Veselam
Psiholoģija

Aina Poiša: Māksla domāt par rītdienu0


Aina Poiša
Aina Poiša
Foto: Matīss Markovskis

Tvert un izbaudīt pašreizējo mirkli, nedomājot par ikdienas rūpēm – tāds ir daudzu mūsu dzīvesstils. Mēdzam koncentrēties uz konkrēto dzīves posmu, aizmirstot par finansiālās drošības plānošanu ilgtermiņam.

Teju puse – 43% – Latvijas iedzīvotāju neveido nekādus uzkrājumus savai finanšu drošībai nākotnē, kaut arī vienlaikus lielākā daļa atzīst, ka nejūtas pilnīgi droši par savu nākotnes situāciju. Cilvēkus uztrauc gan darba vietas stabilitāte, gan veselība, gan sagaidāmās pensijas apjoms, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) veiktā pētījuma dati.

Aicinot aizdomāties un parūpēties par savas nākotnes finanšu drošību, LAA pirmdien, 16. septembrī, sāk sociālo kampaņu “Pasargā nākotni” un psihoterapeite Aina Poiša dod padomu, kā nedzīvot tikai šodienai.

Kritiskās domāšanas attīstīšana un spēja plānot mūs varētu disciplinēt. Tā mēs sevī varam nostiprināt sajūtu, ka jebkuru situāciju spēsim atrisināt patstāvīgi.

Pēdējo desmitgažu laikā gan dzīves apstākļi, gan mūsu vajadzības un iespējas ir krietni mainījušās. Par naudas uzkrājumiem tiek domāts nepietiekami vai pat nemaz, jo bieži vien ikdiena paiet darbā, ceļojumos, izklaidēs un nodarbojoties ar vaļaspriekiem.

Tas noteikti nav slikti, bet domāšana soli uz priekšu rada stabilitātes un drošības izjūtu, jo nekad nevar paredzēt, kas būs “rīt”.

Cilvēki nereti dzīvo pārliecībā, ka ar viņiem pašiem un tuviniekiem nekas slikts nevar notikt, un parasti par finansiālu drošības spilvenu iedomājas brīdī, kad tiek šķirta laulība, piemeklē ilgstošas veselības problēmas, kāds ģimenes loceklis kļūst darbnespējīgs vai aiziet aizsaulē.

Dzīvo, lai iztērētu naudu

Mūsdienās ir ļoti viegli manipulēt ar cilvēkiem, jo ne visi pieņem atbildīgus lēmumus. Daudzi “iekrīt” uz dažādām atlaidēm, akcijām, ātrajiem kredītiem, kur naudu iztērēt ir ļoti viegli. Cilvēks zaudē veselo saprātu, kļūst par naudas vergu – dzīvo, lai to iztērētu. Piemēram, azartspēļu atkarība noved pie milzīgiem finansiāliem zaudējumiem. Līdzīgi ar citām atkarībām.

Foto: pexels.com

Savukārt lētticība var novest pie nokļūšanas neizdevīgos apstākļos vai neizdevīgu piedāvājumu pieņemšanas. Tādēļ ir jāattīsta spēja analizēt situācijas. Vai mēdzam ar aizdomām un skepsi skatīties uz banku darbiniekiem un apdrošinātājiem?

Šī tad ir mūsu iespēja trenēt kritisko domāšanu, uzdodot šiem cilvēkiem neērtus jautājumus, meklējot, salīdzinot un analizējot informāciju par interesējošo jautājumu. Pieaugušie pret finanšu iestādēm var būt kategoriski vai noraidoši dažādu iemeslu dēļ.

Tas tiešā veidā ir saistīts ar bailēm, nespēju uzticēties vai iedziļināties detaļās.

Cilvēkam jābūt gatavam strādāt ar savu ego, jāpieņem, ka pastāv iespēja zaudēt kādā no dzīves “eksāmeniem”. Ja trūkst šo iepriekš minēto prasmju, tiek bremzēta pašattīstība.

Nauda Tavai pašapziņai

Ja cilvēkam ir drošības spilvens apdrošināšanas un/vai uzkrājuma veidā, apziņā un zemapziņā stresa līmenis būtiski mainās. Naudai ir vara, tā veicina pavisam citu “mugurkaula sajūtu”, kas sniedz stabilitāti. Ja notiek neparedzēta situācija, esi palicis tukšā un rodas iekšējais sabrukums, ne visiem ir spēks sākt no nulles. Šādos gadījumos finanšu rezerves noder ne tikai, lai segtu savus ikdienas izdevumus, bet arī, lai justos komfortablāk psiholoģiskā ziņā.

Foto: Pexels

Vēl par varu runājot – tai ir dažāds konteksts. Ar pozitīvas varas apziņu (“es varu” nozīmē) saproti, ka spēj paveikt lietas pats. “Sliktā vara” noved bezizejā, tomēr tas jau ir cits stāsts. Vēl aktuāls jautājums ir cīņa starp materiālo un garīgo dzīvi. Noteikti nevajadzētu fokusēties tikai uz materiālām lietām, tomēr arī garīgus cilvēkus var piemeklēt veselības problēmas vai apgādnieka zaudējums. Uztver naudu kā savu draugu un atbalstu! Neatkarīgi no dzimuma mēs esam tie, kuri vada savu dzīvi – baudi mirkli, bet esi atbildīgs par savu un savas ģimenes nākotni.

Sievietes kā riska grupa

Sievietes tradicionāli ir mazāk aizsargātas, jo bieži pavada vairākus gadus ārpus darba tirgus, rūpējoties par bērniem. Šajā laikā viņas uztic vīrietim gādāt par ģimenes ienākumiem.

Foto: Unsplash

Reāla dzīves situācija, kas nebūt nav reta parādība – kāda jauna, profesionāli veiksmīga un talantīga sieviete iemīlējās, apprecējās un, jaunā vīra iedrošināta, pārcēlās uz laukiem. Drīz piedzima bērni, un sieviete uz vairākiem gadiem kļuva par mājsaimnieci. Pēc kāda laika vīrietim kaut kas “noklikšķēja”, pazuda vēlme uzlabot attiecības un laulība izira. Sieviete palika viena ar bērniem “pie sasistas siles”.

Profesionālā ziņā viņai bija pauze vairāku gadu garumā, kas nozīmēja attālināšanos no darba tirgus aprites.

Gadu gaitā arī nebija veikti uzkrājumi, kas radīja izmisumu par savu un bērnu pamatvajadzību nodrošināšanu. Šādas un līdzīgas situācijas nopietni ietekmē ne tikai ikdienas materiālo pusi, bet var radīt nomāktību vai pat depresiju.

Saistītie raksti

Šķiršanās var nopietni sašķobīt ierasto ikdienas ritmu. Tāpat var nākties saskarties ar vēl citām nopietnām situācijām, piemēram, ģimenes apgādnieka nāve izraisa virkni problēmu – bēru organizēšanu, mājokļa uzturēšanu, ikdienas izdevumu un kredītsaistību segšanu un citus papildu tēriņus. Viens no variantiem, kā sevi šādās situācijās pasargāt, ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu.

Lai arī ienākumi ir ļoti dažādi – vieniem augsti, citiem krietni zemāki – cilvēkam tomēr ir jāmācās sevi disciplinēt, uzkrājot kaut nelielu summu ik mēnesi, nevis neapdomīgi visu tērējot ikdienas un neplānotajiem pirkumiem. Cilvēks, kurš spēj pieņemt, ka dzīve ir neprognozējama, un rīkoties tam atbilstoši, iegūst sirdsmieru.Esi soli priekšā negaidītai situācijai!

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm
13 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Papilomas vīrusa infekciju nevar izārstēt, bet no tās var pasargāties
14 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēc Covid-19 konstatēšanas diviem darbiniekiem Liepājas SEZ pārvalde strādās attālinātā darba režīmā
15 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Skolas paliks slēgtas. Kā pagāja pirmā attālināto mācību nedēļa?
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Skolēnus no trūcīgajām ģimenēm nodrošinās ar pusdienām 1
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Repatriantu bezatbildībai robežu nav: pašizolācijas vietā sarīko jautru ballīti 4
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Vai man jāiet uz banku izņemt savi ietaupījumi?” Pirmajā mirklī prātā nāk atbilde, ka ne
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīt stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības 3
10 stundas