Veselam
Ārstēšana

5 medicīniskas teorijas, kas cilvēcei nesušas bēdas un sagrāvušas likteņus0

Foto – Shutterstock

Zinātnieki vienmēr ir centušies sniegt fundamentālus medicīnisko problēmu izskaidrojumus. Virkne teoriju kļuvušas par pamatu smagu patoloģiju mūsdienu ārstēšanas metodēm un palīdzējušas glābt tūkstošiem dzīvību. Tomēr vēsturē ir zināmas tādas teorētiskās konstrukcijas, kuru ievērošana cilvēcei nesa postu un ciešanas, sagrāva likteņus un veselību daudziem cilvēkiem. Mēs vēlētos iepazīstināt lasītājus ar slavenākajām no šīm teorijām.

Zinātniskais rasisms

Rasu teorijas cilvēces vēsturē radušās ne reizi vien. To veidotāji centušies izprast antropometrisko un citu ārējo atšķirību starp cilvēkiem no dažādām rasēm un etniskajām grupām dabu. Diemžēl bieži vien autori ienesa zinātniskā pētniecībā savus aizspriedumus un mēģināja pierādīt dažu tautu dabisko pārākumu pār citām.

Lielākā daļa no šiem teorētiķiem bija “kabinetu” zinātnieki un diez vai nojauta, kādi šausmīgi rezultāti var būt dēļ viņu politizēto sekotāju mēģinājumiem izmantot abstraktās konstrukcijas praksē.

No dažu rasu pārākuma koncepcijas izauga zinātniskais rasisms, kas kļuva par pamatu cilvēkus nīstošai rasu politikai, kuru divdesmitā gadsimta 30.gados sāka realizēt vācu nacionālsociālisti. Viņu centieni diskriminēt tā saucamo zemāko rasu pārstāvjus nesa nāvi miljoniem nevainīgu cilvēku.

Eigēnika

Ideja uzlabot cilvēka dabu nav jauna. Principā sapnī padarīt visus cilvēkus skaistus, veselīgus un gudrus nav nekā slikta. Nepatikšanas sākas gadījumos, kad īstenot tamlīdzīgus plānus klāt ķeras politiķi, kuri sāk pārveidot cilvēku likteņus piespiedu kārtā, vadoties tikai pēc saviem priekšstatiem par vispārējo labumu.

Tā notika nacistiskajā Vācijā, kur tika izveidota organizācija “Dzīves avots”. Tās aizgādībā izveidoja īpašas mātes un bērna mājas, kurās dzīvoja rūpīgi atlasītas sievietes – “ražotājas”. Viņu uzdevums bija iznēsāt, dzemdēt un audzināt bērnus, kuri piederēja pie augstākās, āriešu rases. Par šo bērnu tēviem kļuva īpaši atlasīti SS virsnieki, kuri varēja pierādīt savu nevainojamo izcelsmi un asins tīrību. Tajā pašā laikā tos “āriešus”, kuri, sev par nelaimi, neatbilda nacistu rasu ideāliem, iznīcināja, pirmkārt jau garīgi slimos, invalīdus u.c. Eksperiments tika veikts ar vērienu un tikai Vācijas sakāve Otrā pasaules kara laikā to apturēja.

Līdzīgas idejas valsts iesākumā mēģināja īstenot PSRS vadība. XX gadsimta 20-tos gados lielu popularitāti ieguva pseidozinātne pedoloģija – savdabīga pedagoģijas, psiholoģijas un tā laika modernās medicīnas simbioze, kuras mērķis bija izaudzināt “jaunus cilvēkus”, sava veida komunistiskās nākotnes “supermenus”. Tiesa, līdz izvēlēto ražotāju piespiedu sakrustošanai nenonāca. Pedologi izņēma no ģimenēm pašus veselīgākos un attīstītākos bērnus un centās viņus izglītot internātskolās pēc īpašas metodikas, labāko psiholoģijas un pedagoģijas speciālistu uzraudzībā. Nekādus pozitīvus rezultātus eksperiments nedeva, gluži pretēji, atnesa daudz bēdu.

Telegonija

Telegonijas teorijas pamatā ir apgalvojums, ka jebkurš mātītes seksuālais kontakts (īpaši pirmais) visu mūžu ietekmē viņai piedzimušo bērnu iedzimtās īpašības. Turklāt runa ir ne tikai par dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem un viņu bērniem. Lieki piebilst, ka no mūsdienu ģenētikas viedokļa šāda ideja neiztur nekādu kritiku.

Neskatoties uz to, daži vīrieši, kas cieš no mazvērtības kompleksa, arī mūsdienās atbalsta telegonijas ideju, nodrošinot daudz nepatikšanu sievietēm, kuras viņus mīl.

Fokālās sepses teorija

XIX gadsimta vidū plaši izplatīta bija teorija, kas lielāko daļu slimību izskaidroja ar toksīnu iedarbību, kuri tiek izstrādāti kādā organismā uzliesmojušā iekaisumā. Saskaņā ar šo teoriju pat patoloģijām, piemēram, vēzim vai garīgai atpalicībai, izcelsme saistīta ar iekaisuma procesiem.

Secinājums ir skaidrs: nepieciešams steidzami ķirurģiski atbrīvot pacientus no jebkuriem aizdomīgiem perēkļiem. Šīs teorijas rezultāts bija tādas metodes kā profilaktiska apendiksa izoperēšana visiem jaundzimušajiem, kas vairākus gadu desmitus tika praktizēta ASV, saaukstēšanos bērniem ārstēšana, izoperējot mandeles un adenoīdus – ļoti populāra PSRS.

Bija izplatīts apgalvojums, ka visbiežākais slimību cēlonis – iekaisuma procesi mutes dobumā. Balstoties šajā teorījā, plaši izplatījās prakse likvidēt visu kariozos zobus, tādēļ daudziem cilvēkiem ievērojami pasliktinājās dzīves kvalitāte. Fokusa sepses teorija pilnībā tika atspēkota tikai 1940. gadā.

Frenoloģija

Zinātne par to, ka cilvēka prasmju līmenis un personīgās īpašības parādās viņa galvaskausa uzbūvē, bija ļoti populāra XIX gs pirmajā pusē. Teorijas dibinātājs, Franss Jozefs Galls apgalvoja, ka pēc izciļņu un ieplaku uz galvas konfigurācijas var noteikt tādas individuālas īpašības kā dzīvesprieku, attapību, tieksmi pēc vardarbības… Frenoloģija atstāja lielu ietekmi uz cilvēka uzvedības zinātnisko pētījumu metožu attīstību. Tā tiek uzskatīta par priekšsteci tādām zinātnēm kā piemēram, evolucionārā psiholoģija, sociobioloģija, dažas kriminālistikas jomas.

Galla sekotāji mēģināja, pamatojoties uz frenoloģiju, atbalstīt rasu teoriju patiesumu. Aizraušanās ar frenoloģiju bija plaši izplatīta ASV. Ir zināms, ka starp vergturiem bija tās piekritēji, kuri izmanto savus vergus, lai pierādītu viņu iemīļotās teorijas derīgumu – veica necilvēcīgus eksperimentus.

Zinātniskās neirofizioloģijas attīstība noveda pie vairākuma frenoloģijas pieņēmumu atmaskošanas. Jo īpaši, tika pierādīts, ka galvaskausa formai nav nekāda sakara ar īpatnībām smadzeņu garozā.

Pseidozinātniskie nosaukto teoriju priekšstati sen jau ir apgāzti. Lai cik dīvaini nebūtu, minēto teoriju atbalsis skan arī mūsdienās. Cilvēki, kas tās atbalsta un pat mēģina pielietot dzīvē, bieži vien nav realizējušies personīgajā, sociālajā vai profesionālajā dzīvē un tas novedis pie kompleksu attīstības un psiholoģiskās nestabilitātes. Apkārtējiem vajadzētu attiekties pret šiem cilvēkiem ar izpratni un mēģināt palīdzēt problēmu risināšanā, neņemot vērā eksotiskās idejas.

 

Avots: neboleem.net

LA.lv