Veselam
Psiholoģija

Inga Gaile: Varbūt augustā pienāks brīdis, kad es spēšu salīgt mieru ar savām bailēm 0

Foto – Shutterstock

 

1940. gada augustā sāk darbu Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas drošības pārvalde, un 1991. gada augustā savu darbu beidz Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Augusts ir mēnesis, kurā krīt āboli un Latvijas ļaudis priecājas par kārtību savās sētās un mājās. Pat ja tās dēļ ir jāiebāž skapjos vai jāizsūta ārpus pilsētas tie, kuri kliedz par piedzīvotām sāpēm, vai tie, kuri slikti smaržo, slikti uzvedas, pārāk daudz dzer, ēd vai runā.

■■■

Augusts ir mēnesis, kurā Aglonā tiekas tūkstošiem ļaužu un pirms 50 gadiem tūkstošiem rubļu tika ieguldīts, lai viņus no Aglonas aizvilinātu pie cirka, koncertiem, gadatirgus.

Augusts ir mēnesis, kad es stāvu svētceļojuma noberztām kājām pie Aglonas bazilikas un attālinos, kad aizlūdz par valsts vadītājiem, kuri man šķiet netaisnīgi, ja par svēto ieceļ Meinardu, kurš savaldīja lībiešus. Kaut kad jau es atgriežos, sapratusi, ka nav nekļūdīga cilvēka šajā zemē un arī mācītāji ir tikai cilvēki.

Augusts ir mēnesis, kad no Romas pilsētas pazūd tās pamatiedzīvotāji, jo tur notiek pasaules katoļu jauniešu dienas. Viņi ir visur, šie katoļu jaunieši. Un es esmu viena no viņiem. Augusts ir mēnesis, kad es, stāvot pie Vatikāna muzeja garum garā rindā, iepazinusies ar vīrieti, kuram mugurā balts krekls ar dārgām apročpogām, gribu izlikties, ka es neesmu viena no barbariem, kas uz kādu brīdi viņa pilsētu piesējuši ar troksni, lētu ēdienu iepakojumiem un dedzību satikt pāvestu, ar kuru kārtējo reizi varētu nosvilināt Romu.

■■■
■■■

Augusts ir mēnesis, kad resnā meitene gandrīz neko neēd, mostas naktī no izsalkuma un skatās tumsā trauksmainām acīm, gaidot rītu, kad varēs ēst brokastis. Septembrī, ejot uz skolu, viņa būs ļoti slaida, viņa sāks jaunu dzīvi. Pat ja viņai reibst galva un nav vairs mēnešreižu. Viņa toties ir skaista.

■■■

Un varbūt tieši šai augustā pienāks brīdis, kad es spēšu salīgt mieru ar savām bailēm, kad es nevis bēgšu vai sitīšu svešo, kas mani it kā apdraud, bet spēšu pastāvēt tam līdzās.

■■■

Varbūt tieši šai augustā mūsu ciematā pieņems kopdzīves likumu, un valdība lems par taisnīgiem nodokļiem.

■■■

Varbūt tieši šai augustā mēs, apzinoties, cik daudz mums ir dots, aicināsim pie sevis tos cilvēkus, kuru zemē notiek karš.

■■■

Varbūt tieši šai augustā mēs spēsim pateikt: tu esi labs saimnieks, bet zagt un melot ir grēks.

■■■

Varbūt tieši šai augustā katrs mēģinās kontrolēt sevi, nevis apkārtējos.

■■■

Varbūt tieši šai augustā kāds atteiksies pieņemt kukuli, kaut gan visi tā dara.

■■■

Varbūt tieši šai augustā kāds izlems samaksāt nodokļus, kaut gan tie ir netaisnīgi.

■■■

Varbūt tieši šai augustā kāds izlems izturēt trauksmi, sāpes un bailes un nepārkāps laulību.

■■■

Varbūt tieši šai augustā kāds pārtrauks kliegt uz saviem bērniem, vismaz uz brīdi.

■■■

Varbūt tieši šai augustā kāds pārtrauks ienīst sevi un mirkli stāvēs – apmulsumā, ko tad īsti lai jūt.

■■■
Augusts ir mēnesis, kad es gaidu savas meitas. Un rakstu.

Augusts, augusts, augusts.

Augusts Ālers ir mācītājs.

1943. gadā gestapo viņu apcietina “par ultranacionālismu”. Pēc atbrīvošanas viņam aizliedz kalpot Rīgas draudzēs.

1946. gada 31. oktobrī viņu ordinē par mācītāju Ēdoles draudzē.

1947. gada 19. februārī viņu uz ielas apcietina un notiesā saskaņā ar LPSR Kriminālkodeksa 58. panta 1.a apakšpunktu.

Mācītāju Augustu Āleru notiesā “par tēvijas nodevību, t.i., nodarījumiem, kurus izdarījuši PSR Savienības pilsoņi, kaitējot PSR Savienības militāram spēkam, viņas valsts neatkarībai vai viņas teritorijas neaizskaramībai, piemēram, spiegošanu, militāru vai valsts noslēpuma izpaušanu, pāreju ienaidnieka pusē, bēgšanu vai pārlidošanu uz ārzemēm”.

Kriminālkodeksā minēts, ka šis noziegums sodāms ar augstāko kriminālsoda veidu – nošaušanu, konfiscējot visu mantu, bet mīkstinošos apstākļos – ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, konfiscējot visu mantu.

Augustu aizsūta uz Vorkutas labošanas darbu nometni.

1956. gadā atgriezies Augusts ir mācītājs Ēdoles, Aizputes un Bārtas draudzē.

1958. gada 10. februārī mācītāju Augustu atkal apcietina par teoloģiska satura grāmatu glabāšanu mājās. Pēc astoņus mēnešus ilgas pratināšanas viņu aizsūta uz Mordovijas stingrā režīma nometni.

1961. gadā viņš atgriežas, bet viņam ir aizliegts strādāt par mācītāju. Viņš strādā galdniecībā.

Pēc 14 gadiem Augustu ieceļ par Tukuma draudzes mācītāju. No 1987. gada Augusts ir Kandavas iecirkņa prāvests.

1988. gadā, Lāčplēša dienā, viņš iesvēta pirmo Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilkto sarkanbaltsarkano karogu.

1988. gada 19. aprīlī mācītājs Augusts izvada kādu citu Cilvēku – Gunāru Astru. Par viņa nāvi un bērēm ziņo Brīvā Eiropa un Amerikas balss. Otrajos Meža kapos pulcējas desmit tūkstošu cilvēku. Gunāra Astras kapu viņi aizber ar rokām. Pie viņa kapa mācītājs Augusts uzsāk dziedāt kādu dziesmu, par kuras dziedāšanu vai vārdu pierakstīšanu var apcietināt, spīdzināt, izsūtīt uz Sibīriju. Un tie, kas sapulcējušies atvadīties no Gunāra Astras, mācītājam pievienojas.

■■■

Varbūt šis būs augusts, kurā mēs atcerēsimies, kas mums pieder – brīvība dziedāt, ko mēs vēlamies, brīvība teikt skaļi, ko mēs domājam, brīvība būt tiem, kas mēs esam.

Varbūt šis būs augusts, kurā mēs atcerēsimies mācītāju Augustu un daudzus citus, kuriem pateicoties mēs to varam.

■■■

Augusts ir vīrs, kurš iet uz Miera ielas frizētavu. Viņš vienmēr ir gribējis būt sieviete. Viņš visu mūžu ir baidījies, ka kāds to ieraudzīs veidā, kā viņš pieskaras priekšmetiem, mazbērnu rokām, mašīnas stūrei. Viņš domā, ka varbūt varētu kādam to pateikt. Varbūt tai frizierītei, kura izskatās tik laipna un kurai, šķiet, ir draudzene, nevis draugs. Tomēr viņa ir jauna. Viņa varētu nesaprast to, ka cilvēks, kuram ir pāri 60, vispār vēl kaut ko grib. Viņš domā, ka varbūt varētu to pateikt savai sievai. Tomēr nē, viņš nedrīkst to viņai nodarīt. Viņš viņu tiešām mīl.

■■■

Augusts Ālers bija mācītājs visu savu mūžu, kaut gan tas viņam izpostīja komfortablu dzīvi, kā mēs to saprotam.

 

logo-36

 

LA.lv