Veselam
Netradicionāli

Ārste: “Redzēju, kā ājurvēdas slimnīcā guļošie pacienti atkopās un sāka staigāt 0

Foto – Marta Purmale

Ājurvēda Latvijā vairs nav nekas tāls un nezināms – jebkurš interesents var saņemt konsultācijas, apgūt ājurvēdas mācību un saņemt apliecinošu sertifikātu. Ārste Ilona Ābele-Šrenka dalās savā pieredzē, kā izlēma pievērsties senajai Austrumu mācībai un ko šīs zināšanas viņai devušas.

Negaidīts aicinājums

“Nav tā, ka par ājurvēdu būtu sapņojusi jau kopš bērnības, jo nezināju, kas tā vispār ir. Pirms 17 gadiem bija piedāvājums apgūt ājurvēdas kursu Šrilankā. Tobrīd tas mani ieinteresēja ēteriskā līmenī. Nolēmu: ir jābrauc un jādara!” atceres Ilona Ābele-Šrenka. Tur viņa kopā ar tobrīd jaunāko dēlu nodzīvoja pusgadu. Samērā nesen bija beigusi Latvijas Medicīnas akadēmiju (tagadējo Rīgas Stradiņa universitāti) un ieguvusi ģimenes ārsta sertifikātu. “Drīz vien sapratu, ka ājurvēda nemaz nav lielā pretrunā Rietumu medicīnai. Būtība ir viena, bet pieejas dažādas. Viduspunktā abas medicīnas satiekas, un viena otru ļoti labi papildina.”

Noliegt nezināmo

Ilona uzskata, ka ājurvēda ir paredzēta ne tikai Austrumu sabiedrībai. Apgūstot kursu, viņa atgriezās Latvijā un uzsāka darbu, lai to ieviestu arī šeit. Ājurvēda tagad ir oficiāli atzīta ārstniecības metode. Visi, kuri vēlas to apgūt, var saņemt sertifikātu. Plānots, ka ar laiku ājurvēda būs ne tikai metode, bet arī papildspecialitāte un varbūt kādreiz pamatspecialitāte. “Sākumā bija grūti iet uz Ārstu biedrību un par to stāstīt, jo ājurvēda netika uztverta nopietni, vairākumā gadījumu tika noliegta. Cilvēka dabā ir noliegt nezināmo un nesaprotamo,” stāsta ārste. Šo gadu laikā situācija ir mainījusies. Tagad uz konsultācijām ārsti sūta savus pacientus, turklāt pēc padoma nāk arī paši mediķi. Ir papildinājušās zināšanas, sasniegts noteikts līmenis. Cilvēki saprot, ka ne visu var ārstēt ar tabletēm. Ir iespēja kombinēt metodes. Viss plūst un mainās.

Ārstē bez medikamentiem

“Šrilankā redzētais mani ļoti fascinēja. Ājurvēdas slimnīcā tika ievesti guļoši pacienti, un es redzēju, kā viņi pamazām atkopjas un sāk staigāt. Netika izmantoti nekādi Rietumu medicīnas medikamenti. Ārstēšana ietver uzturu, eļļas, augu kombinācijas, masāžas. Ikdienā uzturs var atšķirties, bet ārstēšanā piemēro stingru uztura režīmu, tējas, tabletes, kas gatavotas no augiem augstā koncentrācijā, tinktūras, novārījumus, kas dziedina. Izmanto deguna procedūras, eļļas pilināšanu uz pieres (Širodhara), ķermeņa zonu masāžu ar uzkarsētiem tīstoklīšiem, kas palīdz izdalīties bioloģiski aktīvām vielām. Dažkārt nepieciešams izraisīt vemšanu, klizmu, caureju.” Ājurvēdas medicīnu gan Šrilankā, gan Indijā māca augstskolās. Tā ir sešu gadu augstākās izglītības programma. Rietumu medicīnas un ājurvēdas pārstāvji tur savstarpēji sadarbojas. “Būtu muļķīgi operēt audzēju ar koka skalpeli, ja to var paveikt ar mūsdienīgām metodēm,” pajoko speciāliste.
“Joga, ciguns, meditācija iet roku rokā ar ājurvēdas dzīvesveidu, jo ir saistītas ar enerģijas plūsmu. Latvijā sporta nodarbībās skolā neapzināti tiek apgūtas arī jogas pamatasanas. Cits jautājums – cik pareizi tās tiek izpildītas, iesaistot elpošanu.”

Kāpēc jāēd, ja negaršo?

Teju visas ārstēšanas metodes, ko Ilona rekomendē saviem pacientiem, viņa pati ir izbaudījusi uz savas ādas. “Joprojām ievēroju ājurvēdas uzturu, jo tas ļauj man justies labi. Gadās situācijas, kad noeju no ceļa, piemēram, viesībās vai izbraukumos, bet pēc tam zinu, kāpēc jūtos slikti. Organisms ļoti ātri reaģē un pavēsta, ka apēsts kaut kas nepiemērots.

Rodu atbildes savām sajūtām. Kāpēc bērnībā stāstīja, ka jāēd kāds produkts, kaut gan man tas negaršoja?” prāto sieviete. “Ir labs un tāpēc jāēd! Beidzot sapratu, kāpēc jūtos slikti pēc konkrētu produktu, piemēram, tomātu, apēšanas.”

Katram savs

Ājurvēdā izšķir trīs cilvēka konstitucionālos pamattipus jeb došas – vata, pita, kapha. Savstarpēji kombinējoties, tie veido 10 apakštipus.
Katrai kombinācijai ir ieteicamie uztura produkti. Ājurvēdā nepievērš tik lielu ievērību produkta ķīmiskajam sastāvam un uzturvērtībai, kā tas pieņemts Rietumu medicīnā. Vairāk uzmanības velta tam, kādas ir produktu garšas, smaržas un kādu efektu tie atstāj uz organismu, piemēram, sausina, veicina gļotu veidošanos vai silda. Daudzu produktu īpašības svaigā un termiski apstrādātā veidā atšķiras. Veidojot uztura rekomendācijas, visi šie faktori tiek ņemti vērā. Protams, ir svarīgi, cik bieži un kad cilvēks ēd, cikos iet gulēt un mostas, jo tas ietekmē fizisko un garīgo veselību, stāsta Ilona Ābele-Šrenka.

Konstitucionālais tips dzīves laikā nemainās. Tiesa, noteiktos dzīves periodos, piemēram, smagu slimību laikā tas var būt grūtāk nosakāms. Turklāt cilvēku vada dienas, gadalaika un mūža bioritmi. Bērnība ir kaphas periods neatkarīgi no konstitūcijas tipa. Aktīvais ir pitas periods, pēc tam seko vata. Līdzīgi ir ar dienas ritmiem: no rīta ir kapha, dienas laikā – pita un vakarā – vata. Ājurvēdā nav jāievēro noteiktas vadlīnijas, un tās nemaz nav iespējams izveidot, stāsta ģimenes ārste. Darbs ar katru pacientu ir individuāls.

Mainās attieksme

Līdz ar pievēršanos ājurvēdai mainījās Ilonas Ābeles-Šrenkas attieksme un prasības pret apkārtējiem. “Ļoti skaidri izkristalizējās, ka nespēju mainīt citus. Varu mainīt tikai pati sevi, savu uztveri. Turklāt katram ir savs skatījums. Turklāt tagad, ņemot vērā otra konstitūciju, es varu aptuveni paredzēt, kā viņš reaģēs noteiktā situācijā. Mēģinu sarunāties ar pacientu viņa valodā.

Mans vīrs bija ļoti izbrīnīts, kā esmu mainījusies psiholoģiskā, emocionālā līmenī. Pati varbūt nemanīju milzīgas pārmaiņas. Esmu es pati, un apkārtējie redz mani tādu, kāda esmu. Tomēr attiecības uzlabojās,” atzīst ārste un piebilst: “Uzturs ļoti iespaido mūsu emocijas.”

 

 

Par ājurvēdas uztura rekomendācijām lasi žurnāla 36,6 °C jūnija numurā vai tā elektroniskajā versijā. Meklē arī rakstus par makrobiotikas, svaigēšanas uztura modeļiem un populāro Stokholmas diētu!

LA.lv