīna romānā “Sārtās buras”. Visa pilsēta zināja par pareģojumu, ka reiz pēc galvenās varones pāri jūrai ieradīsies princis ar kuģi ar sārtām burām. Puisis, kurš meiteni iemīlēja, nolēma šo “pareģojumu” īstenot dzīvē.

Fundamentāla atribūcijas kļūda

Mēs sliecamies izskaidrot citu cilvēku uzvedību ar viņu personīgajām īpašībām, bet savu rīcību – ar objektīviem apstākļiem, jo īpaši, ja runa ir par kādām neveiksmēm. Piemēram, otrs cilvēks noteikti kavē, jo ir nepunktuāls un paviršs, bet savu kavēšanos vienmēr iespējams izskaidrot ar bojāto modinātāju vai sastrēgumiem. Turklāt tie nav tikai ārēji paskaidrojumi, bet arī mūsu iekšējais redzējums par situāciju – un šī attieksme neļauj mums uzņemties atbildību par savu rīcību.

Morālās uzticamības efekts

Priesteris paņēma kukuli, senatoru, kurš iestājas par ģimenes vērtībām, nofotografēja striptīza bārā. Šajos šķietami ārkārtas gadījumos ir skumja likumsakarība – ja personai ir spēcīga pozitīva reputācija, kādā brīdī viņam var rasties iluzora pārliecība, ka viņš tiešām ir bezgrēcīgs. Un, ja viņš ir tik labs, mazs vājuma brīdis neko nemainīs.

Pieejamās informācijas kaskāde

Kognitīvā sagrozīšana, kurai var pateikties visi pasaules ideologi: kolektīvā ticība idejai kļūst daudz pārliecinošāka, ja šī ideja tiek pastāvīgi atkārtota publiski. Atceramies padomju laikus, kad daudziem šķita – ja to saka TV vai raksta avīzē, tā noteikti ir taisnība. Bet jaunās paaudzes varētu izjust efektu, izmantojot Facebook.

Atskaņu efekts

Mēs instinktīvi tiecamies uzskatīt gandrīz jebkuru spriedumu ticamāku, ja tas ir rakstīts atskaņās. Šo efektu apstiprina daudzi pētījumi, kur cilvēku grupai tika lūgts noteikt savu uzticības līmeni dažādām frāzēm gan ar atskaņām, gan bez. Teikumi, kas saturēja atskaņas, šķita ticamāki par frāzēm bez atskaņām. Atskaņas veicina kognitīvos procesus.

Enkura efekts

Daudzi cilvēki izmanto pirmo pamanāmāko, uzkrītošāko informāciju un tālākus secinājumus izdara, pamatojoties tikai uz to. Kad persona “izmet enkuru,” viņa izdara secinājumus nemēģinot ieskatīties nedaudz tālāk par nosacīto “piestātni”. Testā piedāvā piecās sekundēs novērtēt aptuveno rezultātu matemātiskam piemēram 1 × 2 x 3 x 4 x 5 x 6 x 7 x 8 =? Laika trūkuma dēļ lielākā daļa cilvēku sareizinās dažus pirmos skaitļus un redzot, ka skaitlis neizrādās pārāk liels, paziņos ļoti pieticīgu gala rezultātu (vidējā atbilde – 512). Bet, ja piemērā secība pretēja 8 × 7 x 6 x 5 x 4 × 3 x 2 x 1 – sareizinot pirmos ciparus un redzot, ka rezultāts ir visai liels, ievērojami palielinās savas prognozes par gala atbildi (vidējā atbilde – aptuveni 2250). Pareizais rezultāts – 40320.

Heiristikā pieejamība

Ja koledžas studentam pavaicātu: “Tavā skolā mācās vairāk studentu no Kolorādo vai Kalifornijas?” – viņa atbilde, visticamāk, pamatotos uz personīgiem piemēriem, kurus viņš var atcerēties īsā laika periodā. Jo vieglāk mēs varam atcerēties kaut ko, jo vairāk mēs uzticamies šīm zināšanām.

Pircēja Stokholmas sindroms

Bieži apziņa piedēvē pozitīvās īpašības objektam, kuru persona jau ir izvēlējusies un atteikties no kura nevar. Piemēram, ja esi iegādājies Apple datoru, tad iespējams, nepamanīsi vai ievērojami samazināsi šīs firmas datoru trūkumus. Un otrādi – ievērojami kritiskāk izturēsies pret datoriem, kas izmanto Windows. Pircējs visādos veidos attaisnos nopirktu dārgu preci, neievēros tās trūkumus, pat ja tie ir nozīmīgi, un izvēle neattaisno viņa cerības. Šis pats sindroms izskaidro pirkumus no sērijas “man tas derēs, kad es zaudēšu svaru”.

Ēsmas efekts

Ja patērētājam ir izvēle – pirkt lētāku un mazāk ietilpīgu pleijeri vai dārgāku un lielākas ietilpības, kāds dos priekšroku ierīcei ar lielāku jaudu, un kāds – zemajai cenai. Bet, ja parādās prece C, kas ir dārgāka nekā A un B, ar vairāk atmiņas nekā A, bet mazāk nekā B, tad pats tādas preces esamības fakts palielina izredzes, ka iegādāsies B preci, un padara to par favorītu starp šiem trim. Tas saistīts ar to, ka pircējs redz – modelis ar lielāku datu uzglabāšanas iespēju var maksāt mazāk, un zemapziņa ietekmē tā izvēli. Vienīgais ēsmas mērķis – pārliecināt personu par labu vienai no divām iespējām. Šī shēma darbojas ne tikai mārketingā.

IKEA efekts

Nepamatoti lielas vērtības piešķiršana lietām, kuru izveidē pats piedalījies. Daudzas preces, ko piedāvā IKEA mēbeļu veikali, pircējiem pašiem mājās jāsamontē un tā nav nejaušība: lietotājs novērtē produktu daudz vairāk, ja uzskata to arī par sava darba rezultātu. Eksperimenti ir parādījuši, ka cilvēki ir gatavi maksāt vairāk par lietām, kuras pašiem jāizveido līdz galam un uzskata tās par kvalitatīvākām un drošākām.

“Karsts – auksts”

Neobjektīvs realitātes novērtējums, kas izriet no nespējas iztēloties sevi citā situācijā un prognozēt savu rīcību tajā. Piemēram, ja cilvēks ir neprātīgi iemīlējies, viņš nevar atcerēties, kā dzīvoja bez kaislības objekta. Šāda tuvredzība noved pie neapdomīgām darbībām: kamēr mēs nesaskaramies ar ļoti nopietnu kārdinājumu, mēs domājam, ka tam nav tik grūti pretoties.

Funkcionālā fiksācija

Mentāls bloks pret jauno pieeju objekta izmantošanai: papīra saspraudes – lapu sastiprināšanai, āmurs – naglām. Šis izkropļojums neļauj mūsu prātam virzīties prom no sākotnējā objektu mērķa un redzēt to iespējamās papildu funkcijas.

Ticība taisnīgai pasaulei

Diezgan pozitīvajai tendencei cerēt uz labāko, ir arī tumšā puse: tā kā cilvēkiem ir ļoti grūti samierināties ar to, ka pasaule ir netaisnīga un nejaušību pilna, viņi cenšas atrast loģiku absurdos un briesmīgos notikumos. Tas savukārt noved pie neobjektivitātes un aizspriedumiem. Tāpēc noziedzības upuri bieži vien tiek vainoti, ka ar savu rīcību viņi ir veicinājuši šādu noziedznieka uzvedību (klasisks piemērs – pieeja “pati vainīga” par izvarošanas upuriem).

www.cluber.com.ua

LA.lv