Veselam
Netradicionāli

Cilvēkiem trūkst saskares ar savu ķermeni. Inese Dāvidsone par seksualitāti, bērniem un doktora grādu 0

Foto – Matīss Markovskis

“Jo jutīgāk dzīvoju, jo visam rodas lieliskāka garša,” saka vēdiskā astroloģe un hennas meistare Inese Dāvidsone.

 

Sēžam Jūrmalas dārzā līdzās Ineses ģimenes mājai. Viņa cienā ar tēju un pašceptu vegānisko kūku, kas garšo apbrīnojami labi. Ir darba diena, jaunākais dēls ir bērnudārzā, vecākais – vēl skolā, vīrs ir darbā. Turpat netālu auklīte pastaigājas ar mazo meitiņu. Ir rāma un vasarīga sajūta. Inese sajūsmināta rāda uz solu dārza malā – re, cik cēli sēž zirneklītis pašā tīkla centrā. Mūsu sarunā viņa stāsta par uzdrīkstēšanos dzīvot saskaņā ar savām izvēlēm, mudina īstenot sapņus. Atklāj patiesību par vibrācijām, kas saista sievieti un vīrieti.

Žurnāla numura temats vēsta par to, kā atmodināt savu seksualitāti. Nenoliedzami, vasaras sajūtas ir intīmākas, dabai tuvākas. Vai vēdiskā astroloģija, kas ir viens no taviem darbošanās lauciņiem, arī ņem vērā gadalaikus?

Vēdiskajā kultūrā dabas cikli cieši saistīti ar cilvēka iekšējiem cikliem. Dzīvojot pilsētā, cilvēks bieži sāk nodalīt sevi no dabas, neņem vērā ne diennakts laikus, ne klimatiskos apstākļus, ne Mēness fāzes. Nav brīnums, ka nākas sūroties par enerģijas un spēka izsīkumu.

Jo vairāk iekļaujies dabā – domāšanā, uzturā, dzīvesveidā –, jo vairāk iekļūsti tajā plūdumā, kas veido harmonisku dzīvi. Viss veicas vieglāk.

Ko pati dari vasarā, kas tavai vasarai piedien?

Ķeru aiz astes brīžus, kad iespējams dzīvot mazliet lēnāk. Vasarā gribas visu izbaudīt – garšīgu ēdienu, satikšanās prieku, ūdeni. Pa zemi padzīvoties. Lai ķermenis pieslēdzas dabai, visam dabiskajam. Reizēm vakaros mazajai meitiņai ļauju pabūt plikiņai, lai paņurcās pa gultu, un viņas sejiņā redzu, kā mazā izbauda, ka viss ķermenis sajūt pieskārienus. Viņa piepeši atklāj savu nabiņu, pieskaras ādai…

Cilvēkiem ļoti trūkst saskares ar savu ķermeni. Taču, jo vairāk miesiskajai baudai ļauj kļūt par labsajūtas pamatu, jo labāk mazinās pretestības un ierobežojumi, turklāt itin visās jomās.

Mūsdienās fiziskais tuvums daudziem šķiet biedējošs. Apskaušanās, ļoti tuva sēdēšana šķiet pat dīvaina, it kā neērti jūtas. Lielāks kļuvis attālums, kādā atrodamies cits no cita, vairākums pārvietojas mašīnās, neiet, rokās saķērušies. Taču miesiskā sajūta veicina saslēgšanos ar Visumu, ar visu lielo kopību, par ko runā arī vēdiskā astroloģija.

Ar ko vēdiskā astroloģija atšķiras no Latvijā plašāk zināmās astroloģijas?

Tā pēta visu plašā cēloņu un seku sakarību ķēdē, ņem vērā iepriekšējās dzīves. Šādā griezumā atrod cēloņus sekām, kas rodas cilvēka ikdienā tieši šobrīd.

Vēdiskā astroloģija ņem vērā arī divas ēnu planētas, Mēness mezgla planētas, kas ietver individuālo karmu, likteni un kas saistās gan ar talantiem, gan ilūzijām. Vairākumam tieši par šo sadaļu ir vislielākās neskaidrības, taču nereti tā ir visinteresantākā izpētei.

Tāpat kā Rietumu astroloģijā, arī šajā katram veido individuālo karti, pamatojoties uz dzimšanas dienu, mēnesi, gadalaiku un vietu. Jau bērnam piedzimstot, var redzēt, piemēram, cik laba būs viņa izglītība, vai partneris būs situēts, kādi būs vēlamie uztura principi, manieres. Tendences ir ieliktas, bet ne vienmēr cilvēks izvēlas īstos ceļus.

Man patīk, ka vēdiskā astroloģija ir praktiska. Tā piedāvā instrumentus, kas ļauj izprast arī ikdienišķos notikumus un sakarības, līdz ar to cilvēks spēj dzīvot apzinātāk, darīt visu daudz produktīvāk. Allaž varam plānot labvēlīgu laiku kādam notikumam, jo katrs rezultāts ietverts tā sākumā. Varam izvēlēties labu brīdi laulībām, uzņēmumu dibināšanai, svarīgiem pirkumiem.

Vēdiskā astroloģija, tāpat kā joga, nav piesaistīta nevienai reliģijai. Tās pamatā ir astronomija un fizika, man kā akadēmiski domājošam ļautiņam ir svarīgi, lai visa pamatā ir zināšanas.

Kāpēc sāki nodarboties ar astroloģiju? Ieguvi labu izglītību filozofijā un ekonomikā, būtu likumsakarīgi iedziļināties šajās jomās.

Gaidot otro bērnu, es regulāri jogoju. Vēdisko astroloģiju izvēlējos jogas skolotājas ietekmē, kura šo mācību bija studējusi 20 gadus. Skolotājai mūžīgi vaicāju neskaidro, kas notika manā dzīvē, un viņa to atklāja ar sanskrita planētu raksturojumiem, ar vēdisko astroloģiju. Neko daudz nesapratu, taču viņas teiktais nereti pamudināja mainīt skatpunktu, rīkoties citādi. Un allaž tā izrādījās pareizā izvēle. Es brīnījos – kā var kaut kas būt tik precīzs, tik īsts, tik patiess!

Sāku palēnām apgūt šīs mācības pamatus. Vēlāk astroloģiski ieraudzīju, ka šādi aizmetņi man likti piedzimstot, tāpēc es visu tik labi varēju apgūt, saprast.

Mans pirmais nosacījums, konsultējot cilvēkus, ir šāds: man pašai jādzīvo kvalitatīvi, jābūt priecīgai, apmierinātai ar dzīvi. Tikai tad var rasties vērtīgs rezultāts citiem. Tas ir tāpat, kā gatavojot ēst, – ja esi kašķīga, īgna, labāk virtuvē neiet, jo no šādas maltītes nevienam nebūs labuma. Arī ēdiens taču ir enerģija.

Vai ar hennu sāki zīmēt saistībā ar vēdisko astroloģiju?

Nē. Ar hennu aizrāvos negaidīti, tas neatbilda manam akadēmiskajam plānam. Pirms aptuveni četriem gadiem ar draudzeni bijām Āfrikā, piedalījāmies jogas retrītā. Redzēju daudzas sievietes, kuras bija greznojušās ar hennas zīmējumiem. Piepeši ienāca prātā – ja es pamēģinātu zīmēt ar hennu? Draudzene atbalstīja manu ideju. Atbraucu mājās, sajaucu hennas pulveri ar ūdeni un ar zobu bakstāmo kaut ko zīmēju, vilku uz ādas. Biju tik sajūsmināta, ka āda ietonējās!

Tā soli pa solim sāku apgūt šo mākslu. Tobrīd Latvijā ar hennu neviens nopietni nenodarbojās. Pati arī gatavoju hennas pastu, jo man vienmēr vajag viskvalitatīvāko rezultātu. Pasta top no hennas lapu pulvera, pievienojot svaigi spiestu citrona sulu, savārītu melno tēju, melnos piparus un kanēļa standziņu. Klāt vēl pūdercukurs un dabiskas ēteriskās eļļas. Pastu gatavo ilgi, 24 stundas.

Hennas zīmēšana ir meditācija gan man, gan cilvēkam, kuram gleznoju.

Lasīju tavu teikto, ka hennas zīmējums var enerģētiski mainīt cilvēku.

Ir vairāki iemesli, kāpēc henna pa īstam iedarbojas. Vispirms tās ir hennas pastai pievienotās ēteriskās eļļas, kas ir enerģētiski jaudīgas, spēj ietekmēt mentālajā plānā, sakustināt smalkās vibrācijas. Es izmantoju lavandas, tējaskoka un ģerānijas ēterisko eļļu. Šāda kombinācija cilvēku gan nomierina, gan uzmundrina, turklāt ģerānija veicina dzemdes aktivitāti, kas daudzām sievietēm mēdz klusi dusēt uz lauriem. Šā iemesla dēļ ar hennu nedrīkst zīmēt grūtniecei pirmajā trimestrī un maziem bērniem līdz divu gadu vecumam.

Pārvaldot vēdiskās astroloģijas zināšanas, hennas zīmējumi var nest labumu, jo iedarbojas simboli, kas ietverti zīmējumos. Tā ir kā kompensācija planētu enerģētikai, it kā godina planētas, un tās spēj mainīt savas vibrācijas pret šo cilvēku vai notikumiem viņa dzīvē. To var iedomāties kā enerģijas staru, kas nāk, tad sastopas ar zīmējumā ietverto un tālāk staro jau citāds. Līdzīga iedarbība ir mantrām un jantrām, mantru ģeometriskajiem kodiem.

Cilvēks izsaka vēlmi, un atbilstoši tai es veidoju zīmējumu. Izdodas! Turklāt piepildās ļoti konkrētas vēlmes, piemēram, veiksmīgi pārdot garāžu. Cilvēki paši grib man pavēstīt, cik brīnumaini viss noticis. Šie stāsti savukārt iedvesmo mani.

Esmu izveidojusi piecas mandalas – veselībai, mīlestībai, veiksmei, izaicinājumam un attiecībām. Visas konstruēju atkarībā no vēdiskās astroloģijas, no zināšanām par planētu simboliku. Mandalas ir enerģētiski jaudīgas. Zīmējot tās uz ādas, situācija tiešām tiek iekustināta.

Ja papēta to, ko dari, viss šķiet garīgumā tverts. Taču uzreiz kā ar āmuru pa pieri – tu gatavo doktora darbu, raksti disertāciju ekonomikā.

Mana pirmā izglītība ir filozofijas bakalaurs, pēc tam ieguvu MBA biznesa vadības administrācijas maģistres grādu. Kas tālāk? Izlēmu, ka varu kļūt arī par biznesa vadības doktoranti. To diktēja mans ego, jo sabiedrība novērtē labus dokumentus. Parēķināju, ka man līdz pensijai vēl atlikuši 36 gadi, un labāk tos pavadīt ar augstu kvalifikāciju.

Galu galā ar savu grādu varu sēdēt un zīmēt ar hennu, bet tas neatcels to, ka esmu ieguvusi šo grādu. Un vēl gribu būt piemērs bērniem. Es puikām vienmēr saku: iegūstiet maģistra grādu un tad varēsiet darīt, ko vēlaties.

Tomēr daudziem tavi darbošanās virzieni šķiet nesavienojami.

Iespējams, pretruna ir pašos cilvēkos, kuri šādi domā. Varbūt arī citi gribētu tā dzīvot, bet vai nu baidās atļauties, vai viņiem nesokas.

Varbūt kādam ir drošāk iet tikai pa vienu ceļu, bet man šķiet tieši pretēji. Es rīkojos pragmatiski, radu sev drošības spilvenu. Ja dzīvē kaut kas gadīsies, mainīsies, vienmēr varēšu pārslēgties uz citu nodarbi. Varu būt sabiedrībai noderīga ar savām zināšanām un jebkuru kvalifikāciju.

Nesen izdevi arī intuīcijas kārtis. Kā radās šāda ideja?

Kārtis tapa, esot mājās ar mazo meitiņu. Pats Dievs man ļāva šīs kārtis radīt. Intuīcija ir pilnīgs brīnums, tiešais kanāls ar Dievu.

Kārtis mudina iedarbināt intuitīvo uztveri. Tā mīt katrā cilvēkā, taču nereti informācijas vai domāšanas uzslāņojumi liedz brīvu pieeju intuīcijai. Cilvēks sāk visam pieslēgt tikai prātu, tomēr tas ir visai ierobežots, lūko vien esošajā informācijas vai pieredzes laukā. Savukārt intuīcija ļauj rast atbildi, kas šim cilvēkam ir vislabākais risinājums.

Domājot par to visu, radīju intuīcijas kārtis, kas balstītas Mēness 27 nakšatrās. Vēdiskajā astroloģijā cilvēka likteni lielā mēra nosaka tas, kādai zvaigznei dzimšanas brīdī ir piesaistīts Mēness. Tā veidojas Mēness 27 mājas, zvaigznāji, ko sauc par nakšatrām. Tas ļauj cilvēkam, izmantojot intuīciju, atrast atbildi uz jebkuru jautājumu.

Izvelk kārti, tad lūko attēloto simbolu un skaitli – tas rodams skaidrojumā, grāmatiņā, kas pievienota kārtīm. Jo precīzāks ir jautājums, jo skaidrāku saņem atbildi. Pat vīrieši ar visu savu neticību nespēj pretoties tam, cik precīzas ir atbildes.

Vai tev vienmēr viss izdodas viegli, vai plūsti pa dzīvi?

Nav jau tā, ka peldu mūžīgā laimē. Bieži neesmu izgulējusies, jo baroju meitiņu ar krūti, viņa ēd arī naktī. Visus trīs bērnus baroju ar krūti līdz divarpus gadiem, tādēļ citiem šķietu kā dinozauriene. Arī dzemdēju mājās. Daudziem tas nešķiet normāli. Bet es nekad neesmu centusies būt citiem ērta.

Tāpat cilvēki nesaprot, ka mūsu ģimenē ēd vegāniski.

Vai arī bērni tā mielojas?

Bērni var izvēlēties. Vakar sagatavoju lavašus ar sēnēm. Vecākais puika uzmeta lūpu: tu varētu mani nebarot ar savu vegānisko uzturu! Bet tad viņš pagaršoja vienu lavašu un stiepās pēc nākamā. Jo mazāk ir demagoģijas un spēka, bērnus audzinot, jo vieglākas ir viņu izvēles.

Veselības uzturēšanai, labsajūtas veicināšanai un pilnvērtīgai dzīvei izvēlējāmies ēst vegāniski. Ierosināja vīrs, es piekritu. Ēdiena vibrācijas rezonē. Vegānisks ēdiens maina ķermeņa tekstūru, ja tā varētu teikt, un mainās lauks man apkārt. Uzlabojas jutība, garša, pašsajūta.

Interesanta bija manas mammas pieredze. Viņa ir ārste, bērnu neiroķirurģe, tagad jau pensijā. Kad es bērnu veselības sakārtošanai izmantoju homeopātiju, viņa teica, ka tas nav nopietni, bija neizpratnē arī par manām uztura izvēlēm. Taču, uzzinājusi, ka pašai ir nedaudz paaugstināts holesterīns, nolēma mainīt ēšanas ieradumus. Mamma jokojot teica: atmetu visu, kam ir acis. Divu mēnešu laikā vegāniska uztura iespaidā viņas asinsanalīzes ir brīnumaini uzlabojušās.

Sacīji, ka arī bērnus dzemdēji mājās. Kāpēc tāda izvēle?

Pirmais dēls gan dzima slimnīcā. Mana izvēle par labu mājdzemdībām? Bija slinkums kravāt mantas, kas jāņem līdzi. (Smejas.)

Tā ir mana pieredze, un es to negribētu atdot nevienam. Medicīniskā izpratnē biju labi uzraudzīta. Pēdējās dzemdībās piedalījās vecmāte Astrīda Millere un dūla Evelīna Strazdiņa. Turklāt mājdzemdības nemazina sāpes un grūtumu. Meitiņa dzima ilgi, 17 stundas, tā ka varēju paspēt aizbraukt uz dzemdībām kaut vai Berlīnē. Taču dzemdības mājās bija mana izvēle. Lielajā istabā piepumpējām baseinu, pielējām ar ūdeni, tur viss notika. Bērni arī bija mājās, viņi tagad zina, kā māsiņa piedzima. Vecākais dēls pārgrieza nabassaiti. Vecākajam dēlam ir deviņi gadi, jaunākajam dēlam nesen palika septiņi. Es pret viņiem izturos kā pret pieaugušajiem.

Esmu īsta nedēļniece, nedēļu pēc dzemdībām nerausos laukā no gultas. Tā, lai visu laiku būtu ar bērnu cieši kopā, kā sakūņojusies.

Mēs esam ģimene, šī saikne ir spēcīga. Pat ja katrs atrodas citā vietā, vienalga jūtam kopību.

Man negribas atpūsties no bērniem, kā nereti dzirdu sakām citas mammas. Dēliem ir daļēja mājmācība, bieži viņus skoloju pati. Tas dod labu rezultātu daudzos aspektos – gan psiholoģiski, gan mācību vielas apguvē, gan mūsu attiecību veidošanā.

Sākumā mani izbrīnīja, ka viņiem patīk mācīties mājās, ka dēli ir tik organizēti. Taču redzu, ka mājās viņi var labāk iedziļināties, netraucē klases kņada. Tāpat kā skolā, mēs rakstām diktātus un kontroldarbus, mums ir starpbrīži. Arī tad, kad stundas beidzas un kopā braucam uz treniņu, mašīnā turpinām runāt par mācību vielu.

Kopīgā pieredze veido ģimeni. Tādēļ vasarās visi dodamies uz Alpu kalniem braukt ar divriteņiem. Vīrs to darīja regulāri daudzus gadus. To dēvē par downhill nobraucienu – ar velosipēdiem rullē lejā no lieliem slēpošanas kalniem. Tas prasa izturību. Ātrums ir pamatīgs, trases sarežģītas, tādēļ vajadzīgs speciāls ekipējums. Es braucu aiz visiem un raudu, jo baiļojos par bērniem. Taču vējš izpūš manu augumu un prātu, ienāk miers.

Nesen izdevi krāsojamo grāmatu Hennas mākslas Kamasūtra. Tajā raksti šādi: “Seksuālās enerģijas ir tās, kas vienlīdz dod dzīvību bērnam, ziedam, putna dziesmai pavasarī un ļauj Visumam pastāvēt…” Nereti cilvēki par seksualitāti nevēlas izteikties, izvairās no šā temata.

Pamatoti. Seksuālā enerģija ir liels spēks, reti kurš to spēj vadīt. Tas ir spēks, ko divi poli, divi dzimumi vairo viens otrā un pasaulē kopumā. Tā ir vertikāle, ko cilvēks spēj sasniegt.

Ikdiena horizontālajā plānā lielā mērā mūs iztērē. To var atgūt garīgā ceļā, piemēram, meditējot. Taču to pašu vieglākā veidā paver seksuālā enerģija. Tā baro, bagātina, notur labsajūtā. Vasara un saulgrieži tam visam palīdz. Drēbju ir mazāk vai nav nemaz, un varam just savienošanos.

Uzskatu, ka pārāk daudz pļāpājam par garīgumu. Šķiet, ja mazliet meditēs, ar to būs gana. Bet ir jāstiprina mugurkauls, āda jānotur tonusā, sirdsdarbība – ritmā! Tam visam vajag mērenu fizisko slodzi, kas gan veido izturību, gan noder seksuālajās attiecībās.

Var kaut vai dejot pie plīts, cepot plācenīšus! Kustība ievibrē sajūtās, un tieši sajūtas veido vēlēšanos. Ir vērts dzīvot tā, lai tu būtu vibrācijās, lai pati sev šķistu iekārojama un partneri griboša.

Vai ir vēl kaut kas īpašs jādara?

Partneru attiecībās, skatoties no tantras viedokļa, svarīgi ir rituāli – kopīgi iemalkots vīns, kāds auglis, sarunas, sajūtas. Viss noskaņo. Tas nav tā – sekss ilgst trīs minūtes, un tad abi aizmieg. Ir citādi – visu pēcpusdienu tam briesti, jūti, ka tuvojas, pārmij ar mīļoto kādus vārdus, īpaši apģērbies… Protams, var jau uznākt miegs, un abi guļ. (Smejas.) Bet arī tas ir labi, jo miegs ir svēta lieta.

Šīm vibrācijām jābūt ikdienā klātesošām. Tevī pašā jābūt vibrācijām, lai otrs tās varētu just. Tās ir lielākais spēks, saista divus cilvēkus kopā daudz vairāk nekā jebkas cits pasaulē.

Ir grūti, jo sievietei jābūt gan mammai, pie kuras visi nāk mīļoties, gan uzkopējai un pavārei, taču, godīgi sakot, vīrietim nav vajadzīga ne tā mamma, ne uzkopēja. Viņš ierodas mājās, lai satiktu savu sievieti. Grib, lai būtu, kur piesiet acis un saņemt spēku, lai varētu censties vēl vairāk visu kopīgajam labumam. Ne jau tīkliņzeķēs vai spilgti sarkanās lūpās ir šī atslēga. Sievietei ir jādzīvo tajā īpašajā sajūtā.

Galerijas nosaukums

Kā tas nākas, ka tev ir tik daudz dažādu aizraušanos, prasmju?

Ir tāds teiciens – Dievam nav citu roku, kā tikai tavējās, tāpēc rīkojies. Visu šo gadu, kamēr esmu mājās ar meitiņu, domāju par saviem jaunajiem plāniem, ko gribu īstenot. Vispirms vēlējos iemācīties brush lettering – rakstīšanas veidu, kas līdzinās kaligrāfijai, tikai to dara ar otu. Otrs plāns – apgūt moderno kaligrāfiju. Trešais plāns saistās ar urban sketching jeb pilsētzīmēšanu, vides skicēšanu. Tā ir piemērota manai ātrajai dabai, jo man nebūtu laika gleznot, nesteidzīgi klāt krāsas. Kamēr izvilktu molbertu un nogruntētu pamatni, bērns būtu pamodies un nodarbi nāktos beigt. Man bija arī ceturtais plāns – tikt uz Šarko dušu. Visi četri plāni ir izpildīti.

Varbūt šķiet, kāda jēga mācīties zīmēt, ja nebūšu māksliniece. Zīmēšana māca skatīties. Ja kaut ko zīmēju, tas nozīmē, ka šo objektu pamanu. Redzu nianses, ēnas, visus smalkumus.

Mūsdienās ļoti trūkst šādas klātesamības. Īpaši sievietēm, kuras nodarbojas ar dažādām praksēm. Pēc kursiem atnāk mājās tādas gudras, nu tik būs mūzas… Bet ir kļuvušas pārlieku gaisīgas, attālinātas no realitātes, zaudējušas sazemējumu. Nāk kāds sitiens, kas nolaiž uz zemes, un tas var būt ļoti sāpīgi.

Es saku: ir vērts mācīties arī to, kas sākotnēji šķiet nepraktisks. Jādod Dievam laiks, jāierēķina tas noilgums. Temps, ko uzspiež mūsdienas un it īpaši pilsētas dzīve, nav orientēts uz tiem sasniegumiem, ko liktenis ielicis katrā no mums.

Man patīk, kā domā bruņurupucis: ja dzīvoju ilgi, jādzīvo lēni. Savu īsto piepildījumu vari gūt, vien izkāpjot no citu skrējiena un apstājoties savējā. To ir vērts darīt. Ja sāksi uzdrīkstēties īstenot savus sapņus, gūsi pieeju Visuma enerģijai.

 

LA.lv