Veselam
Ārstēšana

Revidenti: nelietderīgi izšķiesta valsts budžeta nauda Austrumu slimnīcā; auditori: viss ir labi 0

Foto – Ieva Čīka/LETA

Vakar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija kopā ar Sociālo un darba lietu komisiju vērtēs Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā norādītās problēmasRīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Valsts kontroliere Elita Krūmiņa ziņoja, vai ir iespējams uzlabot lielākās valsts slimnīcas efektivitāti.

Īsi pirms tam, kad Valsts kontrole (VK) RAKUS, šādu pat revīziju veica arī starptautiskā auditorfirma “Deloitte Latvia”, kuras secinājumi būtiski atšķiras no valsts revidentu atklātās situācijas par to pašu jautājumu un revidējamo periodu. Slimnīcas vadība, kurai gan vairs nav teikšanas (valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga un valdes loceklis Viesturs Boka 23. februārī atkāpās no amata), par 8000 eiro pasūtīja “Deloitte” saimnieciskās darbības rezultātu izvērtējumu par periodu no 2012. līdz 2016. gadam. Kaut gan ziņojums ir publiski pieejams, auditori norādījuši, ka tas ir paredzēts tikai slimnīcas iekšējai lietošanai. “Deloitte” pamatojas uz informāciju un datiem, kurus nodevis klients, un nav veikusi neatkarīgu precizitātes un informācijas pilnīguma pārbaudi, kā arī neuzņemas atbildību par klienta sniegtās informācijas un datu precizitāti un pilnīgumu.

Savukārt VK revidenti nav uzticējušies tiem cipariem, ko iesniegusi RAKUS, bet paši rēķinājuši un analizējuši. Galu galā ir radušies divi atšķirīgi ziņojumi, no kuriem viens slimnīcu parāda samērā pozitīvā gaismā, bet otrs atklāj nelietderīgu šķiešanos ar valsts budžeta naudu. Tā nav pirmā reize, ka tajās iestādēs, kur ierodas VK revidenti, tiek uzaicināta arī kāda no četrām Latvijā labi zināmām auditorfirmām. Piemēram, neilgi pēc tam, kad VK bija pabeigusi revīziju Rīgas brīvostā, ostas valde nolēma veikt visaptverošu brīvostas funkciju un struktūras auditu, noslēdzot līgumu ar auditorkompāniju “Deloitte Latvia”. Interesanti, ka viens no audita veicējiem jurists Mārtiņš Ziemanis neilgi pēc ostas auditēšanas kļuva par Rīgas brīvostas pārvaldnieka biroja vadītāju.

Ja auditori norāda RAKUS vadībai, ka, piemēram, ar iepirktajiem ārpakalpojumiem viss ir kārtībā, ka līdzekļi izmantoti efektīvi, ir gūts nozīmīgs ietaupījums, saņemot kvalitatīvus atbalsta funkciju pakalpojumus, tad valdei rodas pārliecība, ka tas tā patiešām arī ir. Turpretī VK revidenti atklāj pavisam citu ainu. Slimnīca, nododot telpu uzkopšanu ārpakalpojumā, nevis samazinājusi kopējās uzkopšanas izmaksas, bet gan gluži pretēji – tās palielinājusi. Aprēķins parāda, ka faktiskās izmaksas 2015. gadā ir palielinājušas no 0,92 eiro līdz 1,06 eiro par 1 m² jeb par 15% pretēji Austrumu slimnīcas sagaidāmajam izmaksu samazinājumam par 22,3 procentiem.

Atšķirīgi viedokļi starp abiem revīzijas veicējiem ir arī laboratoriju jautājumā. “Deloitte” auditori uzskata, ja RAKUS laboratoriskos pakalpojumus nodrošinātu ar iekšējiem resursiem, aizstājot SIA “Centrālā laboratorija”, tie būtu par 11% dārgāki, bet, ja aizstātu SIA “E. Gulbja laboratorija” sniegtos pakalpojumus, tad izmaksas sadārdzinātos par 36%. Savukārt VK, revīzijas laikā analizējot Austrumu slimnīcas iesniegtās aplēses par faktisko ietaupījumu no daļējās laboratorisko pakalpojumu nodošanas ārpakalpojumā par 2015. gada astoņiem mēnešiem, konstatējusi, ka ir izmantota nekorekta informācija, jo ir samazināta ārpakalpojuma cena un palielināts sniegto pakalpojumu apjoms, kas ietekmē iespējamo ietaupījuma apmēru. Revidenti uzskata, ka nepareizi aprēķinātā laboratorisko izmeklējumu pašizmaksa ir bijusi iemesls lēmuma pieņemšanai par laboratorisko izmeklējumu ārpakalpojuma ekonomisko izdevīgumu.

“Deloitte Latvia” pārstāve Ilze Karlīna Lipska uz jautājumu, kā var būt tā, ka šīs firmas auditoru secinājumi par RAKUS saimniecisko darbību ir klajā pretrunā ar VK atzinumu, atbildēja: “Deloitte” analīzes pamatā tika izmantota starptautiski atzīta finanšu situācijas novērtēšanas metodoloģija, kas, iespējams, atšķiras no Valsts kontroles lietotās aprēķinu veikšanas metodikas un kas varētu būt par pamatu rezultātu atšķirībai.”

Bet VK norādīja, ka “Valsts kontrole ir Starptautiskās augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) locekle un savā darbā piemēro INTOSAI izdotos starptautiskos revīziju standartus (ISSAI). Šos standartus piemēro gan Augstākās revīzijas iestādes visā pasaulē, gan citi revidenti un/vai auditori, kas veic revīzijas publiskajā sektorā, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībās”.

RAKUS kapitāldaļu turētājs ir Veselības ministrija, kuru pārstāv valsts sekretārs Kārlis Ketners. Kā ministrija spēj orientēties slimnīcas saimniecībā, pastāvot tik atšķirīgam saimnieciskās darbības novērtējumam? Valsts sekretārs sacīja, ka tie esot divi dažādi dokumenti ar absolūti dažādu svaru – Valsts kontrole dod slimnīcas vadībai uzdevumus nepilnību novēršanai, bet auditors ir biznesa konsultants. K. Ketners esot ticies ar Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas pārstāvjiem, kuri esot bijuši uztraukušies par VK secinājumiem un vienojušies, ka šomēnes kopīgi noskaidros, kur tad īsti ir tas ārpakalpojuma izdevīgums.

Veselības ministrijā ir iekšējā audita nodaļa, kā arī svaiga struktūrvienība – valsts kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļa –, tad kāpēc slimnīcai ir jāmaksā tūkstoši auditoram no malas? Valsts sekretārs paskaidroja, ka abu nodaļu kapacitāte ir par mazu, lai veiktu saimnieciskās darbības auditus lielajās valsts slimnīcās. Esot jāņem vērā, ka kapitālsabiedrību uzraudzības nodaļas trim darbiniekiem jāseko līdzi 14 valsts uzņēmumu budžeta tēriņiem, turklāt jāreaģē arī uz aktualitātēm, kas skar Eiropas Savienības fondus un citus jautājumus.

Savukārt pašreizējai RAKUS vadībai netraucējot pretrunīgie ziņojumi. Ar preses sekretāres Aijas Lietiņas starpniecību uzzināju, ka saimnieciskās darbības revīzija auditorkompānijai “Deloitte Latvia” tika pasūtīta, lai pārliecinātos, vai izdevies īstenot iepriekšējās, 2013. gadā citas auditorkompānijas “Pricewaterhouse Coopers” veiktās, revīzijas ieteiktos uzlabojumus un saprastu tālākos slimnīcas attīstības virzienus.

“Ņemot vērā “Deloitte” revīzijas ziņojuma ieteikumus, slimnīcā uzsākta laboratorisko pakalpojumu modeļa optimizācija, ieviesta medikamentu un materiālu aprites sistēma, kā arī uzsākta slimnīcas sniegto pakalpojumu un procesu izvērtēšana. Slimnīca ņēmusi vērā visus Valsts kontroles revīzijas ziņojumā paustos ieteikumus un izstrādājusi to ieviešanas grafiku – sākts darbs pie slimnīcas telpu ilgtermiņa attīstības plāna izstrādes, tiek izstrādāta telpu nomāšanas stratēģija un izvērtēta sadarbība ar esošajiem nomniekiem, sākta vienota laboratorijas dienesta izveide utt.,” informē slimnīcas vadība.

LA.lv