Veselam
Uzturs

Augļi un dārzeņi ar pesticīdiem – ēdiet droši!? 0

Foto – Shutterstock

Bieži dzirdam ieteikumu ēst vairāk dārzeņu, augļu un pilngraudu produktu, taču, zinot, ka augi tiek apstrādāti ar toksiskām ķīmiskām vielām, rodas jautājums – vai šādi drīzāk nesagandēsim savu veselību?

Pirms vairākiem gadiem Eiropas Pārtikas drošības iestādes pētījumi apliecināja, ka 45% produktu Eiropas tirgū satur pesticīdu atliekvielas un to pieļaujamais daudzums pārsniegts 2% gadījumu.

Normas robežās

Pastāv uzskats, ka labāk ēst dārzeņus un augļus ar pesticīdiem nekā iztikt bez tiem, jo tik daudz, lai saindētos, neapēdīsim.

Kā teic Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eiklons, mūsdienu lauksaimniecība nav iedomājama bez pesticīdu lietošanas. “Pēdējā laikā Latvijā mainījies klimats, ir citi kaitēkļi, slimības tiek ievazātas no siltajām zemēm. Lauksaimniekiem nākas pielāgoties situācijai, lai nopelnītu,” viņš vērtē.

M. Eiklons apstiprina, ka produktos atrod pesticīdu atliekvielas, taču tās esot zinātniski apstiprināto normu robežās. Katru gadu PVD inspektori ņem vidēji 300 paraugus gan vairumbāzēs, gan veikalos, gan tirgos, no kuriem apmēram puse ir pašmāju izcelsmes. Produktus pārbauda “Bior” Latvijas centrālajā laboratorijā. Desmit procentus paraugu ņem no bioloģiskajiem zemniekiem, kuru produktos pesticīdu nedrīkst būt nemaz.

Analīzēs vērtē, vai nav pārsniegta piesārņojuma norma kādai no 170 vielām, un, ja tā gadījies, tiek iedarbināta ātrā brīdināšanas sistēma un produktu izņem no tirdzniecības.

Pērn nav bijis neviena šāda gadījuma, 2015. gadā pesticīdi par daudz konstatēti no Polijas ievestā paprikā, bet 2014. gadā Itālijas spinātos un Ēģiptes apelsīnos.

Pēc M. Eiklona teiktā, Latvijā lieto mazāk pesticīdu nekā Rietumeiropas valstīs, jo tie ir diezgan dārgi. Dienvidu zemēs tos nākas izmantot vairāk, jo augu slimības un kaitēkļi ir izplatītāki nekā pie mums.

Viņaprāt, katram pašam jāizvērtē, kam uzticēties vairāk – tantiņām tirgū, kuras arī savos dārziņos mēdz lietot pesticīdus, vai lielražotājiem, kuri strādā zinātniski pamatoti un tiek regulāri kontrolēti. Ja nav paļāvības nevienam, atliek maksāt vairāk par bioloģiskajiem produktiem.

Kaitē arī mazā daudzumā

Diemžēl neviens nevar garantēt, ka zinātniski noteiktās pesticīdu atliekvielu normas ir pilnīgi drošas cilvēka veselībai, jo ir noteiktas, pētot un modelējot iedarbību uz dzīvniekiem.

Pie iespējamām pesticīdu atliekvielu ilgtermiņa sekām pieskaita endokrīnās un reproduktīvās sistēmas bojājumus, nervu un imūnsistēmas darbības traucējumus, alerģijas un vēzi. Piemēram, kāds pētījums apliecinājis, ka vīriešiem, kuri ēduši pesticīdus saturošus dārzeņus un augļus, pēc 18 mēnešiem pasliktinājusies spermas kvalitāte.

Turklāt produkti parasti satur vairāku veidu pesticīdus, jo augi tiek apstrādāti ar dažādām vielām – pret nezālēm, sēnītēm, puvi. Tie pastiprina viens otra iedarbību, taču to mijiedarbība nav pētīta.

Ekodizaina kompetences centra vadītāja, inženierzinātņu doktore Jana Simanovska uzsver, ka endokrīno sistēmu bojājošu vielu ietekme var izpausties tikai nākamajā paaudzē, piemēram, ir pierādīta saistība starp sievietes saslimstību ar krūts vēzi un ķīmiskās vielas DDT līmeni viņas mātes asinīs grūtniecības laikā.

Ir vielas, kas kaitē veselībai arī ļoti mazā daudzumā. Turklāt tās, kas grauj endokrīno sistēmu, ir grūti pārbaudīt. Normatīvie akti šo vielu noteikšanai vēl aizvien kavējas. Ja tie būtu tik stingri, kā vēlētos “PAN-Europe” vides aktīvisti, 5 – 9 augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas varētu tikt aizliegtas. No tām sešas ir Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sastāvā: abamektīns, iprodions, mankocebs, metkonazols, tebukanazols, tiakloprīds. Tā kā iniciatīvai ir spēcīgs ražotāju pretspars, atbildīgo institūciju lēmums diemžēl ir aizkavējies.

Mazgāt un mizot

Internetā atrodami ASV un citās valstīs veidoti pesticīdiem bagātāko produktu saraksti. Pēc speciālistu domām, uz tiem nevajadzētu īpaši paļauties, jo Latvijā situācija varētu būt mazliet atšķirīga. Parasti pesticīdiem īpaši bagāti ir āboli un mīksti augļi, piemēram, zemenes, tie, kam ir plāna miziņa un kas ir jutīgi pret kukaiņiem. Tādēļ augļus un dārzeņus noteikti vajag mazgāt un, ja iespējams, nomizot, taču šādi pilnībā no ķīmiskajām vielām neizdosies atbrīvoties.

Veikalos piedāvā arī speciālus augļu un dārzeņu mazgājamos līdzekļus, taču J. Simanovska atzīst, ka tiem nav vērts tērēt naudu. ASV pētnieki atklājuši, ka tikpat labi šim nolūkam kalpo silts ūdens. Turklāt arī šajos līdzekļos mēdz būt veselībai kaitīgas vielas, piemēram, konservanti.

Pēc pētnieces domām, naudu varētu ietaupīt, nepērkot vīnogas, jo tajās nav daudz vērtīgu uzturvielu, taču tās izteikti bojājas un tiek bagātīgi apsmidzinātas ar pesticīdiem.


Strīdīgais glifosāts

Pēdējā laikā uzmanības centrā ir nonācis glifosāts – daudzu populāru nezāļu apkarošanas līdzekļu aktīvā viela. Ilgu laiku uzskatīja, ka tas ir cilvēkam nekaitīgs, jo ietekmē augu enzīmu sistēmu, kuras cilvēkam nav, taču tas nenozīmē, ka nevar kaitēt citā veidā.

Pasaules veselības organizācijas Starptautiskā vēža izpētes aģentūra ir atzinusi, ka glifosāts ir iespējami kancerogēns. Eiropas Savienībā likumi aizliedz lietot pesticīdus, kuri var izraisīt vēzi, taču Eiropas pārtikas drošības iestāde atzinusi, ka pierādījumi nav pietiekami.

Organizācijas “Zemes draugi” Latvijā veiktā pētījumā cilvēku urīnā atrastas glifosāta atliekvielas. To mēdz attaisnot, sakot: ja jau glifosāts ir urīnā, tad ir izvadīts no organisma. Protams, šis arguments neiztur kritiku. Urīnā taču atrod arī alkoholu, taču tāpēc netiek apgalvots, ka tas nekaitē veselībai.

“Pirmais iemesls bioloģiskai augu audzēšanai ir pašu zemnieku un arī vides veselība,” uzskata J. Simanovska. Lauksaimnieki ar pesticīdiem saskaras krietni lielākā koncentrācijā nekā produktu ēdāji. Ar glifosātu varam iznīcināt visus augus, kurus vēlamies, taču tādējādi tiek noplicināta daba. Savukārt citi pesticīdi apdraud bites, kuru Latvijā jau tāpat nav īpaši daudz.

Bioloģiskie produkti – dārgi?

Jana Simanovska iesaka iespēju robežās izvairīties no pesticīdiem pārtikā – pirkt bioloģiskus produktus vai audzēt tos pašiem. Turklāt viņa aicina atcerēties: likums aizliedz apgalvot, ka produkti ir bioloģiski, ja ražotājam nav piešķirts atbilstošs sertifikāts, kas liecina, ka tie atbilst noteiktām prasībām.

“Ne visi bioloģiskie produkti ir krietni dārgāki, kā daudzi domā,” viņa uzsver, iesakot salīdzināt cenas un iegādāties vismaz tos, kas nemaksā daudz vairāk par intensīvi audzētajiem. Jo bioloģiskā pārtika būs pieejamāka plašāk, jo tā būs lētāka, ko var novērot citās valstīs, kur dažkārt tā pat maksā mazāk nekā tradicionāli ražoti produkti.

Aicina parakstīties

* Kopš februāra sākuma Latvijas Dabas fonda mājaslapā www.ldf.lv aicina pievienoties Eiropas pilsoņu iniciatīvai par glifosāta aizliegšanu visā Eiropā. Ja viens miljons iedzīvotāju parakstīs šo petīciju, Eiropas Komisijai būs jāizstrādā likumdošanas priekšlikumi glifosāta aizliegšanai vai tā izmantošanas samazināšanai.

LA.lv