Veselam
Ārstēšana

Alerģija pret balandām? Uzmanies arī no kumelītēm. Alerģijas no dabas vielām 0

Daudzi mēdz uzskatīt: kas ir dabisks, tas nav kaitīgs, un jo vairāk dabas vielu ir konkrētajā produktā, jo labāk. Tomēr ne vienmēr tā ir – citiem tieši šie komponenti var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju vai pat tādu dzīvībai bīstamu stāvokli kā anafilaktiskais šoks.

Medus, ārstniecības augi, ziedputekšņi, ekstrakti, uzlējumi… Mūsdienās arvien populārāk kļūst dabas vielu izmantošana uzturā, tautas medicīnā un skaistumkopšanā. Turklāt pastāv viedoklis, ka šīs izejvielas var lietot bez ierobežojumiem un to var darīt ikviens, jo tās taču dabīgas. Tomēr dažas no tām satur daudz ļoti aktīvu vielu, kuru iedarbība ne vienmēr ir cilvēka organismam draudzīga.

 

Uzmanīgi ar ziedputekšņiem!

“Dabas vielu izmantošana nav kas tāds, ko var brīvi atļauties alerģiski cilvēki,” uzsver alergoloģe Ieva Cīrule. “Piemēram, ziedputekšņiem ir tonizējoša, imūnsistēmu stimulējoša iedarbība. Taču jāņem vērā, ka daļai cilvēku no tiem rodas alerģija un, tos lietojot, var iegūt pilnīgi pretēju efektu: pēc putekšņu apēšanas kādam var kļūt nevis labāk, bet tieši otrādi – sliktāk. Ja cilvēki, kuriem drošāk no ziedputekšņiem izvairīties, tomēr lieto tos saturošus uztura bagātinātājus vai kosmētikas līdzekļus, pastāv risks saslimt ar dermatītu vai ādas iekaisumu, dabūt pilošu vai aizliktu degunu, ciest no šķaudīšanas, acu niezēšanas, asarošanas un citām alerģijas izpausmēm.”

Tiem, kuriem ir alerģija pret vērmelēm vai balandām (parasti tā izpaužas vasaras beigās, kad šie augi zied), jāuzmanās arī no tādiem it kā nevainīgiem augiem kā kliņģerītes un kumelītes. Ja kādam, piemēram, ir laringīts un viņš izdomājis elpot kumelīšu tvaikus, vīrusa laikā dzert kumelīšu tēju vai kakla skalošanai izmantot kliņģerīšu tinktūru, no tā viņam veselības stāvoklis var nevis uzlaboties, bet gan pasliktināties.

Arī tik populārā bišu maize, ko parasti lieto organisma spēcināšanai pēc smagām slimībām, pie fiziskas vai garīgas slodzes, kā arī profilakses nolūkā, tie paši ziedputekšņi vien ir, vienīgi bišu pārstrādāti un fermentēti. Līdz ar to bišu maize arī neder tiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem, jo ar to var panākt pilnīgi pretēju iznākumu – kaitējumu veselībai.

Rieksti un citi pārtikas produkti

Dzīvībai bīstamu reakciju – tūsku, elpas trūkumu vai pat anafilaktisko šoku – var izraisīt arī rieksti, piemēram, mandeles, vēl vairāk – pat niecīgas to daļiņas. Daktere Ieva Cīrule no savas pieredzes zina stāstīt, ka viņas praksē bijuši gadījumi, kad vecāki, gribēdami sagādāt savam bērnam to labāko, aptiekā iegādājušies vitamīniem līdzīgu uztura bagātinātāju un, nepārliecinājušies par tā sastāvu, iedevuši savai atvasītei. Jau pēc pirmās lietošanas reizes bērnam sācies anafilaktiskais šoks, jo, izrādās, šajā uztura bagātinātājā bijuši rieksti, pret kuru mazajam izteikta alerģija.

Alerģiskas reakcijas var izraisīt arī zivis, vēžveidīgie.

Histamīns nātrēs

Pēc dakteres vārdiem, vēl viena problēmu izraisoša grupa ir produkti, kas paši par sevi satur daudz histamīna. Piemēram, ieliekot roku nātrēs, kurās ir pārpārēm histamīna, tā kļūst sarkana, sāk niezēt. Histamīns, kas var radīt alerģijai līdzīgu reakciju (niezi, piesārtumu, pietūkumu), ir arī zemeņu un tomātu lapās, pašos tomātos, zemenēs, citrusaugļos, šokolādē, riekstos un citos produktos. Jo jutīgāks organisms, jo reakcija no histamīna var būt lielāka.

Terpentīna ziede un henna

Ja āda ir jutīga kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, sakairināta, tā var asi reaģēt (sākas dermatīts, ādas iekaisums) arī uz skujkoku ekstraktiem un eļļām. Paaugstināta jutība tad var būt arī pret tautā populāro un specifiski smaržojošo terpentīna ziedi, ko ieberzēšanai lieto pret artrītu, muskuļu sāpēm vai reimatismu. Alerģisku reakciju, pat smakšanu, var izraisīt terpentīnu saturoši pilieni, kurus dažkārt izmanto bronhīta un citu plaušu slimību ārstēšanai.

Ne vien matu krāsošanai, bet arī pašlaik ļoti modē esošajiem pagaidu tetovējumiem uz ādas tiek lietota henna. Dabīga krāsviela, ko iegūst no hennas krūma, taču arī ar to jābūt uzmanīgiem: dakterei Ievai Cīrulei bijuši pacienti, kuriem no tās lietošanas sācies anafilaktiskais šoks. Skaidrs, ka alerģiskiem cilvēkiem labāk neriskēt ar savu dzīvību un hennu nelietot.

Zelta padomi

Alergoloģe Ieva Cīrule sniedz ieteikumus, kā rīkoties, lai, lietojot pārtikā, medicīnas nolūkā vai kosmētikā produktus no dabas vielām, neradītu sev liekas problēmas.

*Ja cilvēkam nācies izjust kādu no alerģiskajām izpausmēm, bet līdz šim viņš nav bijis pie ārsta un noskaidrojis, kas tam par iemeslu un kā ar to cīnīties, noteikti vismaz vienu reizi jāatnāk pie alergologa un jāsaņem konsultācija.
*Alerģiskam cilvēkam pirms medikamentu, uztura bagātinātāju vai kosmētisko līdzekļu iegādes noteikti jāizlasa, kas ir to sastāvā, un, ja zināms, ka ar kādu vielu saistītas blakusparādības, labāk neriskēt un konkrēto produktu nepirkt. Tas noteikti jādara arī tiem, kuriem pavasarī vai vasarā asaro acis un bijusi šķaudīšana. Kāds varbūt to noraksta uz vīrusu, tomēr jāņem vērā, ka vīruss nevar katru gadu precīzi būt klāt laikā, kad apkārt viss zied.
*Kad skaidri zināms, ka nedrīkst ēst, teiksim, riekstus, tas noteikti jārespektē, pretējā gadījumā tas var izrādīties dzīvībai bīstami.
*Ja ir alerģija pret kādu produktu, tas nenozīmē, ka nedrīkst lietot neko alerģiju izraisošu, bet gan tieši konkrēto produktu.
*Ļoti uzmanīgiem jābūt tiem, kuriem ir gaišas ādas tips, īpaši, ja runa ir par kosmētiku: gaiša āda ir jutīgāka.
*Ja iegādāts jauns krēms (arī sejas, acu) un nav zināms, kā āda varētu uz to reaģēt, vispirms līdzekli vajadzētu uzklāt uz apakšdelma un tur to atstāt uz diennakti. Tad novērtēt, kā šī vieta izskatās.
*Ja kāds kosmētikas līdzeklis, piemēram, krēms, izraisījis ādas apsārtumu vai niezi, tas nekavējoties jānomazgā.

 

Vairāk par augiem var lasīt žurnāla “36,6°C” pielikumā “Dabas Dziedniecības Ceļvedis”

 

logo-36

LA.lv